Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA

“Visu nosaka tautas gribasspēks” 8

“Krievija militāri attīsta un vingrina spējas, kas var tikt izmantotas, lai īstenotu neparedzētu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, atdalot tās no pārējās NATO teritorijas, un nepieļautu Ziemeļatlantijas līguma 5. panta īstenošanu, kā arī neļautu NATO nodrošināt pārsvaru jūrā un gaisā,” teikts vakar valdībā apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā (VAK), kurā Krievija tiek pieminēta daudzkārt.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Iepriekšminētais citāts no VAK attiecas uz tā saucamo Suvalku pārrāvumu – Lietuvas un Polijas robežu, ar kuru, bloķējot no Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas puses, Krievija atrautu Baltijas valstis no NATO sabiedrotajiem Polijā un militāra konflikta gadījumā traucētu NATO sabiedrotajiem ierasties Baltijas valstīs. VAK norādīts: “Pretēji deklarētajām vērtībām un saistībām, kas izteiktas NATO un Krievijas attiecību pamatdokumentos, pēdējo gadu laikā Krievija mērķtiecīgi attīstījusi savu militāro infrastruktūru un demonstrējusi militāro spēku tiešā Latvijas pierobežā. Krievija tiecas palielināt savu militāro klātbūtni Baltkrievijā, un tas palielina Krievijas rīcībspēju NATO austrumu pierobežā.”

Drošības situācijas raksturojumā lielākoties minētas jau zināmas lietas, piemēram, ka drošības vidē arvien grūtāk atšķirama robeža starp mieru, krīzes periodu un karu. VAK atzīst, ka Krievija īsteno asimetrisko karadarbību, kuru sākotnēji ir grūti pazīt, bet tā ir vērsta uz valsts iekšēju novājināšanu, valsts politiskās pārvaldes diskreditāciju un uz ticības graušanu savai valstij. Koncepcijā rakstītais saskan ar drošības politikas ekspertu bieži postulētajiem atzinumiem, ka atrodamies “hibrīdkarā” un Krievijas interesēs ir šķelt ES un NATO vienotību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ko Latvija iecerējusi likt pretim Krievijai un citiem drošības izaicinājumiem? VAK definēts, ka valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir valsts neatkarības un suverenitātes saglabāšana un tā ir visas sabiedrības, institūciju un aizsardzības sistēmas atbildība. “Latvijas tautas saliedētība, griba un apvienošanās kopīgam pretošanās mērķim ir neatņemama, vēsturiski izveidojusies Latvijas nacionālās identitātes un pilsoniskās pašapziņas izpausme, kas veido unikālu un stipru pamatu valsts aizsardzībai pret jebkāda veida agresoru,” norādīts VAK. Tajā izteikti arī pieņēmumi, ka Latvijai nāksies saskarties ne tikai ar mēģinājumiem lietot asimetriskās karadarbības elementus, bet arī ar militāro maldināšanu. “Savlaicīgai draudu noteikšanai ir jāattīsta analītiskās spējas, lai apstrādātu lielu informācijas daudzumu un orientētos vidē, kur var tikt izplatīta nepatiesa, grūti pierādāma un pretrunīga informācija. (..) Neizbēgama militārā drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj īstenot aizsardzības pasākumus, organizējot un vadot militāro un civilo pretošanos, valsts varas nepārtrauktu funkcionēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību,” minēts VAK. Tiek uzsvērts, ka valsts aizsardzības stiprināšanai jāveicina Latvijas tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt savu valsti, radot tam labvēlīgus apstākļus: “Latvija var sevi aizsargāt pat gadījumā, ja tai jāsaskaras ar militāru pārspēku. Visu nosaka tautas gribasspēks un pareizi izvēlēta militārā stratēģija. Latvijas ģeogrāfija ir piemērota tam, lai pretinieka rīcības brīvība būtu ierobežota, radot tam maksimālus zaudējumus.”

Dokumentā kā būtiskākie instrumenti sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā minēta Zemessardze un Jaunsardze. Latvijas interesēs esot panākt ilgtermiņa risinājumu sabiedroto militārajai klātbūtnei Latvijā. Lielais mērķis ir veicināt NATO institūciju un komandvadības elementu izveidi Latvijā. Bet Nacionālo bruņoto spēku attīstības kontekstā minēts, ka nepieciešams palielināt to sastāvu. “NBS struktūra balstās uz kaujas vienībām un to darbībai nepieciešamajiem kaujas atbalsta, kaujas nodrošinājuma un vadības elementiem. NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus,” teikts VAK.

No koncepcijas arī izriet, ka Latvijai jāturpina piedalīties starptautiskajās operācijās, lai sabiedrotie uzmanību pievērstu Latvijas drošības vajadzībām, kā arī uzsvērta nozīme stratēģiskajai partnerībai ar ASV.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.