Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. decembris, 2014
Drukāt

Vissvarīgākais – motivācija darboties

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pavārs Endijs Bērziņš (no kreisās), režisors Uģis Olte, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Kristīne Pakule un Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle kopā sprieduši, kādas prasmes vajadzēs nākotnes darba tirgū.

Planetārais homeostatiķis, emocionālās inteliģences skolotājs, gēnu inženieris – DNS modelētājs, sapņu dizaineris, garīgās dzīves mentors – tādas varētu būt nākotnē nepieciešamās profesijas.

Par dažām apmēram skaidrs, kas ar to domāts, piemēram, gēnu inženieri cilvēkiem var palīdzēt labāk valdīt par savu organismu, bet cita izklausās kā no fantastikas filmām. Tā sapņu dizaineri palīdzēšot modelēt nākotni ar virtuālās realitātes palīdzību, bet planetārais homeostatiķis iekārtošot dzīvībai nepieciešamu vidi. Nākotnes profesijas, kā arī rītdienas cilvēkiem nepieciešamās prasmes pirmdien tika apspriestas “Samsung” izglītības laboratorijā: “Skolotājs 3.0”. Laboratorijā vienotās komandās darbojās skolēni, skolotāji, skolu direktori un dažādu citu nozaru pārstāvji.

Bet kā strādāt skolām, lai sagatavotu jauniešus nākotnes profesijām? Par skolās nepieciešamajām pārmaiņām runā aizvien vairāk, taču reālas pārmaiņas mācību saturā vēl tikai priekšā, bet skolu nodrošinājums ar mūsdienu tehnoloģijām ir ļoti atšķirīgs.

“Mūsdienu skolēni un studenti strādās darbus, kādi šobrīd vēl neeksistē. Līdz ar to ir profesijas, kurām jauniešus nav iespējams sagatavot. Turklāt informācija, ko students apguvis 1. kursā, bieži vien līdz 3. kursam ir novecojusi. Arī prasmes, ko iemāca skolā vai augstskolā, ātri noveco. Tāpēc būtiskākais, ko mūsdienu izglītības sistēma var iedot, ir motivācija apgūt ko jaunu un darboties,” sacīja Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Būtiski pieaudzis arī informācijas daudzums, kas jāuzņem, jāsašķiro un jāapsorbē. Laikraksts “The New York Times” vienā nedēļā publicē vairāk jaunas informācijas nekā cilvēki uzzināja visa 18. gadsimta laikā, apgalvoja M. Auziņš.

Izmantot to, kas klasē

Kā ar nepieciešamību ieviest pārmaiņas izglītības jomā tiek galā citas valstis? Somijas informācijas tehnoloģiju un izglītības eksperts Harijs Lutinens stāstīja, ka Somijā par pārmaiņām izglītības sistēmā domā arī tāpēc, ka pēdējos gados šīs valsts skolēni starptautiskos sasniegumu mērījumos atdod pirmo vietu citu valstu skolēniem. Kāpēc tā notiek, somiem pašiem nav skaidrības. “Vieni teic, ka kvalitātes krišanās saistāma ar to, ka skolās nepietiekami strauji un plaši ienākusi digitalizācija, citi domā, ka tā notiek tieši tāpēc, ka digitalizācija tomēr ir notikusi. Šobrīd esam krustcelēs starp digitālu un drukātu mācību materiālu izmantošanu,” teica H. Lutinens. Pagaidām valsts nav iegādājusies digitālās ierīces visiem skolēniem. Risinājums būtu: ļaut stundās skolēniem izmantot savus viedtālruņus vai planšetes. Taču te rodas jautājums: ja skolā vecāku pirktā iekārta tiks nozagta vai salauzta, vai kāds segs zaudējumus? Digitalizācija var palīdzēt katram skolēnam izveidot individuālāku mācīšanās plānu – nu ir pieejams daudz plašāks uzdevumu klāsts, ne tikai tie, kas ir mācību grāmatā. Skolotājiem patlaban notiek apmācības, kā skolās izmantot tehnoloģijas, turklāt būtiski, ka tās notiek klasē, kur skolotājs strādā ikdienā.

