Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. marts, 2015
Drukāt

Visu izšķirs ASV. Rietumeiropa sekos. Saruna ar vācu Austrumeiropas politikas pētnieku Gerhardu Zimonu (14)

Foto - Toms AncītisFoto - Toms Ancītis
GERHARDS ZIMONS

Austrumeiropas vēstures un politikas profesors Ķelnes universitātē.

Dzimis 1937. gadā.

No 1991. līdz 2000. gadam vadījis Krievijas un NVS valstu pētniecības virzienu valsts Austrumeiropas pētījumu institūtā Ķelnē, bijis arī šā institūta zinātniskais direktors.

Kopš Ukrainas krīzes sākuma bieži tiek aicināts sniegt komentārus Vācijas medijos kā Austrumeiropas eksperts.

Tik bieži kā pēdējā gada laikā Austrumeiropas vēstures un politikas profesora Gerharda Zimona telefons nav zvanījis sen. Viņam lūdz intervijas Vācijas radiostaciju žurnālisti, aicina uz diskusijām televīzijās, viņa komentārus vēlas dzirdēt laikraksti. “Ko sagaidīt no Krievijas?”, “Kas patiesībā notiek Ukrainā?”, “Un ko mums no tā visa secināt?” jautā Zimonam. Vēl deviņdesmitajos gados vācu medijiem, meklējot Austrum­eiropas un Krievijas politikas pārzinātājus, izvēle bija ļoti plaša. Līdz pat Padomju Savienības sabrukumam Austrumeiropa bija ļoti iecienīts pētniecības virziens Rietumvācijā, ar to nodarbojās neskaitāmas augstskolas. Toskait arī Austrumeiropas pētniecības institūts Ķelnē, viens no lielākajiem šāda veida institūtiem Vācijā, kura zinātniskais direktors bija Zimons. Tas atradās Aizsardzības ministrijas pārraudzībā un deva padomus Vācijas valdībai Bonnā. Taču šodien tādi Austrumeiropas speciālisti kā Zimons Vācijā kļuvuši par retumu. Pēc aukstā kara beigām Austrumeiropas pētniecība strauji zaudēja pievilcību, institūti viens pēc otra tika slēgti, toskait arī Zimona vadītais. Tas atspēlējas šodien. Kopš saasinājusies situācija Ukrainā, izrādījies: ne tikai vācu medijos, bet arī starp politiķu padomdevējiem trūkst Krievijas un citu postpadomju valstu pazinēju. Tādēļ apsveicams ir valdības lēmums šogad dibināt jaunu Krievijas un Austrumeiropas institūtu Berlīnē, uzskata Zimons.

Viedokļu sadursmes par Ukrainu

Noskaņojums Vācijā saistībā ar notikumiem Ukrainā ir ļoti dažāds, stāsta Zimons: “Viena daļa Vācijas mediju pauž dziļi saprotošu attieksmi pret Krieviju. No otras puses, ir arī daudz kritikas un distancētas attieksmes. Ja jūs paņemsiet, piemēram, “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, labāko Vācijas laikrakstu, kam tiek piedēvēta arī vadošā laikraksta funkcija, jūs tur redzēsiet masīvu Putina Krievijas kritiku.” Vienlaikus ir TV kanāli, kas, viņaprāt, ziņo pārlieku nekritiski: “Mums ik pa laikam ir arī viedokļu sadursmes. Nesen vairāki pazīstami politikas veterāni izplatīja atklātu vēstuli, kurā aicināja uz Krievijas sapratni. Aicinājumam bija ap sešdesmit parakstītāju, toskait pazīstamais filmu režisors Vims Venders un ekspolitiķis Valters Štucle. Viņi paziņoja, ka pie konflikta Ukrainā nav pareizi vainot Krieviju, bet gan jāvaino Rietumi, NATO un Eiropas Savienība.” Iebilstot šai vēstulei, parādījās arī pretēja rezolūcija, kurā tā saucamie “Krievijas sapratēji” tika kritizēti. “Tur tika uzsvērts, ka saprast Krieviju aicina tādi ļaudis, kam nav lielas jausmas par patiesajām norisēm Ukrainā. Šai rezolūcijai bija ap tūkstoš parakstu, manis paša parakstu ieskaitot,” saka Zimons.

Tā dēvētā Minskas vienošanās, uzskata Zimons, noteikti ir, Vācijas kancleres Angelas Merkeles vārdiem runājot, “cerību stariņš“. Tomēr nekas vairāk. Gaidīt lielas pārmaiņas Donbasā no tās parakstīšanas neesot pamata: “Miers Donbasā noteikti drīzumā nav gaidāms.”

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. VISAM REIZ PIENĀK BEIGAS… NEKAS neturpinās mūžīgi!!! It īpaši, ja gribi UZVESTIES KĀ SAIMNIEKS svešā valstī…

  2. vienkarsu krievu un vienkarsu latviesu starpa konfliktu nav,dzeruma ,tas nav pieskaitami!konflikti starp poliskajam partijam cina par varu Latvija!daudzi neapdomatie politiku lemumi ir novedusi pie 5 kolonas veidosanas!kaut gan politiki sadzivo labi!

