Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. janvāris, 2012
Drukāt

Visur esošā vide mobilam cilvēkam

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pavisam klusu 2. janvārī “Latvijas Mobilajam telefonam” aizritēja 20. dzimšanas diena. Tomēr atzīmēšanas ballīte vēl priekšā. Starplaikā starp dzimšanas dienu un pasākumu “LA” sveica “LMT” jubilejā un žurnālisti Viesturs Serdāns un Ivars Bušmanis iztaujāja “LMT” prezidentu Juri Bindi par tendencēm mobilo sakaru jomā.


 

– Kāds ir bijis “LMT” divdesmitais gads?

Juris Binde: – Domāju, ka 2011. gads mums ir bijis veiksmīgs, jo kopējā ekonomikas lejupslīde ir apstājusies un atsevišķās jomās pat ir redzams pieaugums. Esam ieguldījuši 18 miljonus latu tīkla attīstībā, galvenokārt, paplašinot tīklu un palielinot tā kapacitāti, jo, pieaugot lietotāju skaitam, arī esošajām bāzes stacijām bija vajadzīgi papildinājumi. Ieguldījumu ir ievērojami vairāk nekā mūsu abiem konkurentiem kopā – tas pozitīvi uzlabo tīkla kapacitāti un sakaru kvalitāti. Esam veikuši veselu virkni jaunievedumu, koncentrējoties uz datu pārraides pakalpojumiem.

– Vai “LMT” ir ar savu tīklu pilnībā nosedzis Latvijas laukus?

– Mūsu mērījumi rāda, ka GSM mobilo sakaru tīkls pārklāj 99% valsts teritorijas, trešās paaudzes UMTS tīkls nosedz 90%. Bet… tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī telekomunikāciju tīkli nekad nebūs pabeigti – palielinoties lietotāju skaitam, tīkls jāpastiprina arī tajās vietās, kur pārklājums jau ir.

– Vai tas jāsaprot tā, ka tur, kur līdz šim runāja pa tālruni, bet tagad izmanto internetu, “gaisa koridors par šauru”?

– Jā. Turklāt jaunāko modeļu telefoniem jeb viedtālruņiem diemžēl ir zemāka jutība nekā piecus septiņus gadus veciem modeļiem. Tas nozīmē, ka ir vietas, kur vecie modeļi uztvēra bez problēmām, bet viedtālruņi vairs neuztver. Tāds tehnisks paradokss: viedtālruņi piebūvēti ar daudzām dažādām funkcijām, bet antena nav veiksmīgi iebūvēta. Operatori spiesti paplašināt tīklu, kaut gan objektīvi tā kvalitāte nav pasliktinājusies.

– Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk. Uz kā rēķina jums palielinās klientu skaits?

– Pirmkārt, uz datu pakalpojumu lietotāju rēķina – arvien vairāk internetu lieto gan mobilajā telefonā, gan datorā. Otrkārt, attīstās M2M (Machine-to-Machine) virziens – arvien vairāk tehnoloģisko procesu vadībai un datu savākšanai izmanto mobilos sakarus. Piemēram, “Latvenergo” tagad uzstāda jaunās paaudzes elektrības skaitītājus, kuros iebūvēta GSM programmatūra, kas regulāri pārraida datus par patērēto elektroenerģiju uz uzskaites centru. Inspektoriem vairs nav jāstaigā pa mājām, lai pārbaudītu skaitītājus, un tas, protams, dod ekonomisko efektu. Siltumskaitītājus uzstāda “Rīgas siltums”, signalizāciju – apsardzes firmas, globālās pozicionēšanas sistēmas tiešsaistē – automašīnās.

 

Pirmais, ar ko sākām, bija meteodatu noraidīšana – daudzās vietās uz Latvijas ceļiem ir uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, ko mūsu tīkls savieno ar viņu centru. Ja temperatūras pazemināšanās ir straujāka kopā ar mitruma pieaugumu, tad skaidri var prognozēt apledojumu un ceļa dienests var izsūtīt kaisītājus, pirms vēl melnais ledus izveidojies.

 

Ieguvums ir acīmredzams – ietaupīts kaisāmais materiāls un, pats galvenais, novērstas iespējamās autoavārijas.

– Secinām, ka palielinās nevis cilvēku skaits, bet SIM karšu jeb numuru skaits?

– Jā, tieši tā.

– Vai balss telefonija atmirst?

– Viļņveidīgi. Brīžiem taupa un runā mazāk, tad uznāk uzplūdi, kad visi vēlas komunicēties. Parasti tas saistīts ar visu sabiedrību saviļņojošiem notikumiem, kā tas bija pēc Rīkojuma nr. 2 vai pēc Krājbankas slēgšanas. Brīvdienās sarunu plūsma tad palielinājās par 20%. Visi šie notikumi tieši vai netieši ietekmē mūsu biznesu.

– Jūsu bizness ir atrast tādus veidus, kur datu pārraide var dot ekonomisko efektu?

