Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. novembris, 2016
Drukāt

Vjačeslavs Mitrohins spēlēs latviešu blūzus

Publicitātes fotoPublicitātes foto

22. novembrī mūzikas namā “Daile” notiks unikāls koncerts, kurā izcilais ģitārists Vjačeslavs Mitrohins atskaņos savu jaunāko programmu “Latviešu blūzi”. Tā iemūžināta arī diskā, kas tiks prezentēts šajā koncertā. Skanēs Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Ulda Stabulnieka, Vjačeslava Mitrohina un Aivara Hermaņa dziesmas blūza stilā. Kopā ar Mitrohinu muzicēs instrumentālā grupa: Aivars Hermanis, Raimonds Macats, Juris Širokovs un Ainis Zavackis.

Atskārsme par to, ka lielā daļā latviešu popmūzikas dziesmu rodamas apslēptas blūza vai spiričuela harmonija, ritmika un forma, ģitāristam Vjačeslavam Mitrohinam radās pirms vairākiem gadiem, vienlaikus ar ģitāras meistaru Aivaru Hermani, un abi ķērās pie pašmāju hitu blūza versiju izstrādāšanas. Dažas no tām ģitāristu dueta priekšnesumos izskanēja jau mūzikas un mākslas festivāla Bildes koncertos, liekot sajūsmināties par latviešu skaņražu prasmi iekodēt blūza atslēgu pat četrdesmit gadus senos sacerējumos. Šie priekšnesumi ļāva cerēt, ka ar laiku latvisko blūzu virkne tiks iemūžināta arī albumā, un beidzot šis skaistais brīdis sagaidīts!

Pirmoreiz blūza nosaukumu latviešu estrādes žanrā savās dziesmās iemūžināja komponisti Aivars Krūmiņš (“Blūzs”, 1971) un Uldis Stabulnieks (“Miglas blūzs”, 1972). Abus šos skaņdarbus izpildīja Viktors Lapčenoks. Arī bez pieminēšanas nosaukumā blūza un afroamerikāņu mūzikas izteiksmes līdzekļi bijuši tuvi un saistoši virknei redzamāko komponistu, to vidū Mārtiņam Braunam, Jānim Lūsēnam, kā arī Zigmaram Liepiņam, un, protams, Raimondam Paulam. Vairāku latviešu autoru radītās melodijas Vjačeslava Mitrohina aranžējumos tagad iemūžinātas jaunā albuma Latviešu blūzi programmā, kur iekļauti arī paša Mitrohina, kā arī Aivara Hermaņa skaņdarbi. Eksotisku noti priekšnesumiem piešķir paša Vjačeslava Mitrohina dziedājums latviešu valodā ar vieglu krievu akcentu.

Jaunā diska Latviešu blūzi producents un skaņu inženieris ir pats Vjačeslavs Mitrohins, ieraksts tapis mūziķa skaņu ierakstu studijā MMBand Studio. Diska producēšanā aktīvi piedalījušies arī Aivars Hermanis un Raimonds Macats, albuma dizaina autore un fotogrāfe ir Anna Mitrohina.

Koncertā 22. novembrī mūzikas namā “Daile” skanēs ne vien Latviešu blūzi, bet arī skaņdarbi no Vjačeslava Mitrohina kaverversiju „zelta” repertuāra. Priekšnesumā mūziķim pievienosies instrumentālā grupa: Aivars Hermanis (ģitāra), Raimonds Macats (mutes harmonijas, taustiņinstrumenti), Juris Širokovs (bass) un Ainis Zavackis (sitamie instrumenti).

Par Vjačeslavu Mitrohinu

Par Latvijas rokmūzikas aristokrātu dēvētais izcilais ģitārists Vjačeslavs Mitrohins uz skatuves ir kopš 1968. gada. Savulaik viņš pats jokojot sevi nosaucis par muzikālo bandītu, un vizuāli Mitrohins nereti salīdzināts ar skandalozo rokeri Elisu Kūperu. Taču ārējais huligānisms ir tikai maska Vjačeslava visaugstākās klases meistarībai un profesionālismam, kas slīpēts teju piecdesmit gadu garumā. Ģitāra viņa rokās ne tikai raud un dzied, bet arī kauc, vaimanā, dusmojas, radot klausītājā vienreizējas emocijas.

Ģitārists, komponists, aranžētājs, producents Vjačeslavs Mitrohins dzimis 1953. gada 27. janvārī Liepājā, kur arī aizvadījis dzīves pirmos 20 gadus. Mitrohins absolvējis Liepājas mūzikas vidusskolas vijoles klasi (1972), jau būdams aktīvs ģitārspēles entuziasts. No 1970. līdz 1972. gadam viņš bija Liepājas rokgrupas “Stroncijs-70” dibinātājs un dalībnieks. Kopā ar grupu piedalījās festivālā Liepājas dzintars ’71 un ’72, kur tika atzīts par labāko soloģitāristu. Spēlējis arī ansamblī “Sprīdītis”.

Pēc dienesta padomju armijā Mitrohins pārcēlās uz Rīgu, kur kļuva par Raimonda Paula ansambļa “Modo” soloģitāristu. Modo sastāvā (1974-1978) notikuši neskaitāmi koncerti, mēroti tāli ceļi koncertturnejās, kur Mitrohina virtuoza ģitārspēle allaž guvusi jūsmīgas atsauksmes.

Pēc aiziešanas no “Modo” sekoja restorānu periods un darbs Latvijas Radio un TV vieglās un estrādes mūzikas orķestrī (1980-1983). Tolaik uzplauka Mitrohina komponista talants, populāras kļuva dziesmas “Ceļa maize” Viktora Lapčenoka priekšnesumā, paša Vjačeslava izpildītā Vārdi, vārdi. 1984. gadā Mitrohins izveidoja pats savu grupu “ARS”, ar kuru devās koncertceļojumos par toreizējo Padomju Savienību, arī aiz tās robežām, fascinējot ar savu nepārspējamo ģitārspēles meistarību.

90. gadu sākumā pievērsies biznesam, Mitrohins rokmūzikā atgriezās 1994. gadā, kad nodibināja joprojām aktīvo grupu “Mitrokhin’s Master Band”. 1996. gadā mūziķis izveidoja savu ierakstu studiju MMBand Studio, kur darbojas kā producents, aranžētājs, nepametot novārtā kompozīciju. Taču vislielāko iedvesmu ģitāristam sniedz klasiskā rokmūzika, grupu “The Beatles”, “Creadence Clearwater Revival” u.c. dziesmas, arī klasikas skaņdarbi, kurus Mitrohins interpretē savā unikālajā ģitārspēles manierē.

Klajā nākuši vairāki Vjačeslava Mitrohina albumi: “Мой путь” (1993), “Blūzs pusnaktī” (1996), “Manas ģitāras” (1996), “Summertime” (2002), “Change yourself and the world will change with you” (2015). Kā ģitārists Mitrohins piedalījies arī daudzu kolēģu albumu tapšanā, tostarp, Ievas Akurateres albumā “Plīvošana ar pilsētu”, Imanta Kalniņa filmas “Pūt, vējiņi” mūzikas ierakstā u.c.

Kopā ar savu grupu “Mitrokhin’s Master Band” ģitārists regulāri uzstājas koncertos un festivālos, un viņa ne ar ko nesajaucamā ģitārspēle baudāma arī Rīgas mūzikas klubos un kafejnīcās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+