Mobilā versija
Brīdinājums +17.3°C
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Ceturtdiena, 22. jūnijs, 2017
9. decembris, 2015
Drukāt

Anda Līce: Aizstāšana kā ienesīga nodarbošanās visos līmeņos (12)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Skatoties uz Ziemassvētku eglēm no attāluma, sākumā pat grūti saprast – ir īstas vai nav. Vai tikai ugunsdrošības apsvērumu dēļ dzīvo zaļumu no Ziemassvētkiem izspiež sintētiskais? Neīstas ir ne tikai egles. Aizstāšana kā nodarbošanās, par kuru daudzi nekaunas saņemt nesamērīgi lielu algu, ir tik izplatīta, ka par to brīnās varbūt vairs vienīgi bērni. Pieaugušie pieraduši, ka – jo dārgāks ir kāds projekts, jo lielāks čiks sanāk. Ka ar naudu saistītās lietas tiek turētas vislielākā slepenībā. Ieilgušais smuko bildīšu laiks mērdē nost jebkādu uzticēšanos. Viss it kā aprēķināts, saskaņots, apstiprināts, taču, tiklīdz sākas īstenošana, sākas arī ķibeles.

Ak jūs nezināt, ko Latvijā darīs bēgļi? Te ir detalizēta programma, kā mēs viņus atlasīsim, mācīsim, integrēsim, kā ar viņiem strādāsim individuāli un palīdzēsim iemīlēt Latviju. Klusums iestājas tad, kad ierēdņiem pajautā, kādā valodā viņi domā ar bēgļiem sarunāties, un smiekli atskan, kad ierēdņi stāsta, ka tos, kuri neparko negribēs te iedzīvoties, sūtīšot atpakaļ. Kā tādas uz nepareizu adresi pienākušas pakas. Vai valdībai ir godīga atbilde, kā integrēt citas rases, kultūras un reliģijas cilvēkus, ja pat daudzus gadu desmitus Latvijā dzīvojošie joprojām ir ārpusnieki? Ja kaut daļu no bēgļu pro­grammā paredzētās uzmanības pirms gadiem piecpadsmit būtu saņēmuši šejienieši, ja valdības ieklausītos zinātniekos, kultūras darbiniekos, mediķos un skolotājos, tik daudz valsts pilsoņu nebūtu aizbraukuši prom, uzņēmējdarbību līdz zemei nenogrieztu nodokļu šķēres un lielveikalu ķēdes nežņaugtu nost vietējos ražotājus.

Latvijas dibināšana bija grandiozs ilgtermiņa projekts, un šodien šķiet gluži neticami, ar kādu pašaizliedzību, sākot ar ministriem un beidzot ar zemniekiem, tam nodevās cilvēki. Spriedelējumi, ka tagad ir citi laiki, nav nekāds attaisnojums nolaidībai un bezdarbībai. Viss sākas ne jau laikos, bet cilvēkos. Šodien ir ļoti daudz mazu ideju, bet trūkst lielās, kas ir kā augstu uzvilkts karogs, kuru var ieraudzīt, vien acis paceļot uz augšu. Ar Latviju šodien izrīkojamies kā ar īstermiņa projektu – daudziem Saeimas deputātiem tas ir četru gadu garumā, ministriem līdz nākamajai rotācijai vai valdības krišanai. Kāda tur augstākā ideja, ja, sajūtot tuvojamies valdības krišanu, dažs labs kā jātnieks vesternos lūko auļojumā pārsēsties citā zirgā!

Kad jūtos pagalam nogurusi, klausoties amatpersonu izvairīšanos no tiešām atbildēm un bezgalīgajiem “it kā”, es ar skatienu meklēju kādu cauri pirmajam sniegam vīdošu spirgtu ziemāju lauku. Tur viss ir pa īstam, un miers ir īslaicīgs – tikai līdz pavasara saulei.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Kāpēc bēgļiem nerādīt realitāti no Latvijas lauku ikdienas? Kāpēc malkas apkure, ūdens akā, kartupeļi pagrabā un lāpsta šķūnī, kā Latvijas šodienas realitāte bēgļiem nebūtu izrādāma it smalki un izvēsti?
    Kā un kāpēc šāda iepazīšanās ar realitāti realitātē varētu tikt nosodīta? Latvija nav tikai Rīga un Mucenieki.

  2. Boikotējot vēlēšanas ir vienīgais veids,kā pamainīt vēžus tajās kulītēs,diemžēl nospodošajam vairākumam tas nav pieņemami,kaut arī tas ir vienīgais laiks,kad ir ko iespējams mainīt.

