×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.7°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
23. aprīlis, 2018
Drukāt

VK nāk klajā ar secinājumiem, kā kultūrā tērē nodokļu maksātāju naudu (6)

Foto: LETA. Ilustratīvs attēlsFoto: LETA. Ilustratīvs attēls

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

“Finansējums kultūrai ir ilgtermiņa investīcija valsts attīstībai. Tāpat kā ikvienā citā nozarē arī kultūras jomā mums ir jāvērtē, vai ieguldītā nauda sasniedz mērķus un vai mērķi vispār ir noteikti. Sabiedrība, maksājot nodokļus, finansē 14 valsts profesionālos teātrus un koncertorganizācijas, un summa nav maza, tie ir vidēji 23 miljoni eiro gadā. Kultūras ministrijai gudri jāvērtē un jāstrādā, lai sabiedrības ieguldījums pārtop rezultātā – tālredzīgā investīcijā valsts nākotnei. Diemžēl šajā darbā mēs saskatām trūkumus. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālās teātra un mūzikas jomai būtu piešķirams izņēmuma statuss, domājot par efektīvu, lietderīgu un gudru nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Veicot revīziju, secināts, ka OECD definēto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības labo praksi Kultūras ministrija ievēro tikai daļēji. Kaut arī Kultūras ministrija pauž pārliecību, ka kapitālsabiedrības ir labākā valsts iesaistes forma profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, tomēr izvērtējums, kāda ir valsts teātru un koncertorganizāciju loma un vieta šajā pakalpojumu tirgū, nav veikts.

Vairums profesionālo teātru un koncertorganizāciju joprojām strādā bez skaidras darbības stratēģijas, tām dotie uzdevumi neaptver visas kultūrpolitikas prioritātes un finansējums daudzos gadījumos tiek piešķirts balstoties uz vēsturiskiem datiem. Kultūras ministrija uzsver, ka valsts kapitālsabiedrības nodrošina augstāku kvalitātes standartu. Tomēr tikai teātriem, aprēķinot valsts budžeta dotāciju, tiek ņemts vērā rādītājs, kas būtu raksturojams kā kvalitāti raksturojošs, – nomināciju skaits “Spēlmaņu nakts” balvām, bet šis rādītājs vidēji veido tikai vienu procentu no dotācijas apmēra.

Daļu no ministrijas izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem teātri un koncertorganizācijas gadu no gada neizpilda, savukārt daļu pārpilda pat līdz 800 procentiem, kas revidentu ieskatā liecina par formālu ministrijas pieeju, izvirzot kapitālsabiedrībām sasniedzamos rezultātus.

Kā šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” akcentēja Krūmiņa, jebkurš privāts uzņēmums darbības efektivitātes nodrošināšanai mēra, ko tas ir sasniedzis un kas vēl būtu jāsasniedz, bet KM pārraudzībā esošās iestādes to faktiski nemēra jeb sasniedzamos mērķus formulē tā, lai tie vienmēr būtu sasniegti un pārpildīti. “Gadu no gada vienus rādītājus var pārpildīt par 300, 400 vai 800% un tā tos arī turpināt noteikt. Tā ir ērti. Protams, tad viss ir izpildīts, bet tas ir formāli. Tad nav nekāda izaicinājuma rādītājus sasniegt,” KM veiktajā revīzijā secināto komentēja valsts kontroliere.

Lēmumu pieņemšanai nepieciešamie finanšu rezultātu izvērtējumi ir virspusēji un nepamato izdarītos secinājumus. Tai pat laikā Kultūras ministrija no teātriem un koncertorganizācijām četras reizes gadā pieprasa apjomīgas atskaites, kas nav izmantojamas ne valsts piešķirto līdzekļu izlietojuma kontrolei, ne arī, lai izvērtētu kopējo finanšu situāciju kapitālsabiedrībās.

Uz jautājumu, kurās KM iestādēs revīzijā konstatēts visvairāk problēmu, Krūmiņa LNT raidījumā “900 sekundes” atbildēja, ka negrib nosaukt konkrētus teātrus vai koncertorganizācijas, jo pie vainas drīzāk ir pati KM, kura ir radījusi un uzturējusi nepareizu sistēmu. Ja KM no savām padotības iestādēm neprasa skaidras stratēģijas un skaidrus darba izpildes rādītājus, tad, protams, arī pašām iestādēm nebūs pamats šajos jautājumos iespringt, situāciju raksturoja valsts kontroliere.

Valsts kontrole veikusi likumības un lietderības revīziju par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību pārvaldību ar mērķi pārliecināties, ka Kultūras ministrija, pārvaldot savas kapitālsabiedrības, ievēro tiesību aktu prasības un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības labo praksi. Revīzija veikta par laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. nu mākslinieki un atskaites ir nesavienojami jēdzieni mākslinieki prot tikai naudu tērēt pamatā šķiežot kā ūdeni, daudz un nežēlojot…. bet ar papīru rakstīšanu jau iet grūtāk. ari VK pārmetumi jau ir tādi….. nu ne uz mākslu attiecināmi. nu kāda darbības stratēģija teātrim vai koncertorganizacijai. tur jājūt publika, ko tā gribēs redzet /dzirdet , ko ne visai+ jātaisa “lielā māksla”lai nepārmet tingeļtangeļu līmeni + vel nekad nezini ko vispār varesi dabūt rādit ta māksiniekam nav laika, ta režisoram nav iedvesmas, ta scenārijs nav …….. tā tomer nav gluži ražošana kur ir plāns uztaisit 100 gludekļus, tad taisam 100 gludekļus.
    savādi ka amatos sēž ļaudis kas acim redzot ne tēātri ne koncertus, ka ko citu no mākslas praktiski nelieto ja jau nevar specifikai pielagoties un parasa lai 100 gludekļus atrāda

  2. Musei pilnīga taisnība!Ierēdņu armija tik aug!

  3. Vai dažādi izmurgojumi ir kultūra? Bezjēdzīgas teātra izrādes, mazu grupiņu apmeklētas un apjūsmotas tizlas izstādes, kuras “saprot” tikai mākslas pazinēji? Muļķīgi pašdarbnieku koncerti un skates bez skatītājiem? Kultūras taču vairs nav.

  4. Kultūrā jau sen ir pazudusi saikne starp reālo darbu un formālajām atskaitēm, kuras tiek ražotas un pilnveidotas arvien vairāk. Ir izveidojusies un izplešas jauna kultūrai piekabināta, rijīga struktūra, kura nemitīgi ģenerē arvien jaunas nevienam nevajadzīgas atskaišu formas, kuru apstrādei ir nepieciešami arvien lielāki administratīvie resursi un ierēdņi. Reālajam kultūras sfēras darbiniekam tas dažreiz prasa vairāk laika nekā praktiskais tiešais darbs. Vienmēr notiek aizbildināšanās ar Eiropas regulām, kaut gan patiešām grūti noticēt, ka kāds Eiropā lasa šos bezgalīgos, nesakarīgos murgus.

Draugiem Facebook Twitter Google+