Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. februāris, 2015
Drukāt

“Vizionārās struktūras” startē Beļģijā

Foto: LETAFoto: LETA

12. februārī mākslas centrā BOZAR Briselē tika atklāta Latvijas avangarda mākslas izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, vēsta Ārlietu ministrija.

Izstāde sniedz ieskatu eksperimentālajos un vizionārajos procesos, kā arī vēsturiskajās pārmaiņās Latvijas mākslā. Mākslas centrs BOZAR izstādi papildinājis, pieaicinot viesmākslinieci Oļu Vasiļjevu no Latvijas, kura piedalās ar izstādi “The Limp of A Letter” (“Burta klibošana”).

Izstādes atklāšanā Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce-Līcīte klātesošos aicināja izmantot iespēju iepazīt mākslu, kas attīstījās otrpus dzelzs priekškaram un kura Rietumos joprojām ir nezināma. Viņa norādīja, ka arī lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju izstāde “Vizionārās struktūras” var būt jaunatklājums, pagātnes notikumus apskatot no mūsdienu skatpunkta.

Ar uzrunām izstādes atklāšanā uzstājās Valonijas-Briseles federācijas viceprezidente Žoela Milkē un mākslas centra BOZAR prezidents vikonts Etjēns Daviņjons. BOZAR direktors Pols Dižardēns sacīja: “Tā nav liela izstāde, bet tā ir ļoti nozīmīga mūsu kopīgajā vēsturē pēdējo simts gadu laikā.” Viņš uzsvēra līdzības beļģu un latviešu mākslās un nozīmīgajos radošajos potenciālos.

Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 cilvēku, to vidū bija arī diplomātiskā korpusa, Beļģijas un Eiropas institūciju, kā arī latviešu diasporas pārstāvji. Par izstādi plaši stāstīja mākslas zinātniece un izstādes kuratore Ieva Astahovska. Uz atklāšanu bija ieradušies arī mākslinieki Valdis Celms, Gints Gabrāns, Voldemārs Johansons, Jānis Krievs, Artūrs Riņķis un Oļa Vasiļjeva.

“Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” iepazīstina ar septiņiem Latvijas māksliniekiem – Kārli Johansonu (1890–1929), Gustavu Kluci (1895–1938), Valdi Celmu (1943), Jāni Krievu (1942), Artūru Riņķi (1942), Gintu Gabrānu (1970) un Voldemāru Johansonu (1980).

Mākslinieki pārstāv trīs dažādas paaudzes, un tie katrs savā laikā izceļas kā spilgts novators. Briselē būs skatāmi ap 40 darbu – zīmējumi, grafikas un telpiskas konstrukcijas, plakāti, fotomontāžas, objekti, instalācijas un video darbi. Šajā nedēļas nogalē, 14. un 15. februārī, izstādes ietvaros notiks radošās darbnīcas “Kā izveidot Kārļa Johansona konstrukciju?”.

Izstādi iespējams apskatīt līdz 31. maijam un tā ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā. Pirmo reizi šo izstādi varēja iepazīt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pagājušajā gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās mākslas muzeju, Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu un Latvijas vēstniecību Beļģijā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+