Vītoliņš: Spēle pret Latviju mums ir īpaša 3
Latvijas hokeja izlase Ķelnē demonstrē pārliecinošāku sniegumu nekā iepriekšējos gados, tāpēc mums jābūt gataviem cīnīties visas 60 minūtes – tā, gaidot rītdienas spēli, atzīst Krievijas valstsvienības treneris Harijs Vītoliņš.
Svētdien pēc Krievijas izlases treniņa Hariju – galvenā trenera Oļega Znaroka labo roku – ilgi mocīja krievu kolēģi, bet pēc tam viņš, uzprasīdams atļauju preses sekretāram, atvēlēja laiku arī Latvijas žurnālistiem.
Kā tev patīk Ķelne?
Daudz laika nesanāk – spēles, treniņi. Visu dienu pa halli, pilsētas apskate nav galvenais. 2001. gadā te bijām, bet atmiņas nav tās labākās, jo pēdējā spēlē pret Ukrainu zaudējām un palaidām garām iespēju tikt četriniekā, radīt sensāciju. Sastāvs bija fenomenāls – Ozoliņš, Irbe, Žoltoks, Skrastiņš, tomēr nesanāca.
Kā vērtē Latvijas izlases sniegumu šogad?
Komanda spēlē labi, ātri. Kad ir punkti, tad nav spiediena un spēlē atraisītāk, pirmās divas uzvaras radīja stabilitāti, redzi, ka spēle iet. Tad arī pret komandām, kurām negaida uzvaru, spēle iet no rokas. Kustība laba, nav pasīva komanda, pret amerikāņiem spēle bija no abām pusēm. Tīrs Ziemeļamerikas hokejs, būsim tam gatavi.
Vai vari uzteikt kādu spēlētāju individuāli?
Negribētu izcelt kādu individuāli. Ir dažāda līmeņa spēlētāji, bet kopumā kā komanda ir bīstama. Vairākumā iet arī jaunie, treneris uzticas visiem.
Latvijas izskatās labāk nekā pagājušajā, aizpagājušajā gadā?
No malas izskatās, ka jā – ātrāka, nav pasīvais hokejs kā pirms pāris gadiem. Vai tas ir trenera nopelns? Atšķirība jūtama. Pret ASV varēja redzēt, ka viena bilde ir gan vienai, gan otrai komandai – izeja no zonas, spiešana, vārtu priekša. Protams, izlase spēlē citādāk nekā agrāk. Varbūt arī tāpēc, ka jaunāki spēlētāji, ir laba fiziskā sagatavotība – ja ir spēks, tad arī vari aktīvāk uzspēlēt.
Vai Krievijas spēlētāji Latviju nopietni uztver?
Domāju, ka jā. Visus nopietni uztveram, treneru uzdevums ir piespiest saprast, ka te nav vāju komandu. Amerikāņi izgāja, palaidās un 0:2, 1:3. Kanādiešiem bija 2:0 pret Šveici, bet mazlietiņ atlaida un zaudēja. Tā kā mums jābūt gataviem no pirmās līdz pēdējai minūtei.
Spriežot pēc rezultātiem Krievija Ķelnē jau ir labi ieskrējusies.
Labi, ka ir tādi rezultāti, ka spēlētāji saprotas, bet vienmēr ir, pie kā piestrādāt, aizsardzībā gribas labāk. Divus mačus nospēlējām sausā, taču pretinieki radīja daudz momentus un gribas to samazināt līdz minimumam.
Krievijas treneru korpusam spēle pret Latviju ir īpaša?
Agrāk bija vairāk, bet, protams, visus spēlētājus pazīsti un zemapziņā tas ir. Tomēr mēs gatavojamies kā ierindas spēlei, arī spēlētājiem mēģināsim ieskaidrot, ka tas nav mums vajadzīgs. Bet, ja dzīvo Rīgā un spēlē pret savējiem, tas ir īpaši.
Tikko runāji ar apmēram 20 Krievijas žurnālistiem. Cik ļoti jūti spiedienu un to, ka no jums prasa tikai uzvaras?
Nav tik traki. Protams, gaida, bet spēle mums iet. Viņi redz, ka ir 12 pasaules čempionātu debitanti. Zviedri iziet uz NHL spēlētājiem, tur var kritizēt, bet mums ir daudz jauno. Cepuri nost spēlētājiem, ka tā cīnās, guļas zem ripām arī pie uzvarētas spēles. Mūsu uzdevums ir uzturēt šādu garu.
Cik daudz sastāvu veidojāt ar domu par nākamā gada olimpiskajām spēlēm?
Par to domājām, sākumā gribējām tikai piecus NHL spēlētājus un pārējie būtu savējie. Taču čempionāta laikā redzam, ka trīs spēlētāji parakstījuši līgumus NHL un tā doma mazliet izjūk. Jānospēlē čempionāts un skatīsimies tālāk.
Vai Latvija var uzvarēt Krieviju?
Kamēr spēle nav beigusies, viss ir iespējams. Latvija arī uz to tieši spiež, 2000. gadā spēlējām pret Krieviju (3:2) Sanktpēterburgā, knapi četras maiņas savācām un puse vēl bija savainoti. Pretī nāca zvaigznes. Viss atkarīgs no komandas snieguma – individuālā meistarība ir viens, bet, ja visi cīnās, tad daudz kas var notikt.
