Rainis – visvairāk tulkotais latviešu rakstnieks 0
Rainis, par savu bērnību rakstot, atminējās ne tikai sauli, bet arī to, ka ļaudis viņa tēva nomātajā Berķeneles muižā un tās apkārtnē sarunājās astoņās valodās. To viņš vēlāk nodēvēs par sava internacionālisma iemeslu. Berķenelē Rainis apguva baltkrievu valodu gana labi, lai tajā spētu saprasties 60 gadus vēlāk, izjuta leišu folkloras skanējumu un poļu valodas līkločus.
Kāds tur brīnums, ka tieši Rainis ir mūsu visvairāk tulkotais rakstnieks, turklāt gan daiļrades ziņā visplašāk, gan arī uz visvairāk valodām tulkotais? Neapšaubāmi, interesants būtu fundamentāls pētījums par Raiņa darbu tulkojumu vēsturi gan atsevišķās grāmatās, gan antoloģijās un presē, kā arī viņa darbu recepcija, jo avīžrakstā var tikai īsumā ieskatīties, kādus līkločus metusi Raiņa daiļrade pasaulē.
Šogad, 150. gadā kopš Raiņa un Aspazijas dzimšanas, tiek solīti vairāki abu dzejnieku tulkojumu jaunizdevumi. Jau nācis klajā “Zelta zirgs” vācu valodā, gaidāms lugas tulkojums angliski, drāmas “Jāzeps un viņa brāļi” izdevums ukraiņu valodā, bilingvālas Raiņa un Aspazijas dzejas izlases krievu un latviešu valodā, Raiņa un Aspazijas dzejas izlases vācu un angļu valodā, Raiņa lugu izlase krieviski un angliski e-grāmatas formātā.
Tas gan salīdzinoši nenozīmīgi pagarinās Raiņa tulkojumu sarakstu, kas jau tagad aizņem četras pilnas A4 formāta lappuses.
Raini sāk tulkot trimdā
Īsi apraksti par Raini un Aspaziju, bet it īpaši par Raini, Eiropas presē vērojami jau abu dzejnieku trimdas pašā sākumā, vēl pirms Pirmā pasaules kara, bet kara laikā Raiņa vārds tiek piesaukts bieži, īpaši franču presē, uzsverot latviešu tautas kā kultūras nācijas vērtību un apdraudējumu. Pats Rainis šajā laikā, kā ļauj spriest Lijas Makares pētījums, ļoti daudz spēka un laika velta publicistikai, īpaši franču presē, skaidrojot Latvijas situāciju un apelējot pie sabiedroto sirdsapziņas. Tiek publicēti arī vairāki raksti par Raini un Aspaziju (īpaši dzejnieka 50. jubileju atzīmējot), atsevišķu viņa dzejoļu atdzejojumi, bet nozīmīgāko darbu paveic Lozannas universitātes žurnālistikas studente Natālija Robiņa – viņa franču valodā pārtulko Raiņa drāmu “Uguns un nakts”, ieinteresē par šo darbu franču žurnālistu Kamilu Mobēru, un 1922. – 1923. gadā – jau pēc jaunās, talantīgās tulkotājas nāves – Robiņas tulkotais un Mobēra literāri apstrādātais darbs tiek publicēts Parīzes žurnālā “La nouvelle Journée”.
