Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. septembris, 2016
Drukāt

Vivus MTB maratonā pa asfaltu uz mežu nevedīs

vivus start

Ar skaļām urravām, sveicieniem un organizatoru gaisā mešanu Apes pusē noslēgusies dalībnieku skaitā ziņā Latvijā otra masveidīgākā kalnu divriteņu seriāla Vivus MTB maratonu jubilejas 10. sezona.

Vivus MTB seriālam, kurš savulaik bijis atpazīstams arī ar citiem nosaukumiem, ir sava īpaša aura un atpazīstamība. Pirmkārt, tās ir tehniski sarežģītākas trases, prom no lielceļiem, dziļāk pļavās un mežos. Taču tajā pat laikā pieveicamas arī ikdienas kalnu divriteņu sporta cienītājiem, joprojām paliekot tuvāk maratona, nevis krosa disciplīnai. Šo to esmu braucis arī es. Grūti? Tā ir bijis, taču tajā pat laikā jebkurā posmā sasniegtais finišs ir bijis ar tādu kārtīgu baudas garšu par paveikto. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ šajā seriālā visi – sākot ar organizatoriem un beidzot ar pēdējo finišā sagaidīto – parasti ir smaidīgi cilvēki, kuri šīs sajūtas paņem līdzi ikdienā. Tāds – pozitīvām emocijām un smaidīgs – man šis sacensību seriāls vienmēr šķitis arī no iekšpuses.

Šī nu ir tā reize, kad priekšplānā jāizceļ pasākuma rīkotāji. Tiek uzskatīts, ka tieši no Apes sacensībām, kas sākotnēji notika paralēli Vaidavas kausa izcīņai motokrosā, ir izaudzis šis seriāls. Pie tā šūpuļa stāvējuši apēnieši Mairis Levans un Jānis Baltaisbrencis. Kopā ar viņiem jubilejas reizē gaisā tika urrāti arī Māris Krūze un Raimonds Kleinbergs. Tā ir aisberga spicīte, aiz kuras slēpjas desmitiem un simtiem citu darītāju, lai “Vivus” MTB maratons būtu esošajā izskatā. “Tiem simtiem, pat tūkstošiem, cilvēku gribas pateikt vislielāko paldies. Desmit gadi ir tikai viens atskaites punkts. Būs nākamie,” pārliecināts ir Mairis Levans.

Pa asfaltu uz mežu nevedīsim
“Kopā ar Viesturu Kazaini ar kalnu divriteņiem aizrāvāmies vēl motokrosa laikos. Treniņa pēc no Apes braucām līdz Kornetiem, līdz pilskalnam, Peļļu gravai. Šķita, ka tās takas un nobraucieni obligāti ir jāparāda arī citiem. Tā reiz, rīkojot Vaidavas kausu motokrosā, paralēli uztaisījām arī MTB mačus. Tā lieta aizgāja arvien plašāk. Pļaviņās sacensības rīkoja Lauris Purniņš, Smiltenē – Brakovsku ģimene. Tā bija pirmā paplašināšanās. Vairāk tādēļ, ka tie bija cilvēki ar līdzīgu MTB izpratni kā mums. Un tad galvā parādījās doma, ka īsts sacensību seriāls sākas no kādiem sešiem posmiem,” pirmsākumus atceras Mairis.
“Tie bija laiki, kad lielākoties MTB sacensību piedāvājumā bija – liels bars brauc pa granteni ar kalnu divriteņiem. Lai gan Igaunijas pierobežas takās gandrīz nebiju braucis, aktīvi piedalījos sacensībās, arī šur tur ārzemēs. Bija sava sapratne par MTB sacensībām. Tā, sākot strādāt veloveikalā, pamazām sāku palīdzēt Alūksnes pusē notiekošo sacensību rīkotājiem,” savu pieslēgšanos rīkotāju pulkam atceras Jānis Baltaisbrencis. “Mums ir dalībnieku limits un no tā neatkāpsimies. Mēs neiesim prom no meža takām, pļavām, gravām, kalniem uz plašākām trasēm, lai tikai dabūtu lielāku dalībnieku skaitu. Piedāvāsim citu produktu, kas ir pieejams ierobežotam skaitam patērātāju. Tie ir tie mūsējie velobraucēji,” saka Baltais, kā viņu pazīst Latvijas velo sabiedrība. “Jā, kāds arī pačīkst, ka, piemēram, Apē par daudz pļavas. Bet, lai tiktu uz tām igauņus puses Paganammas smukajām takām, uz Peļļu gravas taciņām, pa to pļavu ir jābrauc. Pa asfaltu uz turieni nevedīsim,” organizatori no savas izpratnes par kalnu divriteņu sacensībām nedomā atkāpties.

