Kultūra
Teātris un kino

Visvairāk kinoteātru bija 1938. gadā un vēl deviņi fakti par kino Rīgā 16


Filmai “Rīgas sargi” nācās rīkot īpašu nakts seansu, jo skatītāju bija vairāk nekā vietu kinozālēs.
Filmai “Rīgas sargi” nācās rīkot īpašu nakts seansu, jo skatītāju bija vairāk nekā vietu kinozālēs.
Publicitātes foto

Kino kā mākslas un izklaides veids pasaulē pazīstams jau kopš 19. gadsimta beigām. Lai gan šķiet, ka Latvijas kino vēsture nebūt nav tik sena, tomēr tikai pusgadu pēc pirmā publiskā kino seansa pasaulē pirmās kinofilmas tika izrādītas arī Rīgā. Kad tapa pirmā latviešu filma un cik kinoteātri bijuši Rīgā? Iepazīsties ar 10 interesantiem faktiem par kino Latvijā!

Rīga – viena no pirmajām pilsētām, kurā demonstrēts kino
Pēc brāļu Luija un Ogista Limjēra 1895. gada 28. decembrī demonstrētā pirmā publiskā kino seansa pasaulē – Parīzes kafejnīcā “Salon Indien du Grand Café” – Rīga bija Krievijas impērijas trešā pilsēta pēc Sanktpēterburgas un Maskavas, kurā tika izrādīts jaunais izklaides veids – kino jeb kinematogrāfs. To Rīgā, Solomonska cirka ēkā, izrādīja apmēram pēc pusgada – 1896. gada 28. maijā.

Pirmais kinoteātris jau 1901. gadā
Pirmo publisko kinoteātri “The Royal Vio” uzcēla 1901. gadā Rīgā Puškina bulvārī (tagadējā Kronvalda bulvārī) aiz tagadējā Latvijas Nacionālā teātra. Tam bija 888 vietas zālē un 312 vietas balkonā. Diemžēl kinoteātris ilgi nepastāvēja – 1908. gadā tas tika pārcelts uz Sanktpēterburgu.

Kinoteātru skaits reiz bijis daudz lielāks
Mūsdienās Rīgas kinoteātru skaits ir būtiski sarucis. Šobrīd Rīgā ir vien 5 kinoteātri, savukārt 1908. gadā Rīgā bija 30 kinoteātri, 1909. gadā – 15, 1925. gadā – 24, bet 1938. gadā – 34. Pēc Otrā pasaules kara to skaits Rīgā bija vien 16, savukārt padomju laikā kinoteātri kļuva par neatņemamu daļu no mikrorajonu plānošanas.

Vecākais kinoteātris Latvijā – kino “Splendid Palace”
Latvijas senākais kinoteātris, kas darbojas vēl šodien, ir “Splendid Palace”. Tas celts 1923. gadā, un ar spilgtu notikumu programmu kinoteātris šogad atzīmēs 95 gadu jubileju. Kinoteātris ir iespaidīgs ar tā neobarokālo fasādi, bet iekštelpās pārsteidz ar neorokoko stila formu daudzveidību, turklāt šī bija pirmā celtne ar dzelzsbetona konstrukcijām Rīgā, kas paredzēta tikai kino vajadzībām. Šī ēka vienmēr ir bijusi un palikusi kā kinoteātris, tieši tādēļ “Splendid Palace” ir saglabājis savu vēsturisko izskatu un vērtību kā arhitektūras piemineklis.

Latviešu kino dzimis tālajā 1910. gadā
Pirmā latviešu kino filma bija dokumentāla. Aleksandrs Stanke, latviešu operators, 1910. gadā nofilmēja Krievijas imperatora Nikolaja II vizīti Rīgā un Pētera I pieminekļa atklāšanu Rīgas centrā. Kopš 1913. gada Latvijā tika filmētas arī mākslas filmas. 1913. un 1914. gadā tika uzņemtas 3 mākslas filmas par ebreju dzīvi – “Kur patiesība?”, “Klausies, Izrael” un “Kurpnieks Leiba” – pirmā no tām Ventspilī, pārējās Rīgā. Toties pirmā Latvijas valsts filma bija režisora Viļa Segliņa “Es karā aiziedams”, kas tapa 1920. gadā. Ar to sākās Nacionālās kinematogrāfijas izveide. Filma vēstīja ideju par Latvijas valstiskumu un raisīja skatītājos patriotiskas jūtas.

Mēmo filmu ērā noskaņu radījis orķestris
Mēmā kino periodā filmas pavadīja orķestris. Viens no izcilākajiem orķestriem bija kinoteātrī “Splendid Palace”, kuru vadīja Oto Karlī. Papildu izklaide pirms skaņu kino ieviešanas bija tā saucamie divertismenti (viencēliena lugas), dziesmas, burvju mākslinieki un dejotāji, kas papildināja kino seansu. Zīmīgi, ka 20. gadsimta sākumam raksturīgo tradīciju, kurā tapers jeb pianists spēlē mūziku mēmā kino seansa laikā, nereti var izbaudīt arī mūsdienās. Tā piemēram, kino “Splendid Palace”, svinot savu 95. gadskārtu, 19. decembrī kino cienītājus aicinās uz īpašu kino pasākumu – mēmā kino klasikas, Čārlija Čaplina filmas “Cirks” (Circus, 1928) seansu, kuru papildinās Latvijas izcilākā pianista Vestarda Šimkus radīta klaviermūzika. Oriģinālmūziku, papildinātu ar improvizācijas elementiem, seansa laikā izpildīs pats Šimkus.

Pirmās skaņu filmas Baltijā rādītas tieši Rīgā
“Splendid Palace” bija pirmais kinoteātris Baltijā, kas demonstrēja skaņu filmas – 1929. gadā tika izrādīta filma “Dziedošais nerrs” (“Singing Fool”, ASV). Skaņa tai bija uz lielām platēm, tāpēc bija grūti nodrošināt sinhrono tulkošanu.

Pārpildīts kinoteātris, policija un salauztas durvis
Par grandiozāko notikumu Latvijas kino dzīvē, un, iespējams, arī senākā kinoteātra “Splendid Palace” vēsturē kļuva filmas “Zvejnieka dēls” pirmizrāde 1940. gada 22. janvārī un tai sekojošā triumfālā izrādīšana vairāku mēnešu garumā. Uz filmas vakara izrādi bija sanācis daudz vairāk skatītāju, nekā kinoteātris varēja uzņemt. Tika izsaukta policija, bet arī tā nav varējusi pūli apturēt, un tika salauztas kino ieejas durvis.

Saistītie raksti

Lielākie kases grāvēji
Latvijas kinoteātri piedzīvojuši vairākus kases grāvējus. Spilgts piemērs ir 1996. gada filma “101 dalmācietis” – kinoteātrī “Splendid Palace” visi seansi tika izpārdoti, un rinda ar cilvēkiem visu dienu nepārtraukti stāvēja no kinoteātra kases līdz pat Brīvības ielai. 2007. gadā šajā kinoteātrī par kases grāvēju kļuva filma “Rīgas sargi” – visi seansi tika izpārdoti, un pēc skatītāju pieprasījuma papildus tika izveidots nakts seanss.

Nacionālā kino popularitāte aug
Pēdējo gadu laikā Latvijā aizvien populārākas kļūst tieši nacionālās filmas. Šī gada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas – “Nameja gredzens” (79 216 skatītāji), “Kriminālās ekselences fonds” (66 341 skatītāji) un “Paradīze 89”, kuru uz lielajiem ekrāniem vērojuši 49 444 skatītāji.

LA.lv