Atis Sjanīts
Atis Sjanīts
Foto – Timurs Subhankulovs

Vissvarīgākais – latviskā izglītība: Latvijas atbalsts diasporai gandrīz miljons eiro 14

Ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu skaits arvien pieaug, diaspora politiski kļūst arvien nozīmīgāka. Iztaujāju Latvijas Republikas speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos Ati Sjanītu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Kādi pašreiz ir galvenie akcenti darbā ar diasporu?

Atis Sjanīts: Pirms mēneša trīs par diasporu atbildīgie ministri – kultūras ministre, ārlietu ministrs un izglītības un zinātnes ministrs – tikās ar premjeru un pieņēma būtiskus lēmumus diasporas jomā. Svarīgi, ka Latvijas valsts atbalsts diasporai – kopā tas ir gandrīz miljonu eiro gadā – tiktu iekļauts bāzes budžetā. Tas nozīmē, ka arī pārredzamā nākotnē diasporai tiks veltīta nopietna uzmanība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašlaik diasporas atbal­stam nauda ir četrās institūcijās – Ārlietu ministrijā, Kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Sabiedrības integrācijas fondā. Turpmāk koordināciju par diasporu uzņemtos Ārlietu ministrija, un tā šo budžeta pieprasījumu iesniegtu kā savu un sadarbības partneru kopīgu pieprasījumu. Mērķis ir ļoti skaidrs – lai naudu, ko izmantojam diasporai, nevis prasītu katra institūcija atsevišķi, bet būtu vienots redzējums par prioritātēm. Ir kopīga sapratne, ka galvenā prioritāte – diasporas izglītība. Ārpus Latvijas ir vairāk nekā simt sestdienas vai svētdienas skolu, ir pulka bērnu un jauniešu vasaras nometnes. Šiem mērķiem finansējums jāpalielina. Šādu ceļu iet arī mūsu kaimiņi lietuvieši.

Vai nākamā prioritāte būtu dažādas kultūras programmas?

Arī. Kultūras ministrija atbalsta dažādus pasākumus, tostarp dziesmu svētkus diasporā un mūsu mākslinieku braucienus un uzstāšanos tur; atbalsta “3×3” nometnes.

Izglītība ir latviskās identitātes pamats, ar ko bērnam tiek ielikta piederības izjūta. Pat ja viņš turpmāk latviski nerunās, nedzīvos Latvijā, bērnībā iegūtais, apjaustais aizķeras uz visu mūžu.

To redzam vecajā trimdā. Maijā apmeklēju Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kongresu. Tie cilvēki, kas šodien aktīvi darbojas ALA, ir apguvuši vairāku līmeņu latvisko izglītību Amerikā, ieskaitot Garezera vasaras vidusskolu. Latvijas valsts atbalsta arī to.

Ieskatoties Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) mājaslapā, izlasīju, ka Amerikas Latviešu apvienības Izglītības nozarei projektam “Latviskās identitātes saglabāšana: iegūsim valsts valodas prasmes apliecību!” piešķirti 3469 eiro un Garezera latviešu nacionālā centra “Garezera vasaras vidusskola” projektam “ASV latviešu jauniešu latviešu valodas un latviskās identitātes saglabāšana” – 15 000 eiro.

Mēs no Ārlietu ministrijas apmaksājam skolotājiem ceļu uz Garezera vidusskolu. Latvijas ieguldījums Garezera vasaras vidusskolā ir diezgan būtisks. Tāpat kā šovasar Baltimoras dziesmu svētkos ASV un Eslingenes dziesmu svētkos Vācijā. Piemēram, Baltimoras dziesmu svētkiem, kas sāksies jūnija beigās, Latvijas valsts atbalsts ir apmēram 40 000 ASV dolāru. Eslingenes dziesmu svētkiem valsts atbalsts bija apmēram 30 000 eiro. Tās nav mazas summas. Īrijas latvieši man ir sacījuši, ka bez Latvijas valsts atbalsta lielāko daļu pasākumu nebūtu iespējams sarīkot.

