Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. maijs, 2016
Drukāt

Visvairāk jāuzmana savi radikāļi (5)

Foto - Aija KamalaFoto - Aija Kamala

Viļķenē publiskajā diskusijā "Migrācija un terorisms – arī Latvijas izaicinājumi" uz sanākušo jautājumiem atbildēja Saeimas deputāts Artis Rasmanis (no labās), Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks pulkvedis Imants Mitrošenko. Negaidot viņiem pievienojās arī musulmaņu tradicionālajā tērpā ģērbta sieviete...

Limbažu un Alojas novadu 15. Grāmatu svētkos Viļķenē notika publiskā diskusija “Migrācija un terorisms – arī Latvijas izaicinājumi”, kurā uz sanākušo jautājumiem atbildēja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, Saeimas deputāts Artis Rasmanis un Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks pulkvedis Imants Mitrošenko. Diskusijas sākumā vispirms lūdzu novērtēt pašreizējo situāciju.

 

E. Siliņa: – Ministru kabinets ir vienojies, ka drošības jautājumi ir viena no valsts prioritātēm. Iekšlietu ministrija uzskata, ka migrācijas un terorisma jautājumi šobrīd ir mūsu izaicinājumi. Viens no svarīgākajiem ministrijas uzdevumiem: austrumu robežas izbūve un aprīkošana. Tāpat pēc notikumiem Parīzē un Beļģijā arī terorisma jautājumi ir mūsu uzmanības lokā, kaut arī terorisma draudi mūsu valstī ir zemi. Tomēr mums jābūt gataviem. Prakses šajās lietās mums gandrīz nav, tāpēc mācāmies no kolēģiem Eiropā, lai krīzes situācijā būtu gatavi: gan draudiem no islāma teroristiem, gan draudiem, kas varētu būt saistīti ar hibrīdkaru un valstīm, kas atrodas uz austrumiem no mums.

– Ja tomēr sitīs X stunda, sāksies migrantu plūdi un nemieri, ar tiem saistīti vai nesaistīti terora akti, ko tajā brīdī darīs policisti un kas būtu jādara parastajiem iedzīvotājiem?

I. Mitrošenko: – Vislielākais drauds ir nezināšana un baumas. Terorisma draudu līmenis patiešām ir zems, taču policija nedrīkst gulēt un neguļ. Policijas pārstāvji brauc uz karstajiem punktiem un mācās, krājam pieredzi un gatavojamies iespējamajai nezināmajai nākotnei. Nav nekāda pamata bažām, ka tad, ja gadījumā sāksies nemieri vai notiks terora akti, būs haoss, lielas šausmas, nebūs kur sprukt un kur paglābties. Latvija atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā pozīcijā, raugoties no Tuvo Austrumu problēmu apdraudējuma viedokļa. Šobrīd lielākas problēmas sagādā valsts austrumu robeža, pār kuru nāk nelegālie migranti no nabadzīgām valstīm, piemēram, no Vjetnamas. Tie ir ekonomiskie bēgļi, un viņiem nav mērķis palikt Latvijā, bet gan doties dziļāk Eiropā. Mūs uztrauc, ka Krievija neliek šķēršļus šiem ekonomiskajiem bēgļiem. Bet tāpēc ir mūsu robežsargi, mēs, policisti, un šo situāciju pietiekami labi kontrolējam.

A. Rasmanis: – Kas attiecas uz terorismu, Latvija nav tik ļoti sariebusi arābu pasaulei, ka tā mums būtu bīstama. Protams, tas neko negarantē, bet mūsu dienesti strādā, lai sabiedrība varētu justies droši.

NATO parlamentārās asamblejas ietvaros pirms trijām nedēļām man bija iespēja pabūt Alžīrijā, no kurienes ir liela bēgļu plūsma un kas iespējama vēl lielāka. Tas var skart arī mūs.

Alžīrijā institūtā, kas pēta terorismu, mums stāstīja, ka galvenie terorisma avoti ir korumpēta valdība, tas, ka radikāli grupējumi kontrolē izglītības sistēmu. Protams, arī prasmīga interneta izmantošana, lai vervētu cilvēkus visā pasaulē. Profesionāli tiek atrasti mērķi un cilvēki, kam viegli iefiltrēties attiecīgā vidē. Ja kāds te Latvijā grasīsies ko sliktu darīt, skaidrs, ka tas, visticamāk, būs kāds no vietējiem, kas ticis savervēts.

No jūsu teiktā var noprast, ka dzīvojam drošā vidē. Bet vai tāpat pirms teroraktiem nerunāja arī Parīzē un Briselē?