– Mobilais telefons šobrīd jau ir personālā ierīce, kas spēj nodrošināt lielāko daļu komunikācijas vajadzību – gan balss, gan īsziņas, gan datu pārsūtīšanu, gan iepirkumu veikšanu, gan naudas pārskaitīšanu. Faktiski ar mobilo tālruni var darīt visu to pašu, ko ar datoru.

– Bērnam, kurš mēdz zaudēt atslēgas, vecāki var attālināti sekot un ar mobilā telefona palīdzību atslēgt durvis?

– Jā, protams, tas ir iespējams. Mēs varam nodrošināt jebkādas aplikācijas, lai tikai būtu interese no lietotāja puses.

 

Atceraties, ka Tallinā auto stāvvietu apmaksa ar mobilo tālruni bija jau sen, bet Rīgā ļoti ilgi nevarēja autostāvvietām atrast risinājumu. Tagad redzat, cik tas ērti brīžos, kad nezināt, uz cik ilgu laiku atstājat mašīnu stāvvietā, – atstājot auto, aizsūtāt īsziņu START ar valsts reģistrācijas numuru un stāvvietas zonu, bet, kad atgriežaties, tikai jāaizsūta īsziņa STOP.

 

– Manuprāt, telefonam ir arī tādas funkcijas, ko tas nodrošina, bet praktiskajā dzīvē netiek izmantotas. Piemēram, jūs varat noteikt ikviena mobilā tālruņa atrašanās vietu. Bet, ja ar telefonu rokās es mežā apmaldos un GPS nav pieejams, tad neviens mani nevar izvest ārā no tā…

– To var izdarīt jau tagad. Šajos gadījumos iesaku zvanīt uz 112 – šim dienestam ir pieejami dati par jūsu atrašanās vietu. Varat sūtīt īsziņu uz 1188 ar jautājumu: KUR esmu? “LMT” nenodarbojas ar glābšanas darbiem, bet ar sakaru nodrošināšanu.

– Autobraucējiem ir programma WAZE, kurā viņi, ja vēlas, var viens otra atrašanās vietu redzēt uz kartes. Bet es nevaru tālrunī uz kartes redzēt, piemēram, kur atrodas mani ģimenes locekļi vai draugi.

– Šāda veida aplikācija pastāv – “Seko man!”. Mobilo telefonu operatori nespēj radīt visu veidu aplikācijas dažādām cilvēku grupām. Mēs esam radījuši to vidi visā Latvijas teritorijā, kuru katrs var izmantot. Mobilās telekomunikācijas nav izmaksu pozīcija, izmantojot visur esošu vidi tā jāuzlūko kā iespēja uzlabot savu dzīves kvalitāti, apmierināt savas sociālās vajadzības, palielināt pievienoto vērtību biznesā. Bet tas ir jādara katram pašam. Mēs vajadzības gadījumā varam palīdzēt, radot lietojuma saskarnes.

– Ar mobilo sakaru palīdzību varot uzlabot arī veselību…

– Iespējams izveidot kardiomonitoringu. Šobrīd neviens kardiologs vai radiologs neskraida pa ārstniecības iestādēm pēc rentgenogrammas vai datortomogrammas. Tās ārstus sasniedz elektroniski.

– Vai mobilais internets cenas ziņā ir un būs konkurētspējīgs internetam pa vadiem?

– Tās ir divas atšķirīgas lietas. Internets pa vadiem ir piesaistīts vienai konkrētai vietai. Mobilais internets dod iespēju piekļūt informācijai un visai pasaule faktiski no jebkuras vietas. Tā ir privilēģija, par ko ir jāmaksā, taču cenu atšķirība starp fiksēto un mobilo internetu nav tik būtiska. Arī datu pārraides ātrums, piemēram, izmantojot 3G+ tehnoloģijas (HSPA), var sasniegt pat 42 megabitus sekundē.

– Jūs, visi mobilie operatori, runājot par datu ātrumiem, lietojat šo burvju vārdu “līdz” tik un tik megabitiem sekundē. Taču nosaukto ciparu sasniegt var reti.

– Tik reti tas nemaz nav. Ja vienā šūnā strādā viens lietotājs, tad viņš sasniedz maksimālo ātrumu, ja vairāki – ātrums krītas, tāpēc tas reālajā dzīvē svārstās plašās robežās.

 

Domāju, ka tuvākajos gados situācija ievērojami uzlabosies, jo mēs diemžēl nepro­gnozējām tik strauju datu pārraides izmantošanu un viedtālruņu ienākšanu, kas prasa papildu bāzes staciju izbūvi. Paies neilgs laiks, līdz tīkla tilpums varēs pilnībā apmierināt lietotāja vajadzības.

 

– Pagājušajā gadā “LMT” uzbūvēja 282 jaunas bāzes stacijas. Tas ir, palielinājāt esošo skaitu par trešdaļu. Vai tas bija saistīts ar viedtālruņu ienākšanu vai ar jaunu teritoriju iekarošanu?

