Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. augusts, 2016
Drukāt

VK: Kultūras pieminekļiem domātie līdzekļi tērēti VKPAI darbības nodrošināšanai (1)

Foto: LETAFoto: LETA

VKPAI vadītājs Juris Dambis

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) laikā no 2013. līdz 2015. gadam 27% jeb vairāk nekā pusmiljonu eiro no kultūras pieminekļu Glābšanas programmai atvēlētā finansējuma izlietojusi savas darbības nodrošināšanai, aģentūru BNs informēja Valsts kontroles (VK) biroja pārstāve Alīna Kozlovska.

VK norādīja, ka vienīgais tiešais valsts atbalsts, kuru VKPAI piešķir kultūras pieminekļu īpašniekiem, ir finansējums no Glābšanas programmas, kas laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam veidoja 2 268 807 eiro. Inspekciju pārraugošā Kultūras ministrija (KM) nav noteikusi programmas mērķus, prioritāri atbalstāmos pasākumus un sasniedzamos rezultātus, tādēļ inspekcija 610 619 eiro jeb 27% no Glābšanas programmai piešķirtā finansējuma izlietojusi savas darbības nodrošināšanai, nevis kultūras pieminekļu neatliekamai glābšanai un izpētei.

Turklāt netiek īstenotas konsekventas rīcības attiecībā uz Glābšanas fonda līdzekļu piešķiršanu. VK secinājusi, ka katru gadu ievērojamas summas no fonda tiek atvēlētas Vecrīgas nama “Trīs brāļi” uzturēšanai, kurā pašai VKPAI atrodas darba telpas, kas nerada pārliecību par objektīvu lēmumu pieņemšanas procesu finansējuma piešķiršanā.

Tāpat VK norādījusi, ka VKPAI ir izstrādāts efektīvs darbības regulējums, bet tas netiek konsekventi ievērots. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatējusi atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma, kas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

VK uzsvēra, ka valsts jau kopš 2001.gada diskutē par iespējām sniegt lielāku atbalstu kultūras pieminekļu īpašniekiem, lai veicinātu to saglabāšanu, tomēr šie centieni līdz pat šodienai nav vainagojušies panākumiem. Netiešais atbalsts kultūras pieminekļu īpašniekiem paredzēts normatīvajos aktos, nosakot, ka ēkai, kura reģistrēta kā valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis, piemērojams kadastrālās vērtības samazinājums no 35% līdz 45%. Šo atvieglojumu kultūras pieminekļu īpašnieki bieži nesaņem un revīzijā konstatēts, ka VKPAI nav sniegusi informāciju Valsts Zemes dienestam par vismaz 505 ēku kultūrvēsturisko statusu. Savukārt normatīvos paredzētais atbalsts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu veidā kultūras pieminekļu īpašniekiem tiek piemērots tikai deviņās pašvaldībās no 119.

Laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam kultūras pieminekļu saglabāšanai un uzlabošanai tika piešķirts arī būtisks Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējums kopumā 37,1 miljona eiro apmērā. Šie līdzekļi galvenokārt izlietoti triju valstiski nozīmīgu objektu saglabāšanai un uzlabošanai – Rīgas Domam, Rakstniecības un mūzikas muzejam un Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Tikmēr pārējo kultūras pieminekļu īpašniekiem pieejamie 11,5 miljoni eiro tika piešķirti 32 projektu īstenošanai.

Situācijas uzlabošanai VK revīzijā sniegusi 21 ieteikumu, aicinot izstrādāt KM un VKPAI darbības stratēģiju, kurā būtu noteikti konkrēti veicamie pasākumi un izmērāmi darbības rezultāti. VK arī aicinājusi pārskatīt kultūras pieminekļu sarakstu, izvērtējot tajā iekļauto pieminekļu atbilstību kultūras pieminekļu statusam.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kad mākslinieki ir bijuši saimnieki ?
    Īpaši, ja paši var nolemt un … nepildīt !

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+