Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
21. februāris, 2017
Drukāt

Visvairāk iekārotā kino balva

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kadrs no režisora Keneta Lonergana filmas "Mančestra pie jūras".

Svētdien, 26. februārī, kļūs skaidrs, kuri būs pievienojušies Amerikas Kinoakadēmijas balvas saņēmēju pulkam. Visvairāk nomināciju saņēmis nostalģiskais mūzikls “La La Land: Kalifornijas sapņi” un drāma par Maiami puikas likteni “Mēnessgaisma”.

Lielās cerības

Kā reti kad, šogad par “Oskara” ceremonijas galveno varoni gan bukmeikeri, gan arī kinokritiķi vienbalsīgi teic – tas būs nostalģiskais mūzikls “La La Land: Kalifornijas sapņi”, kas jau kopš pirmizrādes Venēcijas kinofestivālā lauž skatītāju sirdis vienu pēc otras, ja vien pats skatītājs ir ar mieru ļauties romantiskam, saldsērīgam ceļojumam šobrīd ne paša populārākā kinožanra – mūzikla – kadros. Šādai prognozei par labu vēsta arī pētījums, ko kāds žurnālists veica pirms pieciem gadiem, lai noskaidrotu, kāds ir “vidējais” Amerikas Kinoakadēmijas biedrs. Rezultāti izraisīja sašutumu, jo no apmēram 6000 biedriem 94% bija baltādaini, 77% – vīrieši, vidējais vecums bija 62 gadi, un jaunāki par piecdesmit gadiem bija vien 14 procenti. Šo piecu gadu laikā būtiskas izmaiņas nav notikušas, tāpēc ir vairāk nekā skaidrs, ka Kinoakadēmijas biedru sirdis pret filmu “La La Land: Kalifornijas sapņi” atkausē režisora Demjana Šazela cieņpilnā paklanīšanās Holivudai un kino vēsturei. Taču, neskatoties uz iepriekš saņemto balvu skaitu un cerīgajām prognozēm, diezin vai tā triumfēs visās 14 nominācijās.

Ar šādu rekordu Šazela filma jau stāv blakus iepriekšējiem rekordistiem “Viss par Ievu” (1950) un “Titāniks” (1997), un bukmeikeri arī šaubās, vai Raiena Goslinga un Emmas Stounas izspēlētais mīlasstāsts savāks 11 statuetes, kā tas savulaik izdevies filmām “Bens Hurs” (1959), “Titāniks” un “Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās” (2003), kas laurus plūca arī daudzās tehniskajās kategorijās.

Stouna, Ipēra un Strīpa

Šobrīd visspēcīgākais kandidāts uz labākās filmas titula saņēmēja godu ir mūzikls “La La Land: Kalifornijas sapņi”, un tā režisors Šazels ir pirmais rindā uz prognozētā laureāta vietu. Vien 32 gadu vecumā viņš apsteidz veterānu Melu Gibsonu (“Kauja par Heksori­džu”), kuram Amerikas Kinoakadēmija beidzot piedevusi antisemītiskos izteicienus, Bariju Dženkinsu (“Mēnessgaisma”), Kenetu Lonerganu (“Mančestra pie jūras”) un Denī Vilnēvu (“Atnācēji”). Ja tā notiks, Šazels būs visjaunākais godalgotais režisors Amerikas Kinoakadēmijas 89 gadus ilgajā vēsturē.

Par labākās aktrises godu, visticamāk, cīkstēsies Emma Stouna (šī ir viņas otrā nominācija “Oskaram”, aktrise par lomu mūziklā “La La Land: Kalifornijas sapņi” jau saņēmusi Volpi kausu Venēcijā, kā arī “Zelta globusu”) un franču dīva Izabella Ipēra, kura tikai 63 gadu vecumā pirmo reizi nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai par lomu Pola Verhovena provocējošajā drāmā “Viņa” (par šo lomu arī viņa saņēma “Zelta globusu”). Vājākas izredzes ir Natālijai Portmanei, kura biogrāfiskajā lomā “Džekija” atveido titulvaroni Žaklīnu Kenediju, Merilai Strīpai – “Oskaram” viņa nominēta 20. reizi un ieguvusi jau trīs balvas –, kura biogrāfiskajā muzikālajā lentē “Florence Fostere Dženkinsa” spēlē par pasaules sliktāko operdziedātāju dēvēto titulvaroni, un Rutai Negai no “Lovingiem”. Atšķirībā no iepriekš minētajām filmām šī pēc patiesiem notikumiem uzņemtā drāma par baltādaina vīrieša un melnādainas sievietes attiecībām 20. gs. 50. gadu Amerikā diezin vai nonāks Latvijas kinoteātru repertuārā.

Dažādie amerikāņu stāsti

Vismazāk šaubu ir par labāko aktieri – Keisijs Afleks emocionāli sagrauta šķirteņa lomā drāmā “Mančestra pie jūras” ir nevainojams, un kā labākais viņš saņēma “Zelta globusu”. Nākamais rindā, turklāt pārliecinoši, ir Denzels Vašingtons (drāma “Žogi”, Latvijas kinorepertuārā neizrādīs) un nominācijās izvirzīti arī Rai­ens Goslings (“La La Land: Kalifornijas sapņi”), Vigo Mortensens (“Kapteinis Fantastika”) un Endrjū Gārfīlds (“Kauja pie Heksoridžas”). Par otrā plāna aktieriem šobrīd kā uzvarētājus min Violu Deivisu (drāma “Žogi”) un Maheršalu Ali (“Mēnesssgaisma”). Šīs aktieru kategorijas ir tās, kas Kinoakadēmijas vēsturē raksta jaunu rekordu – četrās nominācijās izvirzītie septiņi aktieri nav baltādaini.

No labākajām pilnmetrāžas animācijas filmām “Oskaram” vistuvāk atrodas amerikāņu mīlīgā filma “Zootropole” – publicitātes kampaņās ieguldītais parasti atmaksājas ar uzviju, un tas arī vērojams šīs filmas kases ieņēmumos (vairāk nekā miljards dolāru). Uz labākās dokumentālās filmas godu kandidē vēl viens amerikāņu stāsts – “O. Dž.: Radīts Amerikā”, kas atklāj bēdīgi slavenā O. Dž. Simsona likteni. Kategorijā “Labākā filma ārzemju valodā” visspēcīgākās pozīcijas šobrīd ir Ašgara Farhadi drāmai “Komivojažieris”. Šī irāņu režisora vārds Amerikas Kinoakadēmijas biedriem nav svešs – viņa drāma “Šķiršanās” pirms vairākiem gadiem tika atzīta par labāko šajā kategorijā. Taču lielas cerības ir arī vācu un austriešu kopražojuma drāmai “Tonijs Erdmanis”, ko uzņēmusi Marena Āde un kas pēdējās nedēļās nonācis uzmanības centrā kā oriģināldarbs, kam Holivuda veidos rimeiku ar Džeku Nikolsonu un Kristenu Vigu galvenajās lomās.

UZZIŅA

Kuras filmas – “Oskaru” nominantes – var skatīt Latvijā

“La La Land: Kalifornijas sapņi”, “Mēnessgaisma”, “Klusēšana”, “Lauva”, “Mančestra pie jūras”, “Vaiana”, “Viņa”, “Komivojažieris”, “Pasažieri”, “Ugunis jūrā”, no 24. februāra – “Džekija”.

Pilnu nomināciju sarakstu sk. oscars.org.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+