Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Vizīti pie kardiologa atliek līdz infarktam

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Vairāki aktīvi kardiologi no Latvijas reģioniem – Ventspils, Liepājas un Jelgavas –, tajā skaitā arī kardioloģe un ģimenes ārste Santa Ābele, uzsākuši cīņu ar paaugstinātu asinsspiedienu, kas, pēc speciālistu domām, ir sākums daudzām nopietnām sirds asinsvadu slimībām.

 

Tagad arī novadu iedzīvotājiem būs pieejama diennakts asinsspiediena monitorēšana – izmeklēšanas metode, ko izmanto, lai novērotu asinsspiediena svārstības diennakts laikā. Ap pacienta roku tiek aplikta īpaša aproce, ko pacients valkā 24 stundas no vietas un kas ik pa 15 – 20 minūtēm mēra asinsspiedienu. Visi mērījumi tiek ierakstīti un vēlāk ārsts tos var analizēt, izmantojot īpašu datorprogrammu. Šis izmeklējums palīdz novērtēt, cik efektīvi ir medikamenti, vai tie iedarbojas visu diennakti un kad pacientam būtu tos labāk lietot – no rīta, pēcpusdienā vai vakarā. Ierīce parāda arī to, kāds ir pacienta asinsspiediens slodzes laikā un miera stāvoklī, piemēram, naktī.

 

Rindas joprojām 
par garu

Kardioloģi visvairāk satrauc tas, ka daudzi pacienti, kas slimnīcā nonāk jau ar infarktu vai insultu, līdz tam ne reizi nav bijuši pie kardiologa un ir pilnīgi neārstēti. Arī viņas praksē mēnesī vidēji vienu divus pacientus neatliekamā kārtā nākas nosūtīt tieši uz slimnīcu. “Diemžēl daudziem lauku cilvēkiem pirmā sastapšanās ar kardiologu notiek tikai slimnīcā, jo nezināšanas dēļ viņi neizprot vai nepievērš uzmanību pirmajām slimības izpausmēm, simptomiem,” viņa saka.

Un vēl – bieži vien pēc kardiologa ieteikuma nepieciešams veikt papildu izmeklējumus, lietot medikamentus, tas viss maksā naudu. Ja pacients ir pensionārs un viņam nav kas palīdz, viņš bieži vien neaiziet turp, kur ārsts viņu nosūtījis, un vienkārši pazūd no kardiologa redzesloka, novērojusi speciāliste.

Diemžēl gaidīšanas rinda, lai saņemtu valsts apmaksātu kardiologa konsultāciju vai veiktu sirds asinsvadu izmeklējumus, aizvien vēl ir diezgan gara – pat trīs mēneši, jo valsts finansējums ir pārāk mazs.

 

Vairāk 
kompensējamo zāļu

Latvijas iedzīvotāju lielākā problēma ir neārstēta, nekontrolēta hipertensija un paaugstināts holesterīna līmenis. Santa Ābele novērojusi, ka pārsvarā visiem pacientiem, kam dažādu iemeslu dēļ nepieciešama kardiologa konsultācija, arī holesterīna līmenis ir paaugstināts. To ietekmē gan mazkustīgs dzīvesveids un nepareizs uzturs, gan arī vielmaiņas īpatnības un blakus slimības. Piemēram, laucinieki bieži vien uzskata, ka viņi jau pietiekami daudz kustas tīrumā vai sakņu dārzā, bet nekad nav veikuši slodzes testu, lai noteiktu sev piemērotas fiziskās slodzes lielumu.

Diemžēl arī kompensējamo medikamentu jomā ir nosacījumi, kas ārstu nedaudz ierobežo, piemēram, uzsākot terapiju, pacientam jāizrak­sta lētākie medikamenti, tādēļ paiet laiks, kamēr viņš tiek pie efektīvākajām zālēm. Kardioloģe teic, ka arī holesterīna līmeni mazinošie preparāti varētu būt pieejamāki, jo tie taču jālieto visu mūžu.

Piemēram, hipertensijas pacientiem, kuriem nav citu sirds asinsvadu saslimšanu, valsts to iegādi nekompensē. “Pērkot par savu naudu, pacients izvēlas pašus lētākos, nevis sev piemērotākos medikamentus, vai vispār pārstāj tos lietot, jo domā: “Es neko sliktu nejūtu. Kāpēc man jādzer zāles?” Būtu labi, ja hipertensijas slimniekiem tomēr šīs zāles kaut daļēji kompensētu,” uzskata ārste.

 

 

Fakti

* Šā gada maijā un jūnijā Liepājā notiks sirds asinsvadu slimību skrīninga pilotprojekts, veicot valsts apmaksātas profilaktiskas pārbaudes 11 gadus veciem bērniem un 45 gadus veciem vīriešiem (Liepājā dzīvo aptuveni 855 bērni un 650 vīrieši, kas ir atbilstošā vecumā). Pēc uzaicinājuma vēstules saņemšanas viņiem būs jādodas pie sava ģimenes ārsta uz profilaktisko pārbaudi, kuras laikā tiks noteikts ķermeņa masas indekss, asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs. Atklājot izmaiņas, pacienti tiks nosūtīti uz bezmaksas konsultāciju pie kardiologa.

* Līdz 2015. gada beigām šādu bezmaksas sirds un asinsvadu slimību skrīningu plānots ieviest trim iedzīvotāju grupām – 11 gadus veciem bērniem, vīriešiem 45, 50, 55 un 60, bet sievietēm – 50, 55 un 60 gadu vecumā.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+