Pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas būs jāsamaksā arī par 2019. gadu – 155 eiro 0
Tiem, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, nav jāuztraucas, jo viņi arī turpmāk saņems valsts garantēto obligāto veselības apdrošināšanu. Taču tiem, kuri šīs iemaksas nav veikuši, ir pēdējais laiks to sākt darīt. Pretējā gadījumā, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, ko nodrošina valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, sākot no 1. septembra līdz gada beigām būs jāiemaksā brīvprātīgais maksājums 51,60 eiro jeb 1% no minimālās mēnešalgas. To paredz aizvadītajā nedēļā valdībā pieņemtie noteikumi “Kārtība, kādā veicamas un atmaksājamas veselības apdrošināšanas iemaksas”, kas stāsies spēkā no 1. septembra.
Šis gads ir pārejas periods, tāpēc neatkarīgi no tā, vai pieprasītā naudas summa būs vai nebūs samaksāta, veselības aprūpe tiks nodrošināta tāpat kā līdz šim. Bet, ja cilvēks šo maksājumu nebūs veicis, viņam savs parāds ar valsti būs jānokārto 2019. gada sākumā. Turklāt pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas būs jāsamaksā ne tikai 51,60 eiro, bet arī maksājums par 2019. gadu – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 155 eiro. 2020. gadā šī iemaksa būs 5% no minimālās algas jeb 258 eiro gadā.
Ja šogad pirmais brīvprātīgais maksājums nebūs veikts, tad, sākot no 2019. gada, valsts šiem cilvēkiem nodrošinās tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, ģimenes ārstu sniegtos pakalpojumus, dzemdību palīdzību, kā arī to slimību ārstēšanu, kas apdraud sabiedrību (psihiskās saslimšanas, infekcijas slimības). Pacientiem no savas kabatas būs jāmaksā par konsultācijām pie speciālistiem, izmeklējumiem, medikamentiem, medicīnas ierīcēm, kā arī vēl citiem medicīnas pakalpojumiem. Veselības ministre Anda Čakša informēja, ka līdz 1. septembrim ministrija izstrādās precīzu sarakstu, ko nevarēs saņemt par valsts naudu cilvēki, kuri nav veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī nav samaksājuši brīvprātīgo maksājumu.
Ministre uz jautājumu, cik valstī ir šādu personu, kurām nebūs tiesību saņemt pilnu valsts nodrošināto ārstēšanu, atbildēja, ka pēc ekspertu aplēsēm, tās esot no 100 000 līdz 300 000 cilvēku, bet precīzs skaits būšot zināms tad, kad tiks saslēgtas kopā visas savstarpēji autorizētās elektroniskās sistēmas. “Tad redzēsim, kuram ekspertam bijis visprecīzākais aprēķins,” sacīja veselības ministre.
Veselības apdrošināšanas iemaksu paziņojumu varēs saņemt, autentificējoties veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (e-veselība), kur būs pieejams elektroniski sagatavots veselības apdrošināšanas iemaksu paziņojums. Ministrija meklē labāko risinājumu, lai maksimāli atvieglotu piekļuvi veselības apdrošināšanas iemaksu paziņojumam par iemaksu veikšanu. Ja nav pārliecības, vai ir jāmaksā 51,60 eiro, tad, kā skaidroja ministre, varēs vērsties arī Nacionālajā veselības dienestā (NVD) rakstiski vai arī doties uz NVD nodaļām.
Veselības apdrošināšanas iemaksu paziņojumā norādītā summa būs jāiemaksā valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē.
Informācija par personas iekļaušanu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzē pēc iemaksu veikšanas tiks nosūtīta uz personas elektronisko pasta adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi tajā dienā, kad persona iekļauta veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datu bāzē.
Savukārt, ja būs nepieciešams saņemt pārmaksātās vai kļūdaini veiktās veselības apdrošināšanas iemaksas, būs iespējams elektroniski vai rakstveidā iesniegt iesniegumu NVD par atmaksas saņemšanu. To varēs pieprasīt ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem. Naudu atmaksās trīs mēnešu laikā.
Lai varētu īstenot valdības pieņemtos noteikumus, NVD pieņems darbā piecus speciālistus: vecākais klientu apkalpošanas speciālists, divi juristi, informācijas sistēmu administrators, kā arī projekta vadītājs, kuru mēnešalga būs, sākot no 899 eiro līdz 1647 eiro. Jaunās darba vietas tiks izveidotas, samazinot grāmatvežu skaitu.
Viedokļi
Juris Kulakovs, komponists:
“Valdības pieņemtie noteikumi ir saprotami un nav nekas ārkārtējs. Kā zināms, valsts obligātā veselības apdrošināšana ir ieviesta daudzās Eiropas valstīs. Tā kā arī es nemaksāju sociālās apdrošināšanas iemaksas, pašam vien būs būs jāparūpējas, lai nepieciešamības gadījumā varētu saņemt veselības aprūpi, un brīvprātīgi jāiemaksā prasītā naudas summa.”
Gustavs Norkārklis, bioloģiskais lauksaimnieks:
“Valsts obligātā veselības apdrošināšana ir padziļināti vērtēta, par to ir daudz diskutēts. Arī pats esmu piedalījies darba grupā, kur šie jautājumi apspriesti. Arī tad, kad satiekamies savās profesionālajās lauksaimnieku sanāksmēs, regulāri mudinām kolēģus maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Taču, ja runājam par brīvprātīgo veselības apdrošināšanas maksājumu, tad jāteic, ka to nevajadzētu piemērot pilnīgi visiem, kas nav maksājuši sociālo nodokli. Ir jāvērtē individuāli, vai cilvēks ir spējīgs samaksāt 51,60 eiro.”
Andra Manfelde, rakstniece:
“Esmu atgriezusies darba tirgū, bet iepriekš, kad dzīvoju no pabalstiem par divu bērnu audzināšanu, kad bija jāknapinās no mēneša uz mēnesi, tad kur es būtu ņēmusi tos 50 eiro? Radošo personu vidū daudz ir tādu, kuri dzīvo no honorāriem, bet tad pienāk brīdis, kad honorāru nav un ir jādzīvo no rokas mutē. Grūti iedomāties, kur šie sociāli neaizsargātie cilvēki ņems naudu, lai samaksātu šo brīvprātīgo veselības aprūpei nepieciešamo maksājumu.
Kad valdības noteikumi stāsies spēkā, paredzu, ka būs daudz neskaidru jautājumu. Ja valsts spēj algot lielu ierēdņu armiju, tad mans ieteikums valdībai ir nodrošināt iespēju algot vienu personu, kas radošajām organizācijām sniegtu atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, kas radīsies par veselības apdrošināšanu.”
No sociālās apdrošināšanas iemaksām un brīvprātīgā maksājuma atbrīvotās personu grupas:
1) bērni vecumā līdz 18 gadiem;
2) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
3) personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie;
4) bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;
5) orgānu donori;
6) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;
7) personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;
8) personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
9) viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;
10) personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
11) personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
12) pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
13) personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;
14) personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte;
15) personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte;
16) personas, kuras sasniegušas likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
17) personas, kuras saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju;
18) politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
19) tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros;
20) personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa. Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām;
21) personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