Raiņa darbu tulkojumi grāmatās sākušies 20. gadsimta 20. gados, tur lielā mērā paša Raiņa un Aspazijas devums. Arī jaunais “Zelta zirgs”, kas nupat iznācis Vācijā, faktiski pārizdots pēc paša Raiņa 1922. gadā veikta tulkojuma A. Gulbja apgādam. Vēl 1921. gadā vāciski iznākusi Raiņa drāma “Jāzeps un viņa brāļi” Aspazijas tulkojumā, bet 1927. gadā vāciski tiek izdota poēma “Daugava” Elfrīdes Ekartes-Skalbergas tulkojumā. Grāmatās tas Raiņa dzīves laikā no tulkojumiem arī viss, klaji parādot, cik naivas bija dzejnieka pēdējo gadu cerības uz Nobela prēmiju literatūrā – lai to iegūtu, ne tikai jāatbilst konjunktūrai, bet jābūt arī izlasāmam žūrijas locekļiem saprotamās mēlēs…
Pēc Raiņa nāves ne tikai latviešu, bet arī ārzemju presē parādās nekrologi – pārsvarā visai formāli, jo, kaut daudzus gadus nodzīvojis trimdā un bijis aktīvs, Rainis tomēr nebija iegājis Rietumeiropas radošajās aprindās kā “savējais”. Tomēr starp daudzajiem oficiālajiem atvadvārdiem parādās arī vieni izjusti personīgi. Tos laikrakstā “Le Peuple” publicē Raiņa politisko uzskatu atbalstītājs, nozīmīgs Beļģijas sociāldemokrātijas pārstāvis Kamils Hismans, kurš citastarp uzsver: Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” ir viena no visperfektākajām dramatiskajām koncepcijām, kas radīta pēdējos piecdesmit gados…
Otrais vilnis – simtgade
Kaut arī Rainis tika dēvēts par revolucionāru dzejnieku, Latvijas iekļaušana PSRS nerada tūlītēju tulkojumu vilni valstī, kuru mēdza dēvēt par sesto daļu pasaules. Lielākais Raiņa dzejas tulkojumu vilnis nāk 20. gadsimta 50. – 60. gados, svinot dzejnieka deviņdesmit un simtgadi, turklāt ne tikai sociālisma nometnē vien. Pirmie sāka baltkrievi, iespējams, vēl saglabājušos dzīvo sakaru dēļ – Rainis viesojās Baltkrievijā 1928. gadā, iepazīstoties gan ar tā laika slavenajiem baltkrievu dzejniekiem kā Janka Kupala un Jakubs Kolass, gan ar jaunajiem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ Baltkrievijā starp Raiņa 90. un 100. dzimšanas dienu apgādā “Belaruss” klajā nāk Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!”, kā raksturo Mirdza Ābola, “grezns izdevums ar pazīstamā baltkrievu grafiķa un gleznotāja Borisa Zaborova ilustrācijām”.
Tomēr visspilgtāk un plašāk Raiņa simtgadi iezīmē dzejoļa “Lauztās priedes” gājiens pāri Eiropai, tās “lauztas” igauniski, lietuviski, ukrainiski, poliski, vāciski, krieviski, čehiski, tāpat armēņu, azerbaidžāņu, gruzīnu, albāņu, tadžiku, moldāvu, bulgāru, uzbeku, jā, pat angļu, somu, spāņu un franču valodā, kļūstot, jādomā, par visplašāk tulkoto Raiņa darbu.
Raiņa “trešais vilnis”, tiesa, rāmāks, iestājas 20. gadsimta 80. un 90. gados, kad dienas gaismu ierauga atdzejojumi islandiešu un – ar nepārprotamu Jura Kronberga gādību – zviedru valodā, tad savukārt atkal pieklusums un jauns uzvilnījums 21. gadsimta pašā sākumā.
