Mobilā versija
+18.2°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
23. augusts, 2017
Drukāt

Vizītē Latvijā ieradīsies Vācijas prezidents ar kundzi (3)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un viņa kundze Elke Bīdenbendere šodien ierodas vizītē Latvijā.

Šodien vizītē Latvijā ieradīsies Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un viņa kundze Elke Bīdenbendere, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Vācijas prezidenta un viņa kundzes vizīte Latvijā norisināsies Baltijas valstu apmeklējuma ietvaros, skaidro kancelejā.

Kā liecina Valsts prezidenta darba kārtība, plkst.14, paredzēta Vācijas prezidenta un viņa kundzes sagaidīšana pie Rīgas pils, bet plkst.14.20 paredzēta Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ivetas Vējones kundzes divpusējā tikšanās ar Vācijas prezidentu un viņa kundzi. Plkst.14.40 paredzēta abu prezidentu delegāciju tikšanās, bet plkst.15.15 Vējoņa un Šteinmeiera kopīga preses konference.

Savukārt 15.50 paredzēta Vējones kundzes un Bīdenbenderes kundzes vizīte Valmieras pilsētas pašvaldībā, bet plkst.16.20 kundzes apmeklēs Valmieras SOS bērnu ciematu.

Kancelejā skaidro, ka vizītes laikā plānots pārrunāt Vācijas ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā, Latvijas un Vācijas divpusējās ekonomiskās attiecības, kā arī sadarbību mediju un profesionālās izglītības jomā. Tāpat tiks diskutēti Eiropas Savienības (ES) un NATO sadarbības jautājumi, attiecības ar Krieviju un situācija Ukrainā, kā arī attiecības ar Austrumu partnerības valstīm.

Interesanti fakti par Vācijas prezidentu

Studiju laikā Šteinmeiers bija viens no kreisi orientētā ceturkšņa izdevuma “Demokrātija un tiesības” veidotājiem. Šis izdevums 80. gados atradās Vācijas satversmes aizsardzības dienesta (Verfassungschutz – no vācu val., Latvijas drošības policijas līdzinieks. – Ģ. V.) redzeslokā. Šteinmeiers specializējas publiskajās tiesībās. 1991. gadā Gīsenes universitātē viņš aizstāv doktora disertāciju par bezpajumtniekiem un valsts iespējām strādāt ar viņiem.

Šteinmeiers iesaistās sociāldemokrātu partijā (SPD), kur deviņdesmitajos ir šīs partijas bastiona – Lejassaksijas federālās zemes – toreizējā ministru prezidenta Gerharda Šrēdera biroja vadītājs. Kad Šrēders kļūst par Vācijas kancleru, Šteinmeiers ir tajā pašā laivā un ilgus gadus vada viņa biroju. Bijis arī premjera pārstāvis darbam ar valsts specdienestiem.

Pēc ievēlēšanas prezidenta amatā žurnāls “Der Spiegel” par ilggadējo Vācijas ārlietu ministru rakstīja, ka iepriekšējā prezidenta Joahima Gauka vadmotīvs prezidentūrā bija “brīvība”, bet esošais prezidents kā savu moto izvēlējies “drosmi”. Tā viņa ieskatā esot raksturīga Vācijai, kas pasaulē tiekot uzlūkota kā cerības enkurs, un savulaik no karojošas valsts kļuvusi par miera aizstāvi. Šis stāstījums atbilst Vācijas vēsturnieka Hāgena Šulces teiktajam, ka Vācija ar mierīgiem līdzekļiem mūsdienās kļuvusi par pārticīgu un pasaulē cienītu nacionālo valsti. Politiskie analītiķi uzsver, ka Šteinmeiers nav ar harismu apveltīts cilvēks, tādēļ daudzi viņu var uzskatīt par garlaicīgu. Taču viņa lielākais spēks ir rāma neatlaidība, kuru viņš parādījis ārlietu ministra amatā.

Šteinmeiers ir Vācijai raksturīgās “dialoga politikas” piekritējs. Pērn, vēl esot ārlietu ministra amatā, nosaucis NATO mācības “Anakonda” Polijā un “Saber Strike” Baltijā par “ieroču žvadzināšanu” pie Austrumu robežām. Pēc šī izteikuma Šteinmeieru atsevišķi Kristīgo demokrātu (CDU) politiķi neglaimojoši nosaukuši par “Putin-Versteher” jeb Putina sapratēju. Ar to Vācijas politiskajā diskursā saista politiķus, kas ir pielaidīgi Krievijai. Uz iepriekšējo Vācijas prezidentu Joahimu Gauku Kremlis skatījies šķērmi, kas skaidrojams ar viņa iesaisti “Stasi” arhīvu izpētē. Šteinmei-ers drīz vien pēc ievēlēšanas amatā saņēmis ielūgumu apmeklēt Maskavu. Šteinmeieram bieži bijis jābalansē starp kancleres Angelas Merkeles un ES kopējo nostāju sankciju jautājumā pret Krieviju un aprindām, kuras tās vēlētos pēc iespējas ātrāk izbeigt. “Sankcijas nav nekāds pašmērķis,” savulaik izteicies Šteinmeiers. Pretstatā viņš asi iestājies pret Erdogana režīmu Turcijā, kuru nosaucis par autoritāru, bet ES par autoritārisma iezīmēm kritizējis Ungārijas un Polijas valdošās aprindas.

Kopš 1995. gada Šteinmeiers precējies ar tiesnesi Elki Bīdenbenderi, viņiem ir meita. 2010. gadā viņa sievai bija nepieciešama nieru transplantācija. Uz dažām nedēļām Šteinmeiers pazuda no politiskās skatuves – tika veikta operācija, jo viņš savu nieri ziedoja sievai. Iepriekš viņam pašam bijusi nepieciešama transplantācija – 1980. gadā Šteinmeieram veica radzenes pārstādīšanu, lai glābtu redzi.

Vācijas prezidentam kā jau katram sevi cienošam vācietim ir sava “futbola piederība” – viņš ir Bundeslīgas kluba “Schalke 04” piekritējs.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Steinmeyer un Pleskavas desantnieka delinam no NATO ienaidnieku partijas “zalie” cekisti,ir lidzigas intereses.Likvidet NATO izveidojot “Eiropas armiju” un kopejais merkis braliba uz muziem ar kremla cekistiem.

  2. 23.augusta 1939.gada Vacijas arlietu ministrs von Ribbentrop un Launuma Imperijas arlietu ministrs Molotov parakstija neuzbruksanas ligumu, no kura izriet ari piekrisana okupet Baltijas valstis.Ari 2017.gada Vacijas socikiem ir kopejas intereses ar kremla cekistiem.Starp vaciesiem un krieviem pastav ta saucama Hassliebe ( neieredz bet tomer mil ).Vel piedevam Vacijas socikus un kremla cekistus vieno antipatija pret amerikaniem,neskatoties uz to ka pateicoties amerikaniem tada Vacija vispar eksiste.

  3. Šrēdera dīvāniņš

Ludzā diennakts laikā likvidē trīs marihuānas audzētavasLikumsargi Ludzā diennakts laikā likvidējuši trīs marihuānas audzētavas, portāls LA.lv uzzināja Valsts policijā (VP).
Draugiem Facebook Twitter Google+