Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. decembris, 2015
Drukāt

VK: Amatpersonu deklarācijas netiek pietiekami pārbaudītas (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Amatpersonu deklarācijas netiek pietiekami pārbaudītas, secināts Valsts kontroles revīzijā “Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva?”.

Valsts kontrole norāda, ka ik gadu iesniegtajām aptuveni 56 000 amatpersonu deklarācijām būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību. Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Valsts kontrole skaidroja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura galvenā atbildība ir likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumu pārbaudes, tai skaitā pārliecināties, vai amatpersonas neatrodas interešu konflikta situācijā, ir izstrādājis iekšējo normatīvu, saskaņā ar kuru ik gadu veic vidēji 120 plānotas pārbaudes. Papildus tam vidēji 1000 valsts amatpersonu deklarācijās norādītie dati tiek izmantoti, veicot citas pārbaudes KNAB kompetences ietvaros.

Valsts ieņēmmu dienests (VID), kura kompetence ir deklarāciju aizpildīšanas kārtības kontrole, norādīto ziņu patiesumu pārbauda tikai tad, ja saņemts attiecīgs pieprasījums.

“Savā ziņā veidojas absurda situācija. Latvija ir radījusi vienu no striktākajiem interešu konflikta novēršanas regulējumiem Eiropā. Taču ilgstošā laika periodā, kopš valsts amatpersonu deklarācijas tiek iesniegtas, neesam izveidojuši efektīvus mehānismus deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaudei,” norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Revidenti norāda vēl uz vairākiem citiem apstākļiem, kas pašreizējās sistēmas ietvaros liedz pilnībā sasniegt likuma mērķi. Piemēram, konstatēts, ka ne visas amatpersonas izpilda deklarēšanās pienākumu. To veicinot apstāklis, ka VID nenodrošina sistemātiskas valsts amatpersonu sarakstu pārbaudes.

Par nepilnībām liecina arī fakts, ka likums uzliek par pienākumu publiskot tikai sākotnēji iesniegtās amatpersonu deklarācijas. Likumā noteiktajā termiņā precizētās deklarācijas publiski pieejamā sistēmā neatspoguļojas. Tas nozīmē, ka vairākos gadījumos sabiedrība nesaņem patiesu informāciju par amatpersonas mantisko stāvokli. Valsts kontroles ieskatā likuma prasības formāli tiek pildītas, taču būtu nepieciešama par sistēmas pilnveidi atbildīgo iestāžu un institūciju lielāka ieinteresētība minēto trūkumu novēršanā, pauž Valsts kontrole.

“Politikas plānošanas dokumentos netiek analizēta esošā un vēlamā valsts amatpersonu deklarēšanās sistēmas ietekme interešu konflikta identificēšanā un korupcijas novēršanā. Netiek definēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, kas ļautu novērtēt sistēmas nozīmīgumu un attīstību, kas var liecināt gan par politiskās gribas trūkumu, gan par likumu piemērojošo iestāžu formālu pieeju. Rezumējot: pašreizējā sistēma pilnībā nenodrošina, ka sabiedrība var būt pārliecināta par deklarācijās norādīto datu patiesumu,” saka Krūmiņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. – Visresnaakaas amatu personas visas lietas prieksh paarbaudiishanaam noLIKUMO – ar likumiem un pakaartotajiem visaadiem rakstiijumiem :))) – prieksh durakiem 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+