  3. Nu, vai nav liekulis? Atbildēt

    ““Tomēr ir jāsaprot, arī mums Vācijā ir jāakceptē, ka mūsu nākotnes vācu sabiedrība nesastāvēs tikai no vāciski runājošajiem. Liela daļa būs imigranti un viņu pēcnācēji. Mēs no viņiem, protams, pieprasām, lai viņi mācītos vācu valodu. Bet mājās viņi nerunā vāciski. Mājās viņi runā turciski, horvātiski, itāliski… Bet ar to var sadzīvot! Un pat ļoti labi var dzīvot! Kāpēc latviešu sabiedrība nevarētu funkcionēt divās valodās un tomēr būt latviešu sabiedrība?”
    ——————————————————————–
    Kaut kā nav dzirdēts, ka vācu sabiedrība funkcionētu vēl kādā citā valodā nekā vācu. Kāpēc viņš grib, lai Latvijā būtu citādi? Ja Zīmona kungs to nav pamanījis, tad arī Latvijā mājās nav aizliegts runāt, kādās valodās vien grib. Runājot par latviešu valodas zināšanām, tās tiek prasītas tikai ārpus mājas. Tāpat kā Vācijā, starp citu…

  4. kodolgalviņas drauds Atbildēt

    Krievi jau var novest krīzi līdz Kubas krīzes rezultātiem,kad amerikāņiem nekas neatlika kā sēsties un dalīt intereses

  5. Diemžēl salīdzinājumam der Staļins un Hitlers. Pēdējais darīja ko teica, bet Staļins teica vienu, darīja citu, tā muļķojot pasauli. Kas šodien mainījies Staļina pēctecī?

  6. Labs raksts! Iespejams, kads profesoru ‘konsultejis’, lai pateiktu baltiesiem, ka neviens ta isti nekaros del vieniem. bet skaidrs tas,ka 5.pants ir tikai teorija. Reali domajot,kas karos del Latviju,Baltiju,diez vai,tikai,ja bus 3.pasaules kars,iespejams, tad. Ja ari Riga ienaks tanki,bus ‘konsultacijas’rietumos. skumji,ka taa. un vel mes perkam vecu militaru tehniku.Tautas gars un patriotisms,tikai Somijas variants ir musu vienigais glabins. talu mums taa politika no taa,izdabasana kakla kungiem.

  7. Labs raksts…….Latvija savu iespēju palaida garām…….lai integrētu..krievvalodīgos latviešu sabiedrībā……BET PATEICOTIES TAM,KAD ESAM BIJUŠI CARISKĀS KRIEVIJAS SASTĀVDAĻA…UN BIJĀM PSRS SASTĀVĀ………LATVIEŠI IR IEMĀCĪJUŠIES SADZĪVOT AR VISIEM…..UN PAR TO IR LIELS PRIEKS…….JO UKRAINAS KONFLIKTU IZRAISĪJA ……RADIKĀLAIS SPĀRNS……KURŠ IR JEBKURĀ VAKLSTĪ…..UN LATVIJĀ TAI STARPĀ….TĀ KA VAJAG TIKAI IEMESLU..UN ATBALSTU RADIKĀĻIEM NO VALDĪBAS UN RIETUMIEM….TĀ ARĪ LATVIJA UZLIESMOS……..

  8. Iespējams, ka pēc kādiem piecdesmit gadiem Latvijā varēs funkcionēt, ja gribēs, arī citas valodas, bet tas varēs notikt tikai tad, kad visa izglītība valstī, sākot no bērnu dārza, notiks valsts, tas ir latviešu, valodā.

    • okupetas valsts profesors-kaa maizi ed ta dziesmu dzied-jo kancleru ievelot atlauja lidz 2099 gadam ir japrasa vashingtona-SLEPENAIS TAA SAUKTAIS—– KANCLERA PAKTS— PARAKSTITS 1945.GADA

  9. Un arī tas Austrumeiropas eksperts nav lasījis vienīgā Latvijas gaišreģa Finka pravietojumu. “Latvijā atkal plivinās sarkanbaltsarkano karogu, bet pie varas būs komunisti. Tas ilgs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautai, bet krievu interesēs. Daudz būs runu par brīvību un neatkarību.Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Joprojām būs tas pats viss sliktais pret latviešiem. Komunisti padarīs latviešus plikus un nabagus. Paši viņi savāks lielas vērtības. Tās iegūs krievi un žīdi. Tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības.Tad- es nevaru pateikt, kā tas iznāks- bet viņi būs spiesti atdot visu atņemto latviešiem atpakaļ. Būs milzīgs pasaules spiediens- krievi un visi svešie dabūs braukt prom”
    Es saprotu ka vācieši ir racionāli un tādiem 60 gadus veciem pravietojumiem netic, bet tā ir Latvijas kultūras sastāvdaļa, kas parāda mums ar ko krievu invāzija beigsies.

    • hm, labi pieņemsim, bet kā ar vācu krustnešu invāziju sākoties ar 10 gadsimtu

    • neesmu Krievijas piekritējs, bet ir jāņem vērā viens fakts … reiz Latvija lauki bija kupli, plaši apstrādāti, pa labi un kreisi ganījās lopi, daudz dažādu augļu koku .. bet tagad kas lauki tuksi, lopi pat ārā nav redzami kā senak … labāk ķīmiju rīt, ah jūs pērkamie, labāk porsh mirdz garāžā…

    • Pašreiz izskatās otrādi. Krievu valodā no Krievijas iebraukuši ebreji pieprasa sev pirmskara Latvijas īpašumus un miljonus naudas kompensācijās. Ar bankās turētas Krievijas naudas procentiem viņiem ir par maz.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+