×
Mobilā versija
Brīdinājums -8.6°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
31. janvāris, 2018
Drukāt

VK: Iepirkumu process armijai ir apgrūtināts un neefektīvs (1)

Foto LETAFoto LETA

Ilustratīvs attēls

Aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēma ir neefektīva, to raksturo fragmentāra atbildība un nepietiekama ieinteresētība par rezultātu, nereti sarežģījumus iepirkumu norisē vienkārši atrisinot ar to pārtraukšanu, revīzijā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas darbības efektivitāti secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā gan nav konstatēta līdzekļu izšķērdēšana vai pazušana. “Iekšējie un ārējie normatīvie akti ir ievēroti, taču process ir ļoti birokrātisks,” žurnālistiem skaidroja VK padomes locekle Ilze Grīnhofa.

Kā norāda VK, līdz šim valsts aizsardzības budžetu ir raksturojusi ilglaicīga līdzekļu nepietiekamība, kas negatīvi ietekmējis bruņoto spēku attīstības spējas. Pašlaik NBS spējas nākas attīstīt strauji un vairākos virzienos vienlaicīgi.

VK uzsver, ka aizsardzības jomas specifika pieprasa pieejamās naudas prognozējamību, jo aizsardzības spēju attīstības pamatā ir apjomīgi attīstības pasākumi, kuru sekmīga īstenošana aptver visu NBS attīstības plānošanas 12 gadu periodu. Ja attīstība ir sākta, bet nepietiekama finansējuma situācijā to nav iespējams turpināt, var tikt neatgriezeniski zaudēti sākotnējie ieguldījumi, skaidro revidenti.

Iepriekšminēto ilustrē, piemēram, zaudētās iespējas turpināt 2007.gadā sāktos pretgaisa aizsardzības attīstības pasākumus, jo finansējuma trūkuma dēļ nebija iespējama par 4,4 miljoniem eiro iegādātās raķešu sistēmas tehniskā apkope, tāpēc sistēma nebija izmantojama.

Kaut arī finansējuma apmērs valsts aizsardzībai ir būtiski audzis, 2018.gadā sasniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta, tomēr vienlaikus kārtējā gada budžeta plānošanā joprojām vērojama matemātiska pieeja, aizsardzības jomai vidējā termiņā paredzēto finansējumu koriģējot atbilstoši izmaiņām IKP prognozē. Šādi finansējuma apmērs var mainīties, akcentē revidenti.

Nepietiekama un mainīga finansējuma apstākļos īpašu nozīmi iegūst efektīva nodrošinājuma plānošanas sistēma. VK secinājusi, ka līdz šim AM nav pievērsusi pietiekamu uzmanību NBS nodrošinājuma vajadzību plānošanas principu izveidei, kā rezultātā nozarē nav izveidojusies izpratne par ilgtspējīgas vajadzību plānošanas nozīmi.

VK uzsver, ka ir nepieciešama domāšanas maiņa, lai izveidotu tādu plānošanas sistēmu, kur NBS vajadzības tiek noteiktas stratēģiskā līmenī, kvalitatīvi līdzdarbojoties operacionālajam līmenim, pēc vienotiem principiem, tādējādi radot pamatu vienotai apgādei.

Revidenti arī norāda, ka pretēji plānotajam Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) nav kļuvis par aizsardzības nozares kompetences centru iepirkumu jomā. Sekmīga iepirkuma būtiskākie jautājumi joprojām ir NBS vienību atbildība, piemēram, izlemt jautājumu par piemērotāko iepirkumu jomas regulējumu un sagatavot iepirkumu plānošanas dokumentus.

Dati liecina, ka 40% no visiem iepirkumiem tiek veikti vienībās decentralizēti un arī 30% centralizēto iepirkumu joprojām ir NBS atbildībā. Tas no NBS personāla prasa iepirkumu eksperta līmeņa kompetenci, kas nav izpildāms, jo NBS karavīriem ir citi tieši uzdevumi, skaidro VK.

Revidenti secinājuši, ka kopumā aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēmu raksturo fragmentāra atbildība un nepietiekama ieinteresētība par rezultātu. Nevienai no iepirkumu sagatavošanā un organizēšanā iesaistītajām iestādēm nav paredzēta pilna atbildība par procesu, Savukārt nodalītā iestāžu atbildība ļauj neiedziļināties procesos, kas normatīvajos aktos nav noteikti attiecīgajai struktūrai.

Pētot iepirkumus, VK gan nav konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus. Vienlaikus, kā žurnālistiem norādīja VK padomes locekle Ilze Grīnhofa, tad sarežģījumi iepirkuma norisē tikuši atrisināti, lemjot par iepirkumu pārtraukšanu. Tā sarežģītajā situācijā tiek rasts “ērts” risinājums visām iesaistītajām pusēm, ko nevar vērtēt kā labvēlīgu NBS attīstības interesēm.

Aizsardzības nozarē izveidoto centralizēto iepirkumu sistēmu VK nevar vērtēt kā efektīvu, jo aizsardzības nozarei būtiski iepirkumi ir kavējušies pat apstākļos, kad bija nodrošināti visi nosacījumi to nekavējošai norisei. Piemēram, atkārtotai informācijas pieprasīšanai iepirkumā par rokas granātas detonatora iegādi bijuši nepieciešami seši mēneši, bet iestāžu neefektīvas sadarbības rezultātā munīcijas iegāde prasījusi četrus gadus.

NBS atbild par iepirkumu plānošanas dokumentācijas sagatavošanu, bet izpaliek NBS kā pasūtītāja līdzdarbība un atbildība par centralizēto iepirkumu plānu sagatavošanu un rezultātu. Savukārt VAMOIC īsteno iepirkumu procedūras, bet nav ieinteresēts iepirkuma rezultatīvā norisē, uzsver VK.

“Varbūt, ka finansējumam aizsardzības nozarei ir jābūt lielākam par 2% no iekšzemes kopprodukta, taču jābūt skrupulozai plānošanai,” žurnālistiem norādīja Grīnhofa.

Revīzija veikta par laiku no 2014.gada janvāra līdz 2017.gada jūnijam. Tajā analizēta informācija par 1000 iepirkumiem, tai skaitā par 456 centralizētajiem iepirkumiem, kas veikti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kā arī par 56 iepirkumiem, kas veikti saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu.

VK revīzijā sniegusi 21 ieteikumu, lai bruņoto spēku nodrošinājuma plānošanas sistēma būtu atbalsts pakāpeniskai, secīgai un uz rezultātu orientētai bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanai. Aizsardzības ministrija (AM) piekritusi ieviest ieteikumus līdz 2021.gada janvārim.

Daļa no VK revīzijas ziņojuma nav publiska. Par secinājumiem tiks informēta arī Saeima.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+