Būs arī Latgale, tikai mazliet vēl jāpagaida
Pēdējās sezonās ir stabils sacensību kalendārs, pārbaudītas vietas un salīdzinoša miera osta. Ventspils, Talsi, Milzkalne, Baldone, Smiltene, Cēsis, Ape. Taču, kā reiz teica Rainis – pastāvēs, kas mainīsies. Tādēļ arī jubilejas reizē vaicāju, vai tuvākajā nākotnē būs kas jauns? “Strādājošu mehānismu apzināti nevajag mēģināt jaukt vai pagiezt uz citu pusi. Jā, mēs skatāmies uz jaunām vietām, taču darām to piesardzīgi. Neapgūta ir Latgales puse un ļoti iespējams, ka aiznākamajā sezonā būsim arī tur. Ir tur labas vietas un cilvēki, kuri mīl velo. Mēs nesākam ar pašvaldību vai sacensību rīkošanu no sava ofisa. Mēs sākam ar to, lai būtu ieinteresēti vietējie entuziasti,” saka Baltaisbrencis.
Kur “Vivus” MTB seriāls būs pēc desmit gadiem? “Riteņbraukšana mainīsies, mūsu idejas noteikti nē. Iespējams, būs elektrobaiku grupas, kādi citi jaunievedumi. Desmit gados mainās daudzas lietas. 2007. gadā varēja izlikt trīs banerus, iepriekšējā dienā nomarķēt trasi un sarīkot sacensības. Tagad tikai starta vietas iekārtošanai vajag tās pašas trīs dienas. Mums tas joprojām ir izaicinājums. Kad tā nebūs, metīsim mieru. Arī Rīga nekad nav gatava. Ieslīgt pašapmierinātībā nesanāk, pēc katra posma redzam – tur varēja labāk, tur savādāk,” spriež organizatori.

Lielākais gandarījums ir cilvēki
“Šosezon lielākais gandarījums ir par Cēsu posmu. Divos naktī Cēsu pilī beidzās operas svētku norise, mums no nulles visu starta zonu bija jāiekārto sešās stundās. Nereāli. Pārcelt visu uz Priekuļiem, stadionu, kaut kur citur? Tomēr visu paveicām. Neviens negulēja un paveica. Vai šis, pēdējais, Apes posms. Jebkurš te pieliks roku un nebūs jautājumi – kāpēc tas jādara. Viens pļaus zāli, otrs labos traktoru, trešais pievedīs degvielu. No rīta mūs un sacensību dalībniekus pārsteidza no āboliem izliktais lielais uzraksts Apes centrā – “Lai veicas”. Cilvēki un to ieguldījums ir lielākais gandarījums,” atklāj Baltaisbrencis.
Lielas nesaskaņas neesmu dzirdējis ne starp tiem, kas cīnās par pjedestālu, ne starp tiem, kas brauc sava prieka pēc. Pozitīva gaisotne. Arī trasē, lai gan tās joprojām ir uin paliek sporta sacensības. “Tas ir izveidojies dabiski. Paskatieties, te startā visi ir kā tādā miera ostā. Neesam nevienam agresīvam braucējam teikuši – pie mums nebrauc. Tādi vai nu mainās, vai atrod citas vietas, kur par uzvaru cīnās jebkuriem līdzekļiem. Mēs arī bērniem nerīkojam sacensības, bet vienkāršus braucienus ar balvām visiem. Lai iemācās pārvaldīt velosipēdu, gūt prieku no padarītā. Pacīnīties par vietām viņi vēl paspēs,” uzskata rīkotāji.

Svētku ballīte ir nosvinēta, uzvarētāju medaļas sadalītas. Lielākā daļa dalībnieku šajā MTB seriālā atgriezīsies arī nākmgad. Rīkotāju komanda jau ir ķērusies pie darbiem, lai viss tikpat raiti ritētu arī otrajā desmitgadē. Uz tikšanos 2017. gada trasēs!

VIVUS MTB MARATONA KOPVĒRTĒJUMS
LMT Straume MTB maratons

1. Arnis Pētersons
2. Mārtiņš Blūms
3. Oskars Muižnieks
Dāmas
1. Lelde Ardava
2. Lāsma Ozola
3. Ingrīda Šmite
Latvijas Valsts meži MTB pusmaratons
1. Didzis Slaidiņš
2. Dzintars Ausmanis
3. Artis Žugs
Dāmas
1. Rūta Brakovska
2. Aiga Paegle
3. Ieva Strēle
Labs kino pusaudžu MTB
1. Matīss Reinšmits
2. Oskars Blumbergs
3. Mārtiņš Romanovskis

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+