Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. augusts, 2016
Drukāt

Anda Līce: ZZS ministri un Krievijas taktika (9)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Algotie optimisti gadiem ilgi sabiedrību aicina skatīties uz priekšu, tomēr nepasaka, kā to izdarīt, ja valstij svarīgākie lēmumi tiek pieņemti sabiedrībai aiz muguras. Nesen parādījās ziņa – Krievijas vicepremjers esot Latvijā slepeni ticies ar trijiem ZZS ministriem. Tātad atkal kaut ko lemj mums aiz muguras… Vēsture rāda – politisko lēmumu lielum lielā daļa ir pieņemta tieši šādā veidā un nav brīnums, ka pasaule stāv krustcelēs, par kādām stāsta pasakas. Pa kreisi iesi, bez biksēm paliksi, pa labi iesi, zirgu pazaudēsi, taisni iesi… Pateicoties tieši aizmuguriski pieņemtajiem lēmumiem, mēs ejam nevis taisni, bet allaž pa kādu grāvi. Pat vēl trakāk – atpakaļ.

Ar kaimiņiem ir jāsarunājas un iespēju robežās arī jāsadarbojas, ar sadarbību saprotot tirdzniecības līgumus, kultūras vērtību apmaiņu, tūrismu un daudzas citas kaimiņu būšanas ar nosacījumu, ka kaimiņš neliks kāju durvīs un ar dūri nesitīs pa seju. Krievijas taktika ir pa dēlītim vien izlauzt žogu, kas aiztur tās impēriskos tīkojumus. Šādi dēlīši ir visas postpadomju telpā esošās valstis, un specdienesti ar tām “strādā” īpaši rūpīgi. Kopš Latvija ir Eiropas Savienībā, sadarbība ar Krieviju nav vairs tikai Latvijas privātā lieta, to mūsu politiķi itin labi zina, tāpēc sākas apkārtceļu meklēšana. Viņu (tāpat kā jebkura cilvēka) izvēles ir atkarīgas no godaprāta, bet atrašanās amatos – no vēlētāju veselā saprāta. Izskatās gan, ka ar to šodien nevar lepoties pat tādu lielvalstu kā ASV un Anglijas vēlētāji.

Varam tikai nojaust, cik satriecoši daudzi no Latvijā iepriekšējos gados pieņemtajiem lēmumiem īstenībā ir tapuši slepenībā. Lai atceramies kaut vai Valsts prezidentu un citu augsto amatpersonu dīvainās vēlēšanas, dažādus iepirkumu konkursus un lielo valsts uzņēmumu un banku izkūpēšanu gaisā. Sarunāšana pa kluso notiek ne tikai Rīgā, tā diemžēl ir vispārējā prakse, līdz ar to no publiskās telpas tā arī nekad neizvējo nelabas smakas un neticība labajām pārmaiņām. Kurš, piemēram, šodien vairs tic patlaban notiekošā VID vadītāja amata kandidāta meklēšanas caurredzamībai vai godīgam konkursam uz KNAB vadītāja amatu? Cilvēki saka – viss ir sarunāts aiz muguras. Kam būtu jānotiek, lai šāds viedoklis mainītos? Algotie optimisti to vairs nespēj izdarīt – politika ir kļuvusi par biznesu, Latvijā hroniski trūkst ideālistu, un valstij nav kopsaucēja. Bez tā valsts ir kā māja bez jumta. Valdot nolemtības apziņai, jebkura valsts kļūst viegli ievainojama un pa ķieģelim vien nojaucama.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Paldies par rakstu. Ideālisti ir, bet tos konsekventi izravē. Tos pazemo un noniecina, kamēr vairs netraucē.Tad ir atkal miers!

  2. Mērķis ne vienmēr attaisno līdzekļus. Troikai jāatkāpjas.

  3. Arī es esmu pielicis plecu Latvijas valsts atgūšanai,bet maz-pamazām sāku sajust ,ka sliecos kļūt par disidentu.

  4. Vispirms tikšanas nebija slepenas, otrkārt kaimiņu valsts piedāvāja izlīgumu tirdzniecība, lai būtu darbs un Latvija ekonomiskais labums, jo rietumu tirgus mūs nelaiž iekšā. Kas galvenais mūsu pilsoņi, vai mistiskā Krima.

    • Atklātām ir zināms komplekts vecīšu, kuri piedalās un zināma māja,
      kur tas notiek,
      nevis kādās ieskrietuvēs !

  5. … ZZS ministriem ir janoliek mandati … gluzi ka NA ieprieks un vel par daudz mazakam aferam … !

    … Sadejadi … var zaudet uzticibu visai ZZS slurai … sakot ar siem trim …!

    … Kad Zalie atstas ZZS, jo nevar vadit valsti un valsts aizsardzibu ar Brigmani un Lambergu partijas vadiba …!!!

  6. Šis nav vienīgais piemērs, kā raše izmanās uzlikt mīksto
    ES aktivitātēm.
    Pat izmanās izpumpēt naudu no ES līdzfinansējumiem !
    (var pameklēt: “Jelgavas mašīnbūves rūpnīcai lielākās
    problēmas rada produkcijas viltotāji “).
    /
    Īsumā: raše nodibina kopuzņēmumu Latvijā ar kādu vietējo kangaru
    un šis pieprasa no ES līdzfinansējumu šim kopuzņēmumam !

    • Nav ta ka krietni novecojusi info?
      Ja nemaldos, tad vismaz gadu, vai vairak, ka tas “rashas” pseidouznemums ir bankrotejis. Iespejams apzinati, lai grautu musu ekonomiku, ka visi uznemumi, bankas ar to kapitala kontroli.
      Bet ta vel butu pusbeda. Kas mums par dalu par kadu bankrotu. Bet sliktakais ir tas, ka so bankrotu, izputejuso uznemumu apmaksaja, atpirka musu? kremlim paklauta un iztapiga valdiba. Un tur es saskatu tiesu darbosanos pret musu valsti, budzeta izkezisanu. Bet galvenais, ka neviens par to neatbild, jo valsts ir nozagta, komunistu, cekas maisu slepeju, krievu valodas uzturetaju parnemta.

  7. Kāpēc nevar pateikt skaidri – tiek piemeklēta jauna valdība no Maskavas – SC un ZZS un šis ir darba sarunas par to – tās šprotes tur tā…dekorācija. Ne jau šprotu dēļ lielministrs trauksies uz kādu tur Latviju- pašam pietiek ko darīt…
    Jā un tas jūras vējš arī, jā un tā Airīšu mēslu smaka arī satuvināja.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+