E. Siliņa: – Latvija nav tādā situācijā, kāda bija Parīzē vai Briselē pirms teror­aktiem. Turklāt mēs mācāmies no šo valstu kļūdām. Runājot ar Eiropas Savienības kolēģiem, esam sapratuši, ka latvieši savas vēstures un ģeopolitiskās situācijas dēļ citādi uztver draudus no kaimiņvalstīm. Esam daudz prasīgāki, pat piekasīgāki, iekams kādu ielaist savā valstī. Varbūt pat var teikt, ka reizēm neesam pietiekami brīvi savā domāšanā attiecībā uz migrācijas jautājumiem, bet uzskatu, ka tas ir attaisnojies. Rietumeiropas valstis savulaik bija gatavas atvērt robežas migrantiem, tā papildinot iedzīvotāju un darbaroku skaitu. Mūsu valsts migrācijas politika līdz šim nav bijusi tāda, jo joprojām izjūtam sekas, kad pie mums PSRS laikā iebrauca daudz cilvēku no citurienes. Bet valdībai ir plāns, ko darīt, ja Latvijā masveidā – sākot ar tūkstoš cilvēkiem – sāktu ieplūst bēgļi. Ir apzinātas instances, kas sāk rīkoties šādā gadījumā, piemēram, tiek iesaistīta arī armija, gādātas teltis, zināms, kas piegādā pārtiku un nodrošina citas nepieciešamās lietas. Kopā ar Aizsardzības ministriju, citām institūcijām un pašvaldībām Latgalē organizējām mācības, kurās izspēlējām situāciju, kad pēkšņi pāri robežai masveidā sāk nākt cilvēki. Tādas mācības būs arī turpmāk. Pagaidām gan bažām nav pamata. Latvija nav valsts, uz kurieni rautos bēgļi. Pagājušogad Latvijas robežu nelegāli šķērsoja 536 cilvēki, šogad uz šo laiku – 126. No Eiropas esam uzņēmuši 23 bēgļus.

I. Mitrošenko: – Varu apstiprināt, ka nepārtraukti notiek mācības un situāciju modelēšana dažādu spēku un dienestu starpā.

(Šajā brīdī zālē ienāk musulmaņu sieviešu apģērbā burkā tērpta sieviete, un es kā diskusijas vadītājs aicinu viņu pie ciemiņu galda, tādējādi vēloties testēt vietējās sabiedrības reakciju. Visiem tas ir pārsteigums. Neviens no zālē esošajiem šādi ģērbtu cilvēku Latvijā nav redzējis. Kad zālē sanākušajiem tika jautāts par izjūtām, ja parandžā ģērbušos sievieti sastaptu uz kādas Vidzemes pilsētas ielas vai ceļa, skanēja atbildes: būtu neparasti, jocīgi, bailīgi, nepatīkami.)

E. Siliņa: – Latvijā nav aizliegts staigāt apģērbā, kas aizsedz seju. Tas ir sensitīvs jautājums, par ko jādiskutē. Dabiski, ka viss, kas mums šķiet ļoti neparasts, rada jautājumus un neizpratni.

I. Mitrošenko: – Pie cilvēkiem, kas šādi ģērbjas, nav obligāti jāpierod un neviens jums to neliek darīt. Tas ir katras valsts, katras tautas jautājums. Mums jābūt pietiekami iejūtīgiem un varbūt arī uzmanīgākiem, redzot svešāda izskata cilvēkus. Bet nevajag uzreiz domāt, ka musulmaņa drēbēs tērpts cilvēks automātiski ir ļauni noskaņots, – ja viņš te ir un neslēpjoties staigā, tad diezgan droši, ka pie mums nokļuvis legāli.

Jebkurš no mums jebkādās drēbēs var noslēpt sprāgstvielas. Daudz vairāk jāuztraucas par latviešiem vai Latvijai piederīgiem cilvēkiem, kuri radikalizējas un kuriem nav skaidri darbošanās motīvi.

E. Siliņa: – Tērpšanās musulmaņu drēbēs būtu pēdējais taktiskais gājiens, ko izvēlētos teroristi, jo tā ātri un viegli viņus varētu atmaskot. Daudz vairāk mums rūp jaunieši, kurus interesē un kuri arī iegūst militāro apmācību dažādās nometnēs Krievijā un citās valstīs. Pašlaik mēs strādājam pie likumdošanas, kas liegtu cilvēkiem bez atļaujas apgūt kaujas mākslu citās valstīs.

– Vai tas ir labi vai slikti, ka nupat par Londonas mēru kļuvis musulmanis? Vai tas palīdzēs atrisināt problēmas, kas rodas, saduroties divām reliģijām, vai tieši otrādi – saasinās?

E. Siliņa: – Cita ticība pati par sevi nav nekas slikts. Pavisam kas cits ir radikālisms. Kopš strādāju Iekšlietu ministrijā, esmu pārliecinājusies, ka jebkurš radikālisms, pārlieku liela pārliecība par savu taisnību ir bīstama.