Reklāma
Reklāma

Pieminējāt valodas prasmes apliecības. Ļoti labi, mēs no Ārlietu ministrijas arī būtu gatavi finansēt eksaminatoru braucienus uz citām valstīm, lai cilvēki, kam ir drosme kārtot valodas eksāmenu, iegūtu šo juridisko dokumentu – valodas prasmes apliecību, kas ļauj strādāt Latvijā. Amerikas Latviešu apvienības kongresā es uzsvēru, ka alternatīva ir ļoti skaidra un vienkārša. Latvijā uzņēmēji man vaicā: “Kā varam uzrunāt diasporu? Mums vajag darbiniekus Latvijā.” Te iespēja – vai nu uzrunājam diasporu, vai ievedam strādniekus no citām valstīm, jo bez darbiniekiem ekonomika neattīstīsies.

No SIF atbalstītajiem projektiem ļoti interesanta šķiet arī Latviešu kultūras fonda Īrijā iecere izveidot mobilo bibliotēku.

No gadā diasporai piešķirtā nepilnā miljona lauvas tiesa, protams, aiziet Eiropai – saprotamu iemeslu dēļ, jo tur mums ir lielākā diaspora. Lielbritānijā pašreiz reģistrētie darba ņēmēji – Latvijas valsts piederīgie – ir apmēram 60 tūkstoši. Rēķinām, ka ir vēl pāris desmiti tūkstošu ģimenes piederīgo, tātad kopumā tur ir pāri par simt tūkstošiem.

Protams, Eiropā darbā ar diasporu uzdevumi ir pilnīgi citādi nekā Gar­ezerā vai Austrālijas latviešu vasaras vidusskolā. Jo šis pašorganizācijas process Eiropā daudzās vietās ir tikai pašā sākumā. Īrijā ir tikts tālāk, tur ir drusku vecāka diaspora.

Lielbritānijā taču arī diasporas organizācijas ir pastāvējušas kopš pēckara trimdas laikiem.

Skaitliski “vecā trimda” ir neliela, un tā nav samērojama ar tiem simts tūkstošiem, kur pašorganizēšanās process ir tikai iedīglī.

Ārlietu ministrija sniedz atbalstu organizācijām atsevišķu pasākumu rīkošanā, lai tās varētu atsperties. Visvairāk cilvēki vēlas sanākt kopā vai nu Latvijas valsts svētkos, vai Lieldienās, Jāņos. Galvenokārt sniedzam atbalstu telpu īrei un arī citām lietām, rūpīgi izvērtējot izdevumu samērību. Bet neatceros, ka mēs kādam būtu atteikuši telpu īri, lai cilvēki svinētu 18. novembri. Pieteikumi nāk caur vēstniecībām, un vēstniecība mums dod apstiprinājumu, ka tur un tur tāda latviešu kopa pastāv, kura vēlas sākt pašorganizēties. Tas process – biedrību vai kopu izveidošana – jau nenotiek vienā dienā.

Mums ir tūkstošiem latviešu bērnu, daļa no kuriem prot latviski, bet pārējiem valodas prasme ir vājāka vai varbūt tās vispār nav. Eiropā ir 70 latviešu sestdienas skolas, un finansējuma palielināšana dia­sporai paredzēta, lai kaut vai nomaksātu tām vajadzīgo telpu īri. Jo svarīgi, lai telpas būtu atbilstošas un bērni vispār tajā sestdienā vēlētos turp doties. Ceru, ka politiskie lēmumi neiestigs kaut kur izpildvaras gaiteņos vai atvilktnēs.

Tagad ir latviešu kopienas daudzās vietās, kur agrāk tādas nav bijušas. Tas ir liels izaicinājums, jo mūsu darba apjoms aug. Piemēram, Norvēģijā gan Oslo, gan Bergenā latviešu skaits ir tūkstošos. Izveidojušies latviešu kori un teātra kolektīvi. Itālijā, Milānā, ir ļoti spēcīga latviešu sestdienas skola. Iepriekš es biju Latvijas vēstnieks Turcijā, Irānā un Irākā un redzēju, ka pirmoreiz vēsturē ir izveidojusies latviešu kopiena Turcijā. Tā ir viendabīga kopiena, jo tajā 90 procenti ir sievietes, kuras apprecējušās un kurām ir mazi bērni.