Somijā patlaban tiek izstrādāta jauna izglītības programma, ko plānots ieviest 2016. gadā.

Tallinas universitātes Izglītības tehnoloģiju centra vadītājs Marts Lānpere stāstīja, ka Igaunijā nu jau 80 skolās ieviests jauns amats, ko varētu nosaukt par tehnoloģiju ieviesēju. Tas ir pedagogs, kurš apguvis arī jaunāko tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā un palīdz visiem skolas skolotājiem strādāt moderni. Igaunijā patlaban tiekot veidota arī vienota digitālo mācību materiālu platforma, kur tie būs pieejami gan par brīvu, gan par maksu. Ne vēlāk kā pēc diviem gadiem katram Igaunijas skolotājam būšot valsts iegādāts klēpjdators vai planšete. Skolēniem valsts, visticamāk, gan nevarēs atļauties pirkt šādas iekārtas. Iespējams, ka dažviet tās iegādāsies pašvaldības, kā tas notiekot ļoti daudzās valstīs. “Sagaidām, ka 2020. gadā vairāk nekā puse skolu strādās pārsvarā digitāli,” teica M. Lānpere. Gan Somijas, gan Igaunijas izglītības pārstāvis daudz runāja arī par to, ka mūsdienās vairs nav jāmācās tikai klasē un ka mācību priekšmetus iespējams mācīt integrēti, nojaucot savulaik starp tiem uzbūvētās barjeras.

Svarīgākas cilvēcīgās īpašības

Taču izrādās, ka Latvijā skolēni joprojām no skolotājiem vairāk gaida “mūžīgas vērtības”, nevis tehnoloģiju prasmes. Tas noskaidrots biedrības “Cita laboratorija” veiktā pētījumā, kur 300 skolotājiem un tikpat vecākiem, kā arī 600 skolēniem jautāts, kādam tad jābūt skolotājam. Visbiežāk nosauktās īpašības ir sapratne (tieši to visbiežāk minēja skolēni), radošums, pacietība, humora izjūta, gudrība un zināšanas. “Tehnoloģiju izmantošana izrādījusies ne tik būtiska kā pedagoģiskās kompetences,” secinājusi biedrības “Iespējamā misija” valdes locekle Zane Oliņa.

Tomēr arī pedagoģiskajām kompetencēm jāiet līdzi laikam. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc “Samsung” sāk apmācību programmu skolotājiem “Skolotājs 3.0”. Skolu komandas tai var pieteikties līdz 9. janvārim mājaslapā www.skolanakotnei.lv. Praktiskas un radošas nodarbības notiks no nākamā gada februāra līdz maijam. Mācības sāksies ar pieredzes apmaiņas braucienu uz Igauniju. To laikā skolu komandas profesionālu mentoru vadībā izstrādās pārmaiņu projektu savai skolai, kura uzdevums būs atrisināt kādu skolas definētu problēmu ar mērķi uzlabot skolēnu sasniegumus. Skola, kuras projekts žūrijas vērtējumā tiks atzīts par labāko, balvā saņems 10 000 eiro jaunākajām “Samsung” tehnoloģijām savai skolai. Katras skolas komandā jābūt četriem dalībniekiem – skolas direktoram, IT skolotājam (ja tāds ir) un diviem jebkuru priekšmetu skolotājiem.

Uzziņa

Kādam jābūt skolotājam?

Pēc biedrības “Cita laboratorija” veiktā pētījuma, lūdzot novērtēt 23 apgalvojumus, vissvarīgāk, lai skolotājs būtu “draudzīgs un godīgs”, “veicina skolēnu zinātkāri”, “demonstrē piemērus no dzīves”, “rosina domāt inovatīvi”, “māca, kā mācīties”, un tikai tad seko “eksperimentē ar jaunākajām tehnoloģijām”.

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+