Mobilā versija
Brīdinājums +4.8°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
30. janvāris, 2017
Drukāt

Viss būs tā, kā Blaumaņa kungs paredzējis

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Zigurds Neimanis

Zigurds Neimanis

Aktieris, režisors
Dzimis 1947. gadā
Ģimene: sieva, divas meitas, trīs mazbērni
Vaļasprieks: dārzs Garciemā

Kaut kā neierasti, ka Rūdolfa Blaumaņa lugu “Skroderdienas Silmačos” varēsim skatīties ziemā – 30. janvārī plkst. 19 Rīgas Latviešu biedrības namā. Tās režisors Zigurds Neimanis. Tā nav nejaušība, jo producents Niks Volmārs atradis faktu, ka šīs lugas pirmizrāde notikusi 1902. gada 30. janvārī, turklāt tieši Latviešu biedrības namā. Tātad pirmizrādei šogad aprit 115 gadi.

Jūs esat šīs izrādes režisors un kārtējo reizi spēlēsiet Ābramu. Kuro reizi jau esat šajā leģendārajā tēlā?

O, to nevaru pateikt! Nacionālajā teātrī nospēlētos Ābramus varētu saskaitīt, taču šo lomu esmu atveidojis arī dažādos kooperatīvajos pasākumos, gadatirgos…

“Skroderdienas” esat režisējis vairākas reizes, ar ko šoreiz pārsteigsiet skatītājus?

Pārsteigšu ar to, kā šajā izrādē nebūs nekādu pārsteigumu. Zāra nebūs gotu meitene, puiši zālīti nepīpēs… Man ir zināma pietāte pret autoru, tāpēc viss būs tā, kā Blaumaņa kungs paredzējis.

Jā, ja nu vienīgi par pārsteigumu varam uzskatīt to, ka izrādē apvienosies lieliski aktieri no lielākajiem Latvijas teātriem: Dūdara lomā iejutīsies Ģirts Ķesteris (Dailes teātris), Elīna būs Ieva Puķe, Antonija – Elīna Vāne, Pindacīša – Regīna Devīte, Joske – Imants Strads, Tomuļmāte – Inese Ramute, Rūdis – Kārlis Neimanis (visi – Valmieras teātris), Aleksis – Edgars Pujāts (Liepājas teātris), Bebene – Inta Tirole (Latvijas Nacionālais teātris), Pindaks – Gints Grāvelis, Zāra – Dārta Danēviča (abi – Dailes teātris). Ieviņu atveidos dziedātāja Ieva Sutugova, bet Kārlēnu – dziedātājs Nikolajs Puzikovs. Izrādē piedalīsies arī TDA “Auda”. Ko tādu vienā lugā skatītāji citur neredzēs.

Kas ir tas fenomens, ka šī luga ir tik dzīvotspējīga, sākotnēji kritiķi to nopēluši?

Ir lasīts, ka Jānis Asars recenzijā lugu ne tikai nosauc par sapelējušām drupačām (salīdzinājumā ar Blaumaņa iepriekšējiem darbiem), kas piemērotas tikai krogiem, bet arī pareģo, ka “Skroderdienas” ir Blaumaņa kapu zvans, kas vēsta – viņš neko būtisku vairs nespētu uzrakstīt, pat ja pūlētos… Blaumanis pat jutās spiests aizstāvēt sevi publiski, presē skaidrojot, ka viņa mērķis ir bijis radīt vieglu, izklaidējošu gabalu, neko vairāk, bet publiku šis arguments neaizkustināja. Taču vēlāk luga guva panākumus. Manuprāt, tas izskaidrojams ar to, ka autors apzināti vai intuitīvi lugā iekodējis tik daudz no latviešu mentalitātes, ka atpazīstam daudzus tēlus – ja ne tieši sevī, tad kaimiņos, draugos, paziņās. Vienvārdsakot, luga valdzina ar tipāžu daudzveidību un jestru dzīvesprieku. Turklāt tā beidzas laimīgi.

Ko pats esat guvis no šīs lugas?

Kā aktieris un režisors lieku reizi pārliecinos, ka visas izrādes panākums ir materiāls. Ja ir laba luga, to padarīt par sliktu izrādi ir grūti. Blaumanis tekstu uzrakstījis skaidri, nerodas jautājums, ko autors ar šo frāzi domājis. Pat nav jālauza galva, no kuras puses uz skatuves uznākt aktierim, to pasaka priekšā remarka. Režisoram vien atliek izrādei rast akcentus, un aktieriem luga patīk – visi ir atsaucīgi. Par lugas popularitāti zina daudzi, taču vai zinājāt, ka “Skroderdienas Silmačos” uzvestas visos Latvijas profesionālajos teātros, pat Leļļu teātrī. Aicinu ikvienu uz šo izrādi ziemas viducī, tā kaut par sprīdi palīdzēs pietuvināt vasaru un uz brīdi aizmirst par ārā valdošo spelgoni.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+