Ļoti svarīgi ir dot iespējas arī mācīties latviešu valodu internetā.

Latviešu valodas aģentūra ir izstrādājusi rīku latviešu valodas apguvei internetā – 1. jūnijā bija tā prezentācija, tika atklāta tālmācības skola “ClassFlow” vidē. Aktīva darbība sāksies septembrī.

Īpaša diasporas daļa ir Krievijas latvieši. Zinu, ka Latvijas vēstniecība Maskavā aprīlī bija uzaicinājusi ciemos bērnus no Sibīrijas, un trīs dienas Maskavas Latviešu skolā viesojās latviešu izcelsmes bērni no Baškīrijas Arhlatviešu ciema.

Krievijā mums ir vēsturiskā diaspora. Vēstniecība aktīvi strādā, saņemam projektus pat no Magadanas, no Krasnojarskas un piešķiram līdzekļus to īstenošanai. Man prieks, ka mūsu vēstnieki piedod šim darbam arvien prioritārāku nozīmi.

Jūs ministrijā vadāt diasporas darba grupu. Par ko tā spriež?

Līdz šim diasporas jautājumi bija lielajā sabiedrības integrācijas ietvarā. Tagad no tā tiks izdalīts atsevišķs “Rīcības plāns dia­sporai” no 2019. gada. Diasporas darba grupas sanāksmēs regulāri pieaicinām referēt dažādu nozaru speciālistus. Piemēram, Latvijas TV un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji stāstīja, kā visai diasporai būs pieejama internetā gandrīz pilna Latvijas televīzijas programma – ziņas, “Panorāma”, kultūras programmas.

Diaspora dod ieguldījumu arī Latvijas ekonomikas attīstībā – notikuši jau vairāki Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumi. 

Diasporas darba grupā darbojas Ekonomikas ministrijas pārstāvis un ir jau izstrādāta stratēģija diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecībā – gan lai iesaistītu tos, kuri ir vecās trimdas pēcteči otrajā, trešajā paaudzē un varbūt latviski nerunā, gan arī jaunās emigrācijas zemju uzņēmējus, kuri izbraukuši no Latvijas pēdējos gadu desmitos. Šogad oktobrī ASV Čikāgā notiks biznesa konference “Spotlight Latvia”, ko organizē Latvijas goda konsuls Čikāgā Roberts Blumbergs. Viņš nāk no pazīstamās Blumbergu ģimenes – Roberta brālis Pēteris ir ALAs priekšsēdis, brālis Ēriks ir ziedojis naudu šim pasākumam.

Pasaules latviešu ekonomikas forumu rīkošanu turpināsim. Esmu bijis vēstnieks Kanādā, kur, tāpat kā ASV un Austrālijā, ir daudzi vecās trimdas pārstāvji. Aktīvā latviešu daļa tur ir vien neliela daļa no tiem, kuri sevi identificē kā latviešus. Pēcteči otrajā un trešajā paaudzē liela daļa latviski nerunā, taču ir izglītoti cilvēki, savas jomas profesionāļi un biznesmeņi, ieņem redzamu stāvokli sabiedrībā, un viņu potenciālu varētu izmantot.

Par ko jums pašam šā gada laikā ir bijis lielākais gandarījums? Un ko redzat kā savu galveno uzdevumu turpmāk?

Gandarījums ir tad, ja varam ļoti daudzās vietās atbalstīt cilvēku pašorganizēšanās sākuma iniciatīvas, piemēram, piešķiram 400 eiro, un cilvēki sanāk kopā atzīmēt valsts svētkus un tajā vietā to dara pirmo reizi. Īpaši aktīvi pašlaik ir latvieši Vācijā.

Tomēr valdības galvenais uzdevums ir tepat Latvijā radīt tādus apstākļus, kuros latviešu emigrācijas un imigrācijas straumes līdzsvarotos.