A. Rasmanis: – Jautājums par mēru musulmani ir jautājums par to, kādi cilvēki dzīvo konkrētā teritorijā un piedalās vēlēšanās. Musulmaņu Latvijā nav daudz, migrācija uz mūsu valsti nenotiek arī tāpēc, ka šeit nav plašu musulmaņu kopienu, kur iedzīvoties un pierast pie apstākļiem. Kur tad musulmaņu bēgļi paliks? Dzīvos mežā? Vēl gribēju pieminēt Kanādas kolēģa stāstīto, ka viņa ielā dzīvo 17 dažādu tautību cilvēki, kuri visi zina, kādas sarkanās līnijas valstī novilktas attiecībā uz sabiedrisko kārtību, bērnu audzināšanu, attiecībām, citām lietām, un labi zina – tiklīdz kāda no šīm līnijām tiks pārkāpta, būs lielas problēmas no tiesībsargājošo iestāžu puses. Tas nozīmē, ka Latvijā no mums pašiem atkarīgs, kādas līnijas mēs novelkam, kuras nepārkāpjam paši un to neatļaujam arī tiem, kas ierodas pie mums dzīvot no citurienes.

I. Mitrošenko: – Migrācija Latviju vienmēr skārusi. Pievērsiet uzmanību manam uzvārdam – tas nāk no senčiem, kas ieceļojuši no Ukrainas. Bet vai tāpēc es, lavietis, esmu nelojāls savai valstij, turklāt vēl policijas mundierī?

– Vai žogs uz austrumu robežas var apturēt migrantus?

E. Siliņa: – Lielas plūsmas nevar. Žogs robežsargiem ir kā taktisks elements ikdienas darbā. Tūkstošus nekāds žogs neapturēs. Tur būs nepieciešama cita rīcība, policijas un citu spēku piesaiste.

– Kā izmērīts, ka Latvijā ir zems terorisma draudu līmenis?

E. Siliņa: – Terorisma jautājumu uzmana Drošības policija un tam pakļautais Pretterorisma centrs, kas sadarbojas ar radnieciskiem dienestiem Eiropā un ASV, apmainās ar informāciju. Latvijā nav kopienu, kurās būtu populāras terorisma aktivitātes, neesam bijuši iesaistīti politiskās lietās, kas saistītas ar valstīm, no kurām Eiropai draud ar terorismu. Tiek uzraudzītas lidostas, kuģu ostas, vilcienu stacijas un autoostas – kamēr nav pamata satraukumam no šīm vietām, nav pamata paaugstināt terorisma draudu līmeni. Protams, terorista vieninieka aktivitātes nekad nevar izslēgt. Diemžēl starp viņiem ir cilvēki ar garīgiem traucējumiem. Bet Drošības policija jau lielā mērā šos cilvēkus pārzina.

I. Mitrošenko: – Vienmēr visus aicinu: ja redzat ko aizdomīgu, neparastu, zvaniet mums un ziņojiet! Neuzskatiet šādu rīcību par nodevību. Tas mūsu dzīvi padarīs drošāku.

– Cik bieži policija saņem zvanus par noliktām bumbām? Cik daudz no tiem ir viltus zvani? Cik daudz zvanītāju atrod?

I. Mitrošenko: – Regularitāte ir dažāda. Šogad tādi zvani Vidzemē ir bijuši divi. Mums visos gadījumos izdodas noskaidrot zvanītājus – līdz šim tie bijuši viltus zvani, bet mēs uz tiem reaģējam kā uz reāliem draudiem. Tā reiz saņēmām zvanu, ka Valmieras autoostā nolikta bumba. Kad noķērām zvanītāju, viņš taisnojās, ka gribējis tikai aizkavēt mīļotās sievietes aizbraukšanu… Tas viņam beidzās ar kriminālprocesu. Ja cilvēks nožēlo izdarīto par šādu “joku”, viņš var tikt sveikā ar piespiedu darbu, bet var sanākt arī krietni bargāks sods.

– Bet vai mīļotā sieviete palika un neaizbrauca projām?

I. Mitrošenko: – Policijai nav tādu ziņu…

 

Svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, “The White Book”, “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Anita Mellupe, Limbažu novada dome.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Auseklis”, “Limbažu Novada ­Ziņas”, Limbažu TV, www.limbazi.lv, www.limbazubiblioteka.lv, www.vilkene.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Beidziet taisīt karu, beidziet būt gļēvi un baidīties nostāties blakus Višegradas valstīm!! Rosiniet REFERENDUMU par imigrantiem!
    Un beidziet vazāties pa pagaistiem un pātarot savus melus

  2. Skalojam lauku cilvēkiem smadzenes, ja?? Domājam, ka tie ir tadi muļķīši, kas nesapratīs, ka muhļījat un jaucat gaisu??
    Kauns par šiem nodevejiem, kas tur piedalās, atstrādādami savām darbavietām judasa grašus!!
    KAUNAS KAUNS KAUNS!@!

  3. “musulmaņu tradicionālajā tērpā” ģērbta sieviete??? Tatad doma ir, ka visaa pasaule visas musulmanu sievietes tradicionali ir gerbusas tiesi saada apgerba?

  4. Jā – īpaši jāuzrauga galēji labējo radikāli Āboltiņu, Kozlovski, kā arī galēji labējo un homoseksuāli orientēto radikāli rinkēviču.

  5. Galvenais, lai iedzimtie nepretojas ieklīdeņiem ?

Draugiem Facebook Twitter Google+