Foto no arhīva. Attēlam ir ilustratīva nozīme

VK nāk klajā ar secinājumiem par melnajiem punktiem un avāriju upuriem 0

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas ceļu satiksmes drošības jomā ir sniegusi ieteikumus, lai straujāk samazinātu negadījumos bojāgājušo un smagi cietušo cilvēku skaitu. Iesaistītajām institūcijām jāapkopo precīza informācija par negadījumiem, tās analīzē jābalsta ceļu