Ekonomika
Bizness

Visu Latviju – par speciālo ekonomisko zonu! 16


Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Liepājas SEZ nodarbināto skaits auga un auga arī apgrozījums – par 157%.
Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Liepājas SEZ nodarbināto skaits auga un auga arī apgrozījums – par 157%.
Foto – Timurs Subhankulovs

“Pērn veicām ļoti nopietnu izvērtēšanu, vai ar savu uzņēmumu paliekam Liepājā vai ejam kaut kur citur Austrumeiropā. Mums bija radikāli jāpaplašina ražošana. Izvērtējām trīs valstis – Slovākiju, Čehiju, Poliju – un viennozīmīgi salīdzinājumā ar Liepāju to valstu piedāvājums infrastruktūrā ir nenosakāmi labāks. Ir pieejamas ēkas, ko var nekavējoties iznomāt,” atzīst Ieva Līmeža, SIA “Jensen Metal” prokūriste.

 

SEZ piedāvājums nav konkurētspējīgs

Uzņēmējas teikto apstiprina arī domnīcas “Certus” veiktais Latvijas speciālo ekonomisko zonu (SEZ) izvērtējums, kurā secināts, ka mūsu valsts SEZ kopējais piedāvājums investoriem nav konkurētspējīgs. Latvijas SEZ vislielākais trūkums ir fiziskā darba veicēju un dabaszinātņu un inženierzinātņu absolventu nepietiekamība. “Certus” veiktajā pētījumā secināts, ka attiecībā uz transporta infrastruktūru Latvijas piedāvājums investoriem ir salīdzināms ar kaimiņvalstīm, bet uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likme ir nedaudz sliktāka.

Patlaban ir vērojamas trīs galvenās investīciju plūsmas – no Rietumeiropas, Ziemeļeiropas un nākotnē arī no Ķīnas, bet investoriem nav pamata doties uz Latviju. “Polija un Lietuva ir galvenās konkurences investīciju plūsmai no Vācijas, Igaunija – no ziemeļvalstīm. Visam, kas saistās ar Zīda ceļu, priekšā ir Baltkrievija,” atzina Vjačeslavs Dombrovskis, “Certus” valdes priekšsēdētājs. “Šādos apstākļos tas pat ir brīnums, ka vispār esam dabūjuši kaut kādas ārvalstu investīcijas,” viņš piebilda.

Četras SEZ Latvijā izveidotas 1997. gadā – Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Latgales reģiona SEZ izveidots pērn – 2017. gadā. SEZ ir teritorijas, kuru uzņēmumiem ir pieejami nodokļu atvieglojumi, lai sekmētu ražošanu un eksportu. SEZ ir īpaši veiksmīgi piemēri apstrādes rūpniecības attīstībai salīdzinājumā ar valsti kopumā. Piemēram, laika posmā no 2008. līdz 2015. gadam apstrādes rūpniecības apgrozījums Latvijā auga par 8%, kamēr nodarbināto skaits saruka. Savukārt Latvijas SEZ uzņēmumu nodarbināto skaits auga un auga arī apgrozījums – Liepājas SEZ par 157%, Ventspils SEZ – par 120%. “Jāatzīst, ka SEZ Latvijas reģionos bijušas iespaidīgas ražošanas izaugsmes salas,” uzsvēra V. Dombrovskis.

 

Kur esi, kvalificētais darbaspēk?

Kad Latvijā tika izveidotas pirmās speciālās ekonomiskās zonas, tad pasaulē to bija apmēram 500, tagad šādu zonu ir gandrīz 5000. Tagad vairs nepietiek ar nodokļu atvieglojumiem un zemām darba algām, lai piesaistītu potenciālo investoru uzmanību. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir, kāda konkrētajā reģionā ir pieejamība fiziskā darba strādniekiem ar profesionālo vai vispārējo vidējo izglītību, ko var apmācīt uz vietas uzņēmumā. Nozīmīgs faktors ir arī kvalificētais darbaspēks, jo ražošana kļūst arvien vairāk automatizēta. Un šajos rādītājos Latvija viennozīmīgi ir zaudētāja. Piemēram, dabaszinātņu un inženierzinātņu absolventu skaits augstskolās Polijā ir 111 000 gadā, Latvijā – 3200, Lietuvā – divreiz lielāks nekā Latvijā. Igaunijā ar mazāku iedzīvotāju skaitu nekā Latvijā ir 2800 absolventi.

Lai iegūtu augsti kvalificētus speciālistus, “Jensen Metal” aktīvi sadarbojas ar vietējo arodskolu, sagatavojot TIG metinātājus. Savukārt Jelgavas industriālais parks, kam gan nav SEZ statusa, izveidojis savu apmācību centru, kurā apmāca ļoti augsta līmeņa metālapstrādes darbiniekus. “Tas ir virziens, kurā Latvijā jāiet – iegādāties modernās iekārtas, kur apmācīt augstas kvalitātes speciālistus, lai uzņēmums varētu dabūt pietiekami augstus speciālistus un attīstīt savu industriju,” norādīja I. Līmeža.