– Abējādi. Bija vietas, kur tās uzstādījām pēc iedzīvotāju lūguma. Bija vietas, kur vajadzēja palielināt tīkla ietilpību.

– Ir kāds noteikts iedzīvotāju skaits, kuru dēļ atmaksājas uzstādīt torni?

– Parasti kādi desmit cilvēki savācas ar šādu lūgumu. Taču ne vienmēr visās vietās var uzstādīt. Ir bijušas vairākas situācijas, kad saņēmām trīsdesmit iedzīvotāju lūgumu nodrošināt sakarus, bet, kad esam iegādājušies zemi un gatavojamies uzstādīt torni, tad sabiedriskajā apspriešanā šie paši trīsdesmit parakstās pret.

– Kas ir tas, kas pasaulē ir, bet Latvijā vēl nav?

– Latvijā ir daudz kas no tā, ko pasaulē izmanto. Viens no virzieniem, kas Latvijā noteikti attīstīsies, ir mikromaksājumi, t. i., mobilo telefonu izmantot ne tikai bankas pārskaitījumiem, bet tiešsaistes režīmā. Piemēram, kioskos, degvielas uzpildes stacijās. Būtībā “Mobilly” maksājumi par autostāvvietu ar īsziņu tie paši mikromaksājumi vien ir. Arī sabiedriskajā transportā tā varētu norēķināties. Šāds mobilā tālruņa lietojums ir reāls, “LMT” tam tehniski ir gatavs. Šie jaunievedumi ir atkarīgi no uzņēmumiem, kuriem vajag gribēt šādu norēķinu veidu piedāvāt.

– Nupat bija ceturtās paaudzes (4G) mobilā tīkla frekvenču izsole. Kāpēc par tik lielu naudu – 772 tūkstošiem latu – pirkāt šo frekvenci, tas ir, tukšu gaisu, no Latvijas valsts?

– Šī summa nav liela salīdzinājumā ar to, ko operatori maksā Vācijā un Lielbritānijā. Tur izsoles cena sasniedz desmitus, pat simt miljonus eiro. Tad, kad tika izsolīta trešā paaudze, visā Eiropā valdības saņēma vairākus miljardus eiro. Mēs par 3G licenci 2002. gadā samaksājām 5,8 miljonus latu.

 

Valdības ieguva saviem budžetiem, bet nelaime bija tā, ka šo naudu izņēma no telekomunikāciju nozares. Pēc tam sākās cīņa par zemākām cenām ar iekārtu ražotājiem, viņiem samazinājās ienākumi, ražotnes pārcēla uz lētākām valstīm, kritās kvalitāte, pasliktinājās tehniskais atbalsts. Es uzskatu, ka licenču ļoti augstās cenas ir nodarījušas lielu ļaunumu nozarei.

 

Rezultātus redzam joprojām: cīņā par klientiem ar lētiem tarifiem upurēta kvalitāte. Labi, ka šajā 4G licenču izsolē tas nenotika, jo galu galā par visu tāpat samaksā lietotāji.

– Kā zināms, 4G jums eksperimentāli jau darbojas…

– Jā, darbojas Rīgā, Jūrmalā, bet pagaidām nav pietiekamā daudzumā gala iekārtas, trūkst modemu, būs kāds laiks jāpagaida, līdz 4G darbosies pilnā apjomā. Licences darbības sākums ir no 2014. gada, domāju, ka tad šīs problēmas būs atrisinātas.

– Vai valsts šogad pārdos savas kapitāldaļas “LMT” uzņēmumā?

– Tas ir īpašnieka jautājums. Valstij “LMT” pieder tikai 5% kapitāla daļu. Pārējie divi Latvijas puses īpašnieki “Lattelecom” un “LVRTC” ir tādi paši uzņēmumi kā “Telia Sonera”.

– Kāda ir vidējā latvieša spēja izmantot mobilā tālruņa iespējas?

– Šobrīd ne pārāk liela, bet kā ikvienā jomā vienmēr ir tāda neliela lietotāju grupa, kas ļoti ātri uztver jaunumus un gatavi visu izmēģināt (“early adaptors”). Nākamā grupa vispirms grib kārtīgi pārliecināties un tad izmantot. Un tad ir iedzīvotāji, kuri nekad neko vairāk par zvanīšanu un varbūt kādu īsziņu neizmantos. Iemesli? Zināšanu un prasmju trūkums, varbūt arī ieradums.

– Kas jaunās prasmes vislabāk varētu iemācīt?

– Vislabākā būtu armijas metode “rasskaz s pokazom” (stāstīt ar rādīšanu). Bet visus lietotājus kopā neiemācīs – ja nu vienīgi internetā. Vislabākie skolotāji ir bērni un jaunieši, kuri modernās tehnoloģijas apgūst ārkārtīgi ātri un apmāca savus vecākus un vecvecākus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+