Interese nezūd jau simts gadu
Taču jāsaka – jau kopš Pirmā pasaules kara nav neviena gadu desmita, kurā neiznāktu vairāki Raiņa darbu tulkojumi, arī gluži negaidīti un savdabīgi, piemēram, “Mīla stiprāka par nāvi” izdevums esperanto valodā 1933. gadā, “Jāzeps un viņa brāļi” itāļu valodā 1949. gadā, Raiņa bērnu dzejas izlase krievu valodā 1972. gadā, “Tālas noskaņas zilā vakarā” atdzejojums japāņu valodā 1981. gadā. Pēdējā, kā norāda Edgars Katajs, plāna grāmatiņa tikai 300 eksemplāros, jādomā, pateicoties starp Rīgu un Kobi 1974. gadā noslēgtajam sadraudzības līgumam, kas spēkā vēl aizvien. Un tomēr – Raiņa dzeja skan arī japāniski…
Interesanti, ka, piemēram, vācu valodā īsta Raiņa dzejas izlase “Nachtgedanken űber des neues Jahrhunderts” pirmoreiz iznākusi tikai 1974. gadā. Grāmatas sastādītāja Velta Ēlerte atceras, ka bijusi pārsteigta – kā tas iespējams, ka tieši Raiņa dzeja vāciski nav izlasāma? Izlasi Heinca Čehovska atdzejojumā izdeva VDR apgāds “Volk un Welt” savā pasaules sērijā, un 15 gadus vēlāk cits vācu dzejnieks Heincs Kālavs norādīja, ka tieši šo izlasi ņēmis par iedvesmu un pamatu savam mēģinājumam atdzejot Raini.
Ukraiņu un gruzīnu valodā plašāka Raiņa dzejas izlase līdz ar viņa aforismiem un saraksti ar Aspaziju iznākusi 2007. gadā, kad to atdzejoja dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, publicists, filoloģijas doktors, Ukrainas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks un tobrīd – Ukrainas vēstnieks Latvijā Rauls Čilačava. Šogad, Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā, Kijevā noticis arī literārs vakars ar viņa līdzdalību.
Starp citu, par Raini un esperanto: saglabājušās nepārprotamas liecības, ka pašu Raini šī mākslīgā valoda ir valdzinājusi. Ne jau velti dzejolim “Dzīvā dzīve” krājumā “Gals un sākums” dots moto esperanto valodā “En ago venko nia”… Rainis savā grāmatplauktā glabājis vairākus esperanto izdevumus, kas iznākuši laikā starp 1905. un 1927. gadu.
Top arī jauni iestudējumi
Īpaša pētījuma tēma varētu būt arī tas, cik plaši iestudētas Raiņa lugas. Tepat kaimiņos Ukrainā – Marijas Zankoveckas vārdā nosauktajā Ļvovas Nacionālajā teātrī – šoziem pirmizrādi piedzīvoja Raiņa “Pūt, vējiņi!” iestudējums, kas vēl aizvien tiek pasniegts kā viens no svarīgākajiem teātra šīs sezonas jaunumiem. Un atkal politika savijas ar kultūru – ieņēmumi no pirmizrādes tika ziedoti medikamentu iegādei un to Ukrainas karavīru ārstēšanai, kas cīnās valsts austrumos.
Lugas tulkojums, kas izmantots uzveduma iestudējumā, nav jauns. Dzejnieks Genādijs Berežņovs to veicis jau pagājušā gadsimta 30. gados, pastāstīja teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Oļesja Galkanova. Savā ziņā šis ir iestudējuma atjaunojums, norāda Ļvovas laikraksti – 50. un 60. gados Ulda lomā iejutās leģendārs ukraiņu aktieris Sergejs Dančenko. Režisors Vadims Sikorskis atzinis, ka Raiņa luga ir ārkārtīgi spēcīgs dramaturģisks materiāls, un aktieriem bijis, pie kā strādāt. Taču kritiķu atsauksmes un publikas atsaucība liecina, ka uzvedums izdevies, jācer, par to būs tikpat liela interese kā pirms 50 gadiem.
Raiņa darbi tulkoti un izdoti vismaz 26 valodās.
Tiek lēsts, ka visplašāk tulkotais Raiņa darbs ir drāma “Jāzeps un viņa brāļi”, kas, pēc paša Raiņa piezīmēm, piedzīvojusi tulkojumus vācu, krievu, angļu, somu, čehu, itāļu, zviedru valodā un pieredzējusi arī uzvedumus ārzemēs.
Visvairāk Raiņa tulkojumu iznācis krievu valodā – vismaz 23, vismazāk – pa vienam – azerbaidžāņu, albāņu, igauņu, kirgīzu, somu, slovāku, spāņu, tadžiku, uzbeku, ungāru valodā.
