VK: gatavojoties prezidentūrai ES, valsts pārvalde izmantojusi iespēju “padzīvot zaļi” 6
Daļa valsts pārvaldes iestāžu Eiropas Savienības (ES) prezidentūras sagatavošanai paredzētos līdzekļus uzskatījušas par papildu līdzekļiem, lai “padzīvotu zaļi”, šodien atzina Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve.
Valsts kontrole, pārbaudot ministriju un valsts iestāžu 2013.gada pārskatus, pastiprinātu uzmanību pievērsusi saistībā ar Latvijas prezidentūru ES. Pārbaudēs konstatēts, ka daļa valsts pārvaldes iestāžu papildus piešķirtos līdzekļus ir uztvērušas kā papildu finansējumu, lai kādu brīdi “padzīvotu zaļi”.
Valsts kontrole secinājusi, ka pagājušajā gadā 14 valsts iestādes izlietojušas 37% līdz 97% no prezidentūras sagatavošanai piešķirtā finansējuma. Īpaša uzmanība revīzijās pievērsta tām ministrijām, kuras izlietojušas teju 100% no piešķirtā finansējuma.
Revīzijās konstatēts, ka daļa iestāžu ir stingri pieturējušās pie finanšu disciplīnas principiem. Taču ir vairākas iestādes, kuras šo finansējumu izmantoja darbinieku algu palielināšanai, telpu remontēšanai, iegādājoties lietas, kas nav saistītas ar prezidentūru, kā arī dodoties vairākos ārvalstu komandējumos.
Piemēram, Zemkopības ministrijā 65 amatpersonām motivēšanas nolūkos no prezidentūrai domātā finansējuma piešķīra piemaksas par darba kvalitāti, bet vēl pēc mēneša – atkal izmaksāja naudas balvas. Savukārt Tieslietu ministrija šo finansējumu izmantojusi, lai nomainītu datortehniku un mēbeles, kas nepieciešamas institūcijas standarta procedūru veikšanai.
Neskatoties uz to, ka reprezentācijas izdevumi no ES prezidentūrai paredzētā finansējuma nebija atļauti, Zemkopības ministrija pagājušajā gadā šim nolūkam ir izlietojusi vairāk nekā 10 000 eiro, bet Iekšlietu ministrija – vairāk nekā 4000 eiro. Ministrijas arī pārsniegušas prezidentūrai piešķirto līdzekļu apjomu – lai gan Ārlietu ministrijai visi šie izdevumi bijuši tieši saistīti ar prezidentūras sagatavošanu, tā limitu pārsniegusi par 24 000 eiro.
Valsts kontroles uzmanību pievērsuši arī ārvalstu komandējumiem. Veselības ministrija apmaksājusi ārvalstu komandējumus, lai gan uz tiem devušās amatpersonas nav norādījušas saikni ar prezidentūru. Kā norādīja Salgrāve, šie komandējumi ir uz tādiem pasākumiem, kas notiek ik gadu un nav saistīti ar prezidentūru, bet finansējums ņemts no prezidentūrai domātiem līdzekļiem.
Veselības ministrijas darbinieki par ES prezidentūrai paredzēto finansējumu ir devušies uz ikgadējo konferenci Milānā “Kādu veselības aprūpi mēs varam atļauties? Labāku, ātrāku ar zemām izmaksām?”, uz Barselonā notiekošo konferenci “Veselības aprūpes sistēmas stiprināšana”, kā arī uz pasākumiem Dublinā, Berlīnē, Minskā, Sanktpēterburgā.
Savukārt Valsts kanceleja vairāk nekā 32 000 eiro ir izlietojusi infografiku izgatavošanai, piemēram, “Audžuģimenes Latvijā” un “Valdības sēžu tiešraides”, kā arī dažādu pasākumu organizēšanai – izstādei “Latvijai 95” un gaismas festivālam “Staro Rīga”.
“Iestāžu faktiskā rīcība norāda uz tendenci prezidentūras līdzekļus izmantot tādiem pasākumiem, kas ir saistīti ar institūcijas regulāro funkciju nodrošināšanu, kam finansējumu parasti plāno un piešķir no valsts budžeta,” secināja Salgrāve.
Valsts kontrole aicinās stingrāk uzraudzīt prezidentūras izdevumus. Tas novedīs pie būtiska nodokļu maksātāju naudas ietaupījuma, norādīja Valsts kontroles padomes locekle.
