Latvijā
Politika

VK atklāj nepilnības pazemes aktīvu uzskaitē0


Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Foto: LETA/Edijs Pālens

Zemkopības ministrija (ZM) ilgstoši bilancē nav uzskaitījusi valsts mežu apsaimniekotāja AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izpētītās un apsaimniekotās 175 kūdras, smilts, grants, māla un aleirīta atradnes, revīzijas ziņojumā par ZM 2018.gada pārskatu konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Lai gan ZM tās bilancē ilgstoši nav uzskaitījusi pazemes aktīvus, VK revidentiem katru gadu ir sniegti apliecinājumi, ka ir sniegta un uzrādīta visa informācija.

VK nevarēja arī iegūt informāciju par pazemes aktīvu īpašniekiem, turētājiem vai valdītājiem, jo tie nav norādīti pazemes aktīvu publiskajā reģistrā. Šādu informāciju nevarēja iegūt arī no publiskajiem reģistriem, ja to nesniedza revidējamā iestāde, norāda VK.

VK norāda, ka tikai pēc iestādes revidentu aicinājuma, LVM apsaimniekotās derīgo izrakteņu atradnes pērn, 31.decembrī tika sākotnēji atzītas un iekļautas ZM uzskaitē 3,814 miljardu eiro vērtībā un pēc turējumā nodoto pazemes aktīvu ņemšanas uzskaitē bilances posteņa vērtība palielinājās 4,4 reizes, sasniedzot 89% no kopējās ZM aktīvu vērtības.

VK uzsver, ka kopš 2000.gada būtiski ir mainījušās LVM iegūto un ražoto minerālo materiālu cenas un kūdras ieguves teritoriju nomas nosacījumi, kā rezultātā ne ZM, ne tās gada pārskata lietotājs pēc turējumā nodoto aktīvu vērtības izmaiņām nevarēja novērtēt LVM darbības efektivitāti un turējumā nodoto aktīvu vērtību.

“Neuzrādot grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatā, kā arī nekontrolējot turējumā nodoto aktīvu vērtības izmaiņas un to pamatotību, tika radīts risks, ka valsts nav ieguvusi atbilstošus ienākumus no turējumā nodotajiem aktīviem,” revīzijas ziņojumā uzsver VK.

ZM skaidrojumā VK norādījusi, ka ministrija līdz 2018.gada beigām pabeidza visu uz valsts vārda ministrijas personā reģistrēto meža zemju uzmērīšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā.

Līdz ar pakāpenisko LVM turējumā nodoto meža zemju uzmērīšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā notikusi ministrijai piekritīgo aktīvu – gan virs, gan zem zemes apzināšana.

2018.gadā ministrijas bilancē sākotnēji atzīti 175 pazemes aktīvi, kas tika novērtēti atbilstoši vispāratzītajām uz aktīvu atzīšanas brīdi pieejamām vērtēšanas metodēm.

Tāpat ZM uzsvērusi, ka ārējie normatīvie akti nereglamentē pazemes aktīvu novērtēšanas metodes, kādas tieši izmantojamas, veicot pazemes aktīvu sākotnējo atzīšanu. “Budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaiti un gada pārskata sagatavošanas reglamentējošie normatīvo akti paredz un pieļauj aktīvu sākotnēju atzīšanu, ko ministrija arī ir uzrādījusi savā 2018.gada pārskatā, nepārkāpjot uzskaites, aktīvu atzīšanas un gada pārskata sagatavošanas nosacījumus un kārtību. Ministrija uzskata, ka VK revidentiem sniegtie skaidrojumi un informācija ir bijusi pietiekama un atbilstoša atzinuma sniegšanai,” norādījusi ZM.

Saistītie raksti

Tikmēr VK iesaka ZM izstrādāt iekšējos tiesību aktus, kas reglamentētu derīgo izrakteņu atradņu uzskaites kārtību ZM grāmatvedībā, lai nodrošinātu to vērtības patiesu uzrādīšanu, kā arī izvērtēt kūdras, smilts, grants, māla un aleirīta atradņu vērtības pamatotību.

VK plāno izpētīt situāciju, lai apzinātu situāciju un izvērtētu risku, ka turējumā nodotie aktīvi ir izmantoti neefektīvi, ņemot vērā to, ka VK revidenti nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus attiecībā uz ZM noteikto pazemes aktīvu bilances vērtību, jo tā ir noteikta, neņemot vērā būtiskus vērtību ietekmējošus apstākļus.

LA.lv