Latvijā
Kriminālziņas

Visvairāk lietu par zādzībām 16

Foto Valsts policija

Pērn Latvijas tiesās no krimināllietām visbiežāk skatītas lietas par zādzībām un krāpšanu, liecina Tiesu administrācijas sagatavotā statistika. Par Krimināllikuma 180. pantu (zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā) tiesās skatītas 3083 lietas, par 175. pantu (zādzība) – 1829.

Tātad, rēķinot darbadienu skaitu gadā, iznāk, ka Latvijas tiesās vidēji vienā dienā skatītas 20 lietas par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos.

Tiesu administrācijas dati par pagājušo gadu liecina, ka pēc Krimināllikuma 262. panta (transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē) tiesās skatītas 1400 lietas, bet pēc 253. un 253.2. panta (narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, realizēšana, lietošana) – 1128 lietas.

Augstākās tiesas krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe vakar mediju dienā Augstākajā tiesā arī informēja, kā pērn sodīti (galīgs sods, pamatsods) apsūdzētie:

ar brīvības atņemšanu (tostarp, nosacītu) – 5285;

ar piespiedu darbu – 4325;

ar naudas sodu – 203.

Augstākās tiesas administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa bija sagatavojusi datus, par ko ļaudis visvairāk strīdas administratīvajās tiesās.

Visvairāk strīdas par to, ka iestāde nesniedz informāciju; par nodokļa aprēķina pareizību; publiskā iepirkuma norises pareizību; par apstākļiem cietumā; par būvatļaujām; saistībā ar valsts dienestu rīcību.

Mazāk: par vārda vai uzvārda rakstību; par bāriņtiesību; par skolēna izslēgšanu no skolas; saistībā ar piketu, demonstrāciju; par sociālo palīdzību; par medikamentu kompensāciju.

“Lasot likumu par tiesu varu, mēs nereti paši apjūkam, šis tas neiet kopā – likums ir lāpīts un lāpīts, bet mēs dzīvojam uz priekšu. Kaut gan starptautiski eksperti atzinuši: Latvijā ir spēcīga, labi funkcionējoša tiesu sistēma,” žurnālistiem sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Tāpat viņš norādīja, ka sabiedrība normatīvā līmenī jauc tiesu sistēmu, tieslietu sistēmu un tiesu varu un ka, piemēram, bāriņtiesām, šķīrējtiesām, KNAB, SAB, policijai ar visām trijām nosauktajām tiesu lietām nav sakara… “Vēl daudziem liekas, ka mūsu tiesu sistēma ir bezmaz monarhiska, kaut gan patiesībā tā ir ļoti demokrātiska, kur no viena cilvēka atkarīgs maz. Reizēm lasot nekvalitatīvus tiesu nolēmumus, skaidrs, ka tiesnesis nav bijis korumpēts vai citādi ļaunprātīgs, bet nezinošs, tāpēc viņam līdztekus rājienam nepieciešams papildināt zināšanas kursos, uz kurieni viņu arī tad sūtām.” Katram tiesnesim, ieskaitot pašu I. Bič­koviču, reizi piecos gados jāstājas kvalifikācijas komisijas priekšā. Pēdējos gados eksāmenu (tos var kārtot divreiz) nav nokārtojusi un darbu zaudējusi viena tiesnese.

LA.lv