Vissliktākā situācija ar valodu – pakalpojumu sfērā un uzņēmējdarbībā 
 1

Latviešu valodas aģentūras (LVA) veiktais monitorings “Valsts valodas situācija 2004. – 2010.” liecina, ka pēdējos gados situācija ir uzlabojusies latviešu valodas prasmju līmenī, toties lielāka nestabilitāte vērojama attieksmē pret to un tās lietošanā.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Vislielākās problēmas ar valodu ir pakalpojumu sfērā un privātajā uzņēmējdarbībā. Turklāt reāls drauds tās prestižam ir arī politiķu un citu publisku personu neremdināmā vēlme sazināties ar plašsaziņas līdzekļiem krievu valodā.

 

Kursi nav panaceja

Aptauja rāda, ka 48% respondentu, kuru dzimtā ir krievu valoda, atzinuši savas valsts valodas zināšanas par labām, kā viduvējas tās novērtējuši 27%, bet 16% teikuši, ka viņiem ir vien pamatzināšanas, un tikai 8% konstatējuši, ka viņu valodas zināšanas ir sliktas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tā gan noteikti nav vērtējama kā ideāla situācija, jo – kaut redzams, ka valodas prasme uzlabojas, – latviešu valodas pratēju īpatsvars ir zemāks nekā citu valodu pratējiem,” vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem teica LVA direktors Jānis Valdmanis. Valodas zināšanas uzlabojušās jaunatnes vidū. Taču pētījums apstiprina, ka valodas kursi tomēr nav panaceja, jo vairākums atzīst, ka valodas apguvi līdz šim galvenokārt sekmējusi tieši administratīvā sistēma.

LVA pārliecība esot, ka masveida bezmaksas latviešu valodas apguves kursu laiks ir pagājis. “Latviešu valodas apguvēji nav vienveidīga masa, kas nupat sāk apgūt valodas pamatus. Cilvēku vajadzības ir daudzveidīgas, valodas apguves mērķi dažādi, tāpēc jāveido jauna sistēma latviešu valodas apguvei pieaugušajiem,” uzskata LVA direktora vietniece Dace Dalbiņa.

 

Reālā divvalodība augusi

Vairāki pētījuma rezultāti vedina domāt, ka reālā divvalodība pēdējos gados ir augusi. “Pozitīvā līkne latviešu valodas lietojumā visvairāk bija redzama 2007. un 2008. gadā. Tagad novērojams zināms plato, ko varbūt varētu dēvēt par stabilizāciju, tomēr nevienam nevarētu ienākt prātā saukt to par izrāvienu,” teica J. Valdmanis.

 

Deputāte Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība) norādīja, ka citi pētījumi, kuros izmantoti līdzīgi pamatdati, liecina, ka valodas situācija visos tās lietošanas segmentos neuzlabojas, bet gan vērojami pamatīgi atkritieni.

 

Pēc J. Valdmaņa teiktā, spilgts divvalodības piemērs ir situācija pakalpojumu sfērā un privātajā uzņēmējdarbībā, kur tikai mazāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka atbild latviski uz šajā valodā uzdotu jautājumu. Pat aptaujājot valsts iestādes, izrādījies, ka tajās nevis pastāvīgi, bet gan tikai biežāk sazinās latviešu valodā.

 

Grauj arī politiķi

Negaidīti emocionālu diskusiju sēdē izraisīja LVA direktora Jāņa Valdmaņa paustais secinājums, ka valsts valodas prestižu grauj arī publisko personu saziņa ar medijiem krievu valodā.

Reklāma
Reklāma

 

Atbildot uz dažu deputātu šaubām saistībā ar nepieciešamību vienmēr runāt tikai latviski, deputāte V. Poriņa norādīja, ka, piemēram, Vācijā nevar iedomāties, ka parlamentārietis, uzstājoties turku radio, pārietu uz turku valodu. “Ja politiķis pāriet uz mazākumtautības valodu, tad tas ir noteikts signāls,” viņa teica.

 

LVA pārstāvji norādīja arī, ka joprojām nekas netiek darīts latviešu valodas nacionālā korpusa veidošanā un tas savukārt kavē gan skaidrojošo, gan tulkojošo vārdnīcu radīšanu.

LVA pati apzinās un arī atklāti atzīst, ka līdzās milzu līdzekļiem, kas tiek ieguldīti valsts valodas apmācībā minoritāšu vidū un skolotāju tālākizglītībai ēnā palicis atbalsts dzimtajai valodai un tās garīgās telpas paplašināšanai.

 

Uzziņa

Kopš 2006. gada LVA īsteno ESF projektus “Latviešu valodas kā valsts valodas apguve vidējās izglītības pakāpē”, “Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” (finansējums kopā – Ls 1 500 000 (85% – ESF un 15% – valsts budžeta finansējums).

LVA izstrādātajās pedagogu tālākizglītības programmās mazākumtautību skolu skolotājiem, kā arī skolotājiem, kuri strādā neviendabīgā lingvistiskā vidē, kopš 2006. gada izglītojušies 6072 skolotāji.

Kopš 1996. gada LVA valsts valodu apguvušas gandrīz 56 000 personas. No 2005. gada latviešu valodas kursu kopējais finansējums – Ls 510 504 (no tiem Ls 147 288 – valsts budžeta).