    • Tieši tā, cita ceļa nav. Visu laiku jāklausās – paši mūs ievēlējāt, valdībā tādi paši kā vēlētāji.TĀ NAV.
      Vēlētāji neuzvedas tik negodīgi, ar solījumu nepildīšanu, ar savu un draugu kabatu pildīšanu, likumu piņķerēšanu sev un sev tuvo interesēm, NEADEKVĀTU ALGU KĀRTĒJO CELŠANU utt.
      Man kauns. Es vairāk uz šādām vēlēšanām neiešu, to nedarīs arī man zināmie draugi un radi. Pietiek, tālāk ne soli!!

    • Uz ko ceri? Nekauņām uz valdīšanu ceļš plati vaļā un saucies par gļēvo latvieti. Trollis ar troļļa iekšām!

  3. Ar Latviju šodien izrīkojamies kā ar īstermiņa projektu – daudziem Saeimas deputātiem tas ir četru gadu garumā, ministriem līdz nākamajai rotācijai vai valdības krišanai. Kāda tur augstākā ideja, ja, sajūtot tuvojamies valdības krišanu, dažs labs kā jātnieks vesternos lūko auļojumā pārsēsties citā zirgā!
    (Jā, taču tāda ir šodienas demokrātijas būtība. Vienīgi monarhijā vai diktatūrā var rast ilgtermiņa projektus. Vienīgi – cik tie ir vēlami! Atrodiet kāds trešo ceļu!)

  4. Ja visas Latvijas valsts skolas netiks tuvākā laikā pārslēgtas uz valsts valodu, tad Latvija tiešām var izrādīties “īstermiņa projekts”.

  5. Vai ir divas Latvijas, vienā,kurā dzīvojam mēs vienkāšie cilvēki, smagi strādājot, un sapņojot par tādu dzīvi kā Vacijā, Anglijā mums vēl vismaz 10-20 gadi, bet otrā dzīvo mūsu Elite. Par mūsu problēmām nedaudz parunā pirms vēlēšanām, bet ievēlēti visi solījumi tiek aizmirsti, ar vienu roku iedot, bet ar roku paņem divreiz vairāk, un atkal atceras, kad tuvojas vēlēšanas.

    • priekš kam barojam vilku ? Atbildēt

      Činkstam, smilkstam, bet 17.gadu taisīt neesam gatavi…
      Kad Krustiņš 90.gados pēc 1.varnešu nozieguma aicināja
      iet ielās, nospiedošais vairums klusēja kā ūdeni mutē
      ieņēmuši.
      Sak’ varbūt vilki pēkšņi kļūs par avīm un nokaunēsies…
      Nekaunas vis ! Paliek atklāti nekaunīgāki !

  6. Kāpēc mēs! Kāpēc mēs! Dažs labs, viens otrs! Vai tad žurnālisti sacenšas ar troļļiem, kurš vairāk pateiks slikta par Latviju!

  7. Diemžēl visas “kabatas partijas” ir tikai īstermiņa projekti “siles sagrābšanai un iztukšošanai”. Tirdziņš, reizēm gauži lēts un prasts- tu man to, es savu balsi tev par šo… Pretīgi, jo par valsti, par tautu, šķiet, nevienai solvitiņai vai kādai citai varnešu bonzai un tām pietuvinātajiem nav ne mazākās intereses. Ir tikai sava kabata, demagoģija, “izstellēšanās”, klaja ignorance attiecībā pret savu tautu, bet akla klanīšanās un līšana uz vēdera svešvaru bonzām.

  8. Lai kā runā par Kaimiņu, bet viņš cenšās likvidēt divkosīgās Saeimas dzīves stilu. Viss izskatās tik šausmiģi negodīgi, ka rodās jautājums– kurus mēs esam ievēlējuši Saeimā! Komūnistiskā divkosība ir tā iepuvusi , pat līdz kaulam un šī pamestā ēra ir ieēdusies līdz pat kaulam. Kā likums, kā “”smalkais tonis”””.

Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt izsūtāmo sarakstus (12)Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt apcietināmo, nošaujamo un izsūtāmo sarakstus
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Medicīnas pakalpojumu divi groziņi

Koalīcijas partijas pagājšnedēļ vienojās, ka papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei iegūs no sociālajām iemaksām un ka pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems tie, kas maksā sociālo nodokli, un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas. Veselības ministrija piektdien publiskoja informāciju ar virsrakstu “Par veselības aprūpes pakalpojumu dalījumu pilnajā un pamata pakalpojumu grozā”, skaidrojot, kas ietilpst pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā un kādus medicīnas pakalpojumus saņems tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicējas.

Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (1)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (2)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (8)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+