Paplašināta un uzlabota Barikāžu muzeja ekspozīcija 0
Šodien pēc ekspozīcijas paplašināšanas un papildināšanas no jauna atklās 1991. gada barikāžu muzeju Krāmu ielas 3. nama trešajā stāvā Vecrīgā. Agrāk muzejā bija tikai trīs telpas, bet tagad to jau ir sešas.
Muzeja direktors Renārs Zaļais stāsta, ka līdz ar to īstenojusies viņa iecere, par kuru sapņots piecus gadus. Trīs agrākās ekspozīciju telpas papildinātas ar trim jaunām, turklāt vienā, jau bijušajā, ekspozīcija uzlabota. Muzejs kļuvis vairāk interaktīvs, jo tas esot labākais veids, kā par bijušajiem notikumiem pastāstīt jaunatnei, to ieinteresējot.
Tagad stāstam par to, kur un kādas bijušas barikādes, var atļauties veltīt veselu telpu, kuras dominante ir pēc attiecīgā laika fotogrāfijām veidots Ministru padomes (kabineta) un apkaimes detalizēts makets, kurā parādīts kravas automašīnu un citas smagās tehnikas izvietojums, kā arī ugunskuru vietas. “Viss, kā bija 1991. gadā,” komentē muzeja vadītājs. Makets rotē – attiecīgo barikāžu sektoru apmeklētājs var pagriezt pret sevi. Pārējā šīs telpas ekspozīcijas daļa stāsta par barikādēm Zaķusalā, Doma laukumā un citur. Renārs Zaļais uzsver, ka stāsts būs arī par Ārpusrīgas barikādēm, par kurām parasti piemirst vai pat nezina. Ulbrokā ar barikādēm taču tika sargāti radio retranslācijas torņi, Kuldīgā –raidstacija, bet Liepājā ar tehniku bloķēja padomju kara pilsētiņu.
Atsevišķi tiks izcelti arī 20. janvāra notikumi. Tiem paredzētajā telpā būs shēma un divi ekrāni videomateriālu demonstrēšanai. Jauns eksponāts ir satelītšķīvis ar uzrak-stu “Paldies CNN un SkyNews”. Nu jau aizsaulē aizgājušais satelīttelevīzijas celmlauzis Latvijā Voldemārs Ketners un viņa kolēģi to savulaik sagādāja, lai barikāžu dalībnieki savos posteņos pie Ministru padomes varētu skatīties televīzijas pārraides. Jaunā iekārtojuma viens no mērķiem tāpat ir vairāk pastāstīt par pašiem barikāžu sargātājiem, ko uzskatāmi parādīs Latvijas novadu karte ar atzīmēm, cik ļaužu no kuras vietas toreiz uz barikādēm devušies. Tiks arī atgādināts, pret ko barikādes tika celtas, kādi pretspēki, tēlaini izsakoties, atradās to otrā pusē; kāda bija Latvijas Tautas frontes loma. Renārs Zaļais atgādina, ka barikāžu laiks jau nebeidzās ar 1991. gada janvāri, jo akmens bluķus no Augstākās padomes apkaimes novāca tikai pēc Latvijas neatkarības reālas iegūšanas augustā.
“Pats būtiskākais, ka tagad iegūsim iespēju, ka apmeklētājs kā normālā muzejā iziet ekspozīciju pa loku,” uzsver 1991. gada barikāžu muzeja direktors. Agrāk, kad muzejam bija tikai trīs telpas, viesis aizgāja līdz ekspozīcijas galam un tad bija spiests atgriezties pa to pašu ceļu. Tagad interesents ienāks 60. – 70. gadu padomju laika virtuvē; pēc īsas iepazīšanās ar tā laika sadzīvi, izejot cauri simboliskajam “dzelzs priekškaram”, nonāks pie barikāžu ugunskura un omonieša manekena, tad iepazīsies ar detalizētu barikāžu aprakstu, uzzinās par 20. janvāra traģiskajiem notikumiem un izies pie ekspozīcijas, kas stāstīs par barikāžu atbalsi pasaulē un pašiem barikāžu dalībniekiem.
Telpas muzeja paplašināšanai iegūtas, pārceļot administrācijas kabinetus uz ceturto stāvu, kur agrāk mājoja jauniešu interešu skola “Rīdze”, kas pārvietojās uz Krišjāņa Valdemāra ielu 2. Muzeja rekonstrukcija un ekspozīcijas papildināšana pamatā veikta, izmantojot 25 tūkstošus latu, kuru piešķiršanu muzejam aizvadītajā gadā izdevies panākt no valsts budžeta. Jāatzīmē, ka ieeja Barikāžu muzejā apmeklētājiem ir par brīvu. Muzeju uztur 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība.