Palielināt darbaspēka pieejamību SEZ 50 km rādiusā, var, veicinot kvalificētu cilvēku pārcelšanos no citiem Latvijas novadiem, subsidējot mājokļu īri vai iegādi. “2018. gada martā valstī bija apmēram 80 tūkstoši bezdarbnieku, kuriem ir sarežģīti pārcelties tuvāk ekonomiskās aktivitātes centriem, jo pārcelšanās saistīta ar lielām izmaksām, uzsvēra V. Dombrovskis. Arī inženierzinātņu absolventu pieejamību iespējams palielināt, izmantojot mājokļu politiku.

Premjers Māris Kučinskis un telekomunikāciju kompānijas “LMT” prezidents Juris Binde vienojušies veidot īpašu fondu, no kura fizikas un matemātikas skolotājiem varētu maksāt divas reizes lielākas algas, tādējādi veicinot skolēnu interesi par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Līdzīgu aicinājumu viņi izteica arī celtniecības materiālu ražotājam “Cemex”, kurš varētu veidot fondu ķīmijas skolotāju atbalstam.

Iemesls, kāpēc Liepājas SEZ jaudīgākais uzņēmums tomēr palika Latvijā un jauno metālapstrādes cehu būvēs Liepājas Karostas teritorijā, ir cilvēki. “Tās ir vadošo speciālistu zināšanas un mūsu cilvēku sastāvs, kas atrodas Latvijā,” atklāj I. Līmeža. Svarīgs aspekts bijis arī tas, ka Liepājā un Palangā ir lidostas. “Apstrādes rūpniecībai lidosta nozīmē klientus, un tā ir vadība, kas nevēlas pavadīt mašīnā ilgāk par stundu. Ja būtu tikai Rīgas lidosta, Liepāja viennozīmīgi to nevarētu nodrošināt.”

“Jensen Metal” darbību Liepājā sāka 2004. gadā, kad dāņu uzņēmums “J.J. Stal” Liepājā nodibināja meitasuzņēmumu “J.J. Stainless” un izveidoja nerūsējošā tērauda detaļu ražotni, nodarbinot tajā 30 cilvēkus. Tagad uzņēmums nodarbina gandrīz desmit reižu vairāk cilvēku, apgrozījumam sasniedzot 20 milj. eiro gadā.

 

Atbrīvot no peļņas nodokļa uz 12 gadiem

SEZ konkurētspējas veicināšanai jādomā ne tikai par mājokļu politiku potenciālā darbaspēka piesaistei, bet arī par speciālu UIN režīmu. Iespējams, to pat vajadzētu attiecināt uz visas Latvijas teritoriju, pieļauj Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. “Problēma ir tajā, ka mūsu konkurenti kustas daudz ātrāk. Vēsturiski vienmēr uzplaukušas tās vietas, kas šķitušas ļoti interesantas biznesam, piemēram, nodokļu paradīzes zonas vai tamlīdzīgi,” piebilst A. Rostovskis. Latvijā 90% nodokļu samaksā pieci tūkstoši uzņēmumu, taču vajag, lai to nodokļu struktūrā ir vairāk uzņēmumu maksātāju – desmit divdesmit tūkstoši. Kā to panākt? “Ir jābūt daudz straujākai rīcībai. Mums ir jābūt nevis tādiem pašiem kā konkurentiem, mums ir jābūt labākiem. Polija vēl domā, vai nepārvērst visu valsts teritoriju par SEZ, bet mums tas ir jāizdara. Mums jādomā, kā aiziet pie potenciālā investora un piedāvāt to, no kā viņam acis iemirdzas. Jo vairāk SEZ teritorijās parādīsies uzņēmumi, jo vairāk būs jaunas darba vietas.”

SEZ gadījumā būtu jābūt kādiem stimuliem investoriem, piemēram, SEZ nodokļi jaunajiem ārvalstu investoriem jāpiedāvā vismaz līdzvērtīgi Polijai, Lietuvai un Baltkrievijai. Viena no iespējām ir atbrīvot jaunos ārvalstu investorus SEZ no pienākuma maksāt UIN pirmos 12 darbības gadus un noteikt 5% UIN, sākot ar 13. darbības gadu. “Tas nemainītu valsts kopējo nodokļu politiku, bet SEZ teritorijas padarītu daudz pievilcīgākas,” atzina V. Dombrovskis.

“Certus” veiktajā SEZ salīdzinājumā konstatēts, ka visas Baltijas valstis un Polija piedāvā līdzīgu piekļuvi augsta līmeņa kravu pārvadājuma infrastruktūrai. Izņēmums ir Baltkrievija, kam nav piekļuves ostām, līdz ar to pārvadājumiem jāizmanto dzelzceļš, mainot sliežu platumu.

Latvijas iespēja ir Baltkrievijas vājums – Latvija var piedāvāt savu pieeju ostām, kā arī Eiropas Savienības dalībvalsts priekšrocības. Tiesa, līdzīgu piedāvājumu baltkrieviem izsaka arī lietuvieši. Ķīnas–Baltkrievijas industriālais parks “Lielais akmens” ražošanu varētu sākt 2019. gadā.

LA.lv