Ekonomika
Īpašums

Visstingrāk zemes iegādi ierobežo Lietuvā 4

Foto – Zanda Birze

Aprīļa pēdējās dienās Eiropas Komisija (EK) pieprasījusi Latvijai sniegt paskaidrojumus par pērn Saeimā pieņemtajiem likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem, kuros noteiktas stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem: izglītība lauksaimniecībā vai lauksaimnieciskā darba pieredze, kā arī rakstiska apņemšanās turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā. Kopš pagājušā gada 1. novembra šīs prasības neskar vien tos iedzīvotājus, kuri grib nopirkt līdz 10 ha zemes. Savukārt uzņēmumi bez ierobežojumiem var nopirkt tikai līdz 5 ha zemes.

Likumā esot iekļauti vairāki noteikumi, kuri uzlūkojami par tādiem, kas ierobežo kapitāla brīvu apriti un uzņēmējdarbību un kuri tādējādi neatbilst Eiropas Savienības (ES) tiesību dokumentiem.

Kā neatbilstošu EK minējusi, piemeram, noteikumu, ka zemes pircējam vajadzīga izglītība lauksaimniecībā un ka viņam nedrīkst būt nodokļu parādi.

EK izsūtītajā brīdinājuma vēstulē norādīts, ka šos ierobežojumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādē Latvija var noteikt ES dalībvalstīm nepiederošiem pilsoņiem un nereģistrētiem uzņēmumiem.

Latvijai atbilde jāsniedz divu mēnešu laikā. Par līdzīgiem zemes iegādes ierobežojumiem EK pieprasījusi paskaidrojumus arī Lietuvai un vēl Bulgārijai, Slovākijai un Ungārijai.

Salīdzinot kopš pagajušā gada 1. novembra Latvijā ieviestos lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierobežojumus ar abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs ieviestajiem, visstingrākie, šķiet, tie ir Lietuvā.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Ober Haus Real Estate Advisors” Lietuvas vērtēšanas un analītikas nodaļas vadītājs Sauļus Vagonis vēsta, ka, līdzīgi kā Latvijā, pirms gada arī Lietuvā beidzās aizliegums ārzemniekiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Zemes tirgus aizsardzībai pērn Lietuvas parlamentā tika sagatavoti jauni ierobežojumi. Lai iegādātos vairāk par 10 hektāriem zemes, pircējam jābūt vismaz triju gadu darba pieredzei lauksaimniecībā vai pašam jānodarbojas ar lauksaimniecību, tāpat iegādātā zeme jāizmanto lauksaimniecībā.

Lai iegādātos vairāk par 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, pircējam jāsaņem arī atļauja no valsts, to izsniedz Valsts zemes dienestā. Kā zināms, Latvijā zemes iegādes atļaujas pircējiem jāprasa vietējo pašvaldību īpaši izveidotās komisijās.

Bet atšķirībā no Latvijā ieviestajiem noteikumiem Lietuvā viņš drīkst pārdot šo zemi tikai pēc pieciem gadiem, skaitot no iegādes dienas. Tāpat Lietuvā ir spēkā aizliegums iegūt īpašumā vairāk par 500 hektāriem zemes. Lielākas platības var piederēt tikai lopkopjiem, kas atkarīgs no viņiem piederošā mājlopu skaita. Kā zināms, pēc ilgiem strīdiņiem Saeima nolēma, ka vienai fi ziskai vai juridiskai personai var piederēt zeme līdz 2000 hektāru kopplatībā.


Igaunijā noteikumi līdzīgi
“Ober Haus Real Estate Advisors” Igaunijas uzņēmuma vadītājs Tarmo Kase informē, ka Igaunijā ārzemniekiem, tostarp uzņēmumiem, neesot īpašu šķēršļu zemes iegādē. Tiesa, ja par 10 hektāriem lielāku lauksaimniecībā izmantojamo zemes vai mežu platību grib nopirkt ES dalībvalstu pārstāvji, viņiem jābūt ar trīs gadu darba pieredzi. Citu valstu pircēji var iegādāties zemi vai mežu tikai ar vietējās pašvaldības izsniegtu atļauju, turklāt ar noteikumu, ka pircēji dzīvo Igaunija un nodarbojas ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību.

