Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. oktobris, 2016
Drukāt

Ja cilvēkiem patīk “dejot ar zvaigzni”, kāpēc nevarētu būt “Lūdzies ar zvaigzni”? Saruna ar katoļu priesteri Andri Priedi (12)

Foto - Juris LorencsFoto - Juris Lorencs

Andris Priede ir gan katoļu priesteris, gan Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents. Universitātē lasa kursu par Baznīcas vēsturi, kā arī Seno Austrumu baznīcu vēsturi, ar kuru saistoties arī viņa zinātniskās intereses. Tieši tāpēc vēlējos ar priesteri aprunāties par modernā cilvēka reliģiozitāti – kāda tā izskatās, raugoties no vēsturiskās perspektīvas.

 

– Nesen sarunā kāds paziņa izteica interesantu domu – kārtīgs latvietis esot tas, kurš svētdienas rītā aizejot uz baznīcu, pēcpusdienā iegriežoties pie zīlnieces, bet vakarā drošības pēc vēl iepazīstoties ar nākamās nedēļas horoskopu.

A. Priede: – Jautājums ir par latvieša dabu, par mūsu mentalitāti. Arhibīskaps Jānis Vanags, kuram piemīt lieliska humora izjūta, reiz ar ironiju izteicās: “Vienu lietu par latviešiem nu gan var teikt – darba tikumu mēs neesam pazaudējuši. Par to pārliecinos ik svētdienas rītu, kad braucu vizitācijās uz lauku draudzēm – dārzi un tīrumi ir cilvēku pilni!”

– Tā vietā, lai ietu uz baznīcu?

– Tieši tā! Var jau arī saprast cilvēkus – varbūt tieši šajā nedēļas nogalē pilsētas radi sabraukuši kartupeļu talkā. Bet vai mēs varētu apgalvot, ka latviešu reliģiozitāte šodien kaut kā īpaši atšķiras no pārējās Eiropas iedzīvotāju reliģiozitātes? Manuprāt, ne. Protams, ir apsveicami, ja cilvēks katru svētdienu apmeklē baznīcu. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka tie, kuri dievnamā parasti iegriežas tikai lielos reliģiskos svētkos, būtu pazaudējuši ticību. Procesi ir līdzīgi visā Eiropā – lēna, bet neatlaidīga sabiedrības sekularizācija, laicīguma nostiprināšanās. Tā vērojama pat tajās zemēs, kur baznīca vismaz formāli nav šķirta no valsts.

– Arī senajās katolicisma citadelēs – Itālijā un Spānijā?

– Tieši šīs abas valstis savulaik piedzīvoja visai dramatisku baznīcas un valsts šķiršanu. Viena no zemēm, kurās saglabāta valsts un baznīcas vienība, ir Lielbritānija. Karaliene Elizabete II joprojām ir anglikāņu baznīcas augstākā vadītāja. Arī Dānijā luterāņu baznīca nav šķirta no valsts, Zviedrijā un Norvēģijā tas notika pavisam nesen. Protams, tas vēl nenozīmē, ka angļi vai skandināvi būtu reliģiozāki par itāļiem vai latviešiem.

Cik Eiropas kristīgā kultūra būs dzīvotspējīga, cik ilgi tā noturēsies – tas atkarīgs no mums pašiem. Ņemsim piemēru no armēņiem, kuri jau septiņpadsmit gadsimtus turas pie savām kristīgajām tradīcijām, pie senās Armēņu baznīcas – par spīti vajāšanām un 1915. gada genocīdam, kad Osmaņu impērijā tika noslepkavoti vai deportēti gandrīz divi miljoni armēņu. Kāpēc viņi joprojām pastāv, kāpēc tauta izdzīvoja? Tie armēņi, kurus esmu saticis, ir teikuši – mēs to darām par spīti pasaulei, lai pierādītu, ka esam un būsim! Tagad bieži piemin islāma draudus, kas mūs gatavojoties aprīt. Bet eiropiešiem ir visas iespējas pastāvēt, mūsu stāvoklis ir daudzkārt drošāks nekā armēņiem pēdējā gadsimtā.

– Saka jau, ka lielākais drauds kristietībai ir nevis islāms, bet gan patērētāju sabiedrība un tās uzspiestais dzīvesveids. Tomēr pavisam nesen, septembra vidū, Vīnes arhibīskaps kardināls Šēnborns sprediķī Sv. Stefana domā brīdināja par islāma draudiem. Tiesa, viņš gan arī norādīja, ka Eiropu apdraud ne islāms pats par sevi un pat ne bēgļi, bet eiropiešu garīgā vienaldzība, kristīgā mantojuma izsīkums, kas mūs var padarīt par vieglu laupījumu.

– Tieši tā! Ar savu vēstījumu kardināls pirmām kārtām vēlējās mobilizēt sev uzticīgos Austrijas kristiešus. Ja apzināmies savu identitāti un vērtības, tad līdzīgi armēņiem esam gatavi tās arī aizstāvēt. Ja ne, tad ko mums sargāt?

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. lieliski!

  2. Gaišs un erudīts cilvēks! Paldies!

  3. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Arhibīskaps Jānis Vanags, kuram piemīt lieliska humora izjūta, reiz ar ironiju esot izteicies: “Vienu lietu par latviešiem nu gan var teikt – darba tikumu mēs neesam pazaudējuši. Par to pārliecinos ik svētdienas rītu, kad braucu vizitācijās uz lauku draudzēm – dārzi un tīrumi ir cilvēku pilni!”
    Ja tas ir bijis nevainīgs humors, tad viss kārtībā, ja viņš to sacījis kaut vai puslīdz nopietni, tad viņš vai nu švaki pārzina kristietības vēsturi, vai simulē tās nepārzināšanu.
    Atļauju svētdienās strādāt lauku darbus, pats nebūdams kristietis, ieviesa mūsdienu paveida kristietības pamatlicējs un uzspiedējs Romas imperators Konstantīns I Lielais.
    Viņam pašam gan kopš bērnības un līdz mūža galam tuvs bija Saules dieva Mitras kults. Tādēļ pat vēl ilgi kristietības uzplaukuma laikos viņu attēloja uz monētām kā “neuzvaramo Sauli.” Pats viņš kristījās tikai sava mūža pēdējā dienā, guļot nāves gultā.
    321. gada 7. martā imperators Konstantīns iedibināja romiešiem iknedēļas brīvdienu, kas bija veltīta Neuzvaramās Saules dievībai (Sol Invictus). Šīs tradīcijas pēdas vēl šodien saklausāmas svētdienas nosaukumā dažās Eiropas valodās.
    ‘Sunday’ angliski, ‘Sonntag’ vāciski, ‘söndag’ zviedriski – visos šajos nosaukumos nepārprotami piesaukts Saules vārds.
    Tā Saules diena vienlaikus kļuva arī par kristīgo svētdienu, veltītu Jēzum Kristum.
    Konstantīna dekrētā par šo svinamo dienu bija teikts:
    „Lai šai svinamajā Saules dienā visi pilsētnieki un pilsētu maģistrāti atpūšas, un lai visas darbnīcas ir slēgtas. Turpretim laukos, tie, kas nodarbojas ar zemkopību, var brīvi un likumīgi nodoties savām nodarbēm; jo bieži notiek tā, ka cita diena nav tik piemērota labības sējai vai vīnkoku stādīšanai; lai nenokavētu īsto brīdi šiem darbiem un neaizlaistu zudībā debesu balvas.”

  4. Paldies Jurim Lorencam par lielisko interviju! Paldies Andrim Priedem! Kad dzirdu tādas katoļu garīdznieka pārdomas, rodas cerība, ka kristietībai vēl iespējama atjaunotne. Nevajag cilvēkus baidīt ar musulmaņiem, labāk padarīt atvērtākas kristiešu baznīcas.

  5. kārtejais katoļu stulbums!

  6. relīģija izzudīs drīz savstarpējos karos.Tas pierāda ka relīģija ir varmācība saknē .Savādi jau sanāk, ja tādi teviņi baznīcās nerušinājas pa laukiem un arī gimenes neveido,bet skaita aplamus pātarus

  7. skaitiet tik' pātarus! Atbildēt

    Varētu gan! Kāpēc ne? Gluži tāpat ar “zvaigzni” publikas priekšā varētu kārtot arī citas fizioloģiskās un GARĪGĀS vajadzības. Gan jau līdz tam nonāksim, jo tautai ar tradicionālajām izpriecām vairs nepietiek …

  8. Viedoklis krasi atšķiras no daudziem citiem, kas uzskata, ka viņu viedoklis ir vienīgais pareizais, bet pārējas viss ‘no vella”. Intelektuālis.

  9. Saruna ar ļoti erudītu, nosvērtu un savā aicinājumā esošu cilvēku. Paldies.

  10. Zīlnieces esot sliktas, bet baznīcas pasaciņas OK?!
    Līdz ar kristietības invāziju Latvijā mēs esam padarīti par zemāku kārtu, nav svarīgi, cik bieži ejam uz baznīcu (ko starp citu, būvējuši par mūsu pagānu sastrādātajiem līdzekļiem visbiežāk)! Meldiņi ir dažādi, svarīgi ir ko un galvenais kāpēc dziedi. T.s. kristietības mērķis ir bijis un ir kādas šauras grupas ietekmes un varas realizēšana, un tie nav melnsvārči, viņi ir tikai izkārtne.
    Vai kristietība ir devusi mūsu tautai pastāvēšanas un attīstības garantijas? Vai kristietība var garantēt mums kā nācijas kopību un attīstību? Vai mums to vajag?

  11. Nu, šitajā iespējamajā šovā es gribu redzēt tikai un vienīgi n-to partiju vadošos!!! Neticu, ka urbis vai brigmans tur varētu lūgt Dievu!!!

  12. Kada suna pec te tiek reklameti visadi “Makaronu monstra” baznicu ANALOGI ar to murgaino ideju izsklastiem un velmem tajas iesaistit lielakas masas, kuram izskalot smadzenes, lai varetu uz tam parazitet?

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+