Foto – Anda Krauze

Viss izdosies. Citu variantu nav. Intervija ar aktrisi Aneti Krasovsku 1

– Esmu sapratusi, kāpēc man dod sarežģītas lomas. Esmu mācējusi uzaugt tā, kā es uztveru un saprotu lietas. Man ir diezgan spēcīgs raksturs. Neesmu no mazajām pīkstētājām. Šādas lomas man piestāv, es varu tās iznest. Džuljetu vai Dezdemonu man būtu grūtāk nospēlēt. Nesen ar aktierkursu iestudējām vienu fragmentu no “Otello”, un es biju Dezdemona. Mēģināju lomu atsvešināt no sevis, lai es būtu trausla un mierīga būtne, – pasmaida Anete. Lomas viņai dod kopš bērnības, kāpēc gan vēl jāstudē aktiermeistarība? Talants ir dabas dots, par to paldies! Bet ar pliku talantu vien tālu netiksi, tas jāattīsta. Kultūras akadēmija ir tā vieta, kur tev ieliek pamatu, iemāca lomu it kā atsvešināt no sevis, sak, – tā neesmu es, skaidro Anete un atzīst, ka ar tagadējām zināšanām viņa sevi izrādē “Psihs” nebūtu tā plosījusi. Jā, teātris ir diža māksla, bet ko aktierim dod piedalīšanās seriālā? Starp citu, arī seriālos Anete filmējas kopš pusaudzes gadiem. Piecpadsmit gadu vecumā, pamatīgā konkursā pārspējot daudzās pretendentes, viņa ieguva Gunas lomu TV3 seriālā “UgunsGrēks”. Tagad, kad klāt nākusi arī seriāla “Viņas melo labāk” pieredze, Anete spriež, ka filmēšana tomēr ir vienkāršāks process nekā izrāde, kur dota tikai viena iespēja, jo seriāla epizodi var pārfilmēt jebkurā brīdī. Turklāt filmēšana iemāca strādāt ar kameru, just kadru, piemēram, lai neaizietu kolēģim priekšā. Bet ir vēl kāds interesants vērojums.

Vienvakar ieslēdzu TV3 seriālu “Viņas melo labāk”. O! Parādījies jauns tēls – Marija! Titros lasu – ANETE KRASOVSKA. Divdesmitgadīgā aktrise lomā ir tik dabiska, it kā simt gadus jau būtu spēlējusi. Kā tas iespējams? Jāiet noskaidrot!

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Anete teātra gaisu elpo kopš bērnības. Viņas mamma horeogrāfe Inga Krasovska dejoja Liepājas teātrī un mazo meitu bieži ņēma līdzi uz mēģinājumiem un izrādēm, līdz teātra virpulis mazo ierāva iekšā pavisam.

– Ienākot teātrī, pārņēma sajūta, ka esmu mājās. Jutos tā, kā man patīk justies, kā es vienmēr gribētu. Bija interesanti vērot, ka aktieri spēlē pilnīgi citādus tēlus, nekā viņi ir dzīvē. Tas man ļoti patika. Un arī tas, ka visi esam kā liela ģimene. Šo īpašo sajūtu, kas virmo gaisā teātrī, ne ar ko citu es nevarētu aizstāt, – stāsta Anete. Trīs gadu vecumā izrādi “Kaupēn, mans mīļais” ar Mārtiņu Freimani galvenajā lomā Anete noskatījusies kādas trīsdesmit reizes.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Tā ir mana vismīļākā izrāde, tā mani ļoti aizkustināja. Mammas kolēģi vaicāja, kā tas iespējams – bērns tik maziņš, bet sēž un skatās, – atceras Anete. Mammas ieceri, lai meita kļūst par dejotāju, un tēta, basketbolista, domu par meitas sporta karjeru Anete nav ņēmusi galvā, jo viņu pievilka teātris un aktiermāksla. Un līdz pirmajai lomai nebija ilgi jāgaida. Desmitgadīgo Aneti režisore Māra Ķimele uzaicina spēlēt Jaunā Rīgas teātra izrādē “Līze Luīze”. Tā bijusi sociāla drāma par vardarbību ģimenē, smaga izrāde. Tomēr režisore pratusi meitenei visu ļoti labi izskaidrot. Arī mamma palīdzējusi, sēdējusi klāt mēģinājumos, jo desmitgadīgam bērnam bez kādas aktiermeistarības var sabeigt psihi viens un divi. Pēc četriem gadiem Dailes teātra režisors Dž. Dž. Džilindžers aicina spēlēt “Psihā”, vēl smagākā izrādē, un Anete apbrīnojami dabiski tiek galā ar savu skarbās, nelaimīgās pusaudzes lomu. Un tad sešpadsmit gados Anete uz Dailes teātra skatuves nospēlē galveno lomu režisores Lauras Grozas izrādē “Ka tavu tēti!”.

– Esmu sapratusi, kāpēc man dod sarežģītas lomas. Esmu mācējusi uzaugt tā, kā es uztveru un saprotu lietas. Man ir diezgan spēcīgs raksturs. Neesmu no mazajām pīkstētājām. Šādas lomas man piestāv, es varu tās iznest. Džuljetu vai Dezdemonu man būtu grūtāk nospēlēt. Nesen ar aktierkursu iestudējām vienu fragmentu no “Otello”, un es biju Dezdemona. Mēģināju lomu atsvešināt no sevis, lai es būtu trausla un mierīga būtne, – pasmaida Anete. Lomas viņai dod kopš bērnības, kāpēc gan vēl jāstudē aktiermeistarība? Talants ir dabas dots, par to paldies! Bet ar pliku talantu vien tālu netiksi, tas jāattīsta. Kultūras akadēmija ir tā vieta, kur tev ieliek pamatu, iemāca lomu it kā atsvešināt no sevis, sak, – tā neesmu es, skaidro Anete un atzīst, ka ar tagadējām zināšanām viņa sevi izrādē “Psihs” nebūtu tā plosījusi. Jā, teātris ir diža māksla, bet ko aktierim dod piedalīšanās seriālā? Starp citu, arī seriālos Anete filmējas kopš pusaudzes gadiem. Piecpadsmit gadu vecumā, pamatīgā konkursā pārspējot daudzās pretendentes, viņa ieguva Gunas lomu TV3 seriālā “UgunsGrēks”. Tagad, kad klāt nākusi arī seriāla “Viņas melo labāk” pieredze, Anete spriež, ka filmēšana tomēr ir vienkāršāks process nekā izrāde, kur dota tikai viena iespēja, jo seriāla epizodi var pārfilmēt jebkurā brīdī. Turklāt filmēšana iemāca strādāt ar kameru, just kadru, piemēram, lai neaizietu kolēģim priekšā. Bet ir vēl kāds interesants vērojums.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.