Tarmo Kase piebilst, ka pašlaik Igaunijā ārzemniekiem pieder aptuveni 40 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir aptuveni 4% no zemes kopplatības valstī. Aizvadīto triju gadu laikā ārzemniekiem piederošās platības nav būtiski palielinājušās. Visbiežāk zemi iegādājas Igaunijā reģistrēti, ārzemniekiem piederoši uzņēmumi.

Lietuvā zemes nodokli rēķina citādi
Sauļus Vagonis piebilst, ka kopš 2013. gada Lietuvā ir mainīta nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība. Nodokļa aprēķini balstās nevis uz kadastrālo, bet tirgus vērtību, nodokļu likmēm svārstoties no 0,01 līdz 4%. Nodokļu likmes nosaka vietējās pašvaldības. Iegādājoties nekustamo īpašumu, pircējam ir jārēķinās ar izdevumiem par zvērinātu notāru pakalpojumiem, kas ir 0,45% apmērā no īpašuma vērtības. Šī atlīdzība nevar būt mazāka par 28,96 eiro vai pārsniegt 5792,4 eiro par vienu darījumu. Valsts nodeva, reģistrējot nekustamā īpašuma darījumu, ir nebūtiska, tā ir atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

“Ober Haus Real Estate Advisors” Lietuvas pārstāvis saka, ka pagājušā gada otrajā pusē lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū tika novērots cenu samazinājums – vidēji par 5% salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visvairāk saruka mazāk auglīgo zemes platību cenas, kuras vairs nebija pievilcīgas investoriem, kuri saņēma atbalstu no Eiropas Savienības par šo zemju izmantošanu.

“Ober Haus Real Estate Advisors” Igaunijas uzņēmuma vadītājs Tarmo Kase skaidro, ka par zemi maksāto nekustamā īpašuma nodokli nosaka vietējās pašvaldības. Tas svārstās no 0,1 līdz 2% no zemes kadastrālās vērtības. Līdzīgi kā Latvijā šī vērtība nesakrīt ar īpašuma tirgus vērtību. Zemes pārdošanas izdevumi ir aptuveni 1% apmērā no kopējās darījuma summas.

Cenrāži pārlieku neatšķiras Sauļus Vagonis lēš, ka pašlaik Lietuvā tās svārstās caurmērā no 1000 līdz 3500 eiro par hektāru. Cenu svārstības galvenokārt ietekmē zemes atrašānās vieta un auglība. “Ober Haus Real Estate Advisors” Igaunijas pārstāvis Tarmo Kase stāsta, ka pērn Igaunijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cena bijusi ap 2400 eiro par hektāru. Bet pati augstākā divreiz lielāka – 5400 eiro par hektāru. Zemākās cenas bijušas Sāmsalas apgabalā – vidēji 1528 eiro par hektāru, bet augstākās Tartu apgabalā – 2896 eiro par hektāru. Pēdējo 10 gadu laikā zemes cenas Igaunijā palielinājušās četras reizes.

Saistītie raksti

Līdzīgi kā Latvijā, 2014. gadā Igaunijā cenas cēlušās par 25%. Tarmo Kase spriež, ka iemesli cenu kāpumam ir vairāki: subsīdijas, pircēju uzskats, ka cenas augs, kamēr sasniegs ES vidējo limeni, un lauksaimniecības produktu cenu celšanās.

Salīdzinot uzņēmuma “Arco Real Estate” Latvijas vērtētāju uzradītās zemes cenas (skat. ilustrāciju) ar cenām abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs, redzams, ka cenrāžos nav pārāk būtisku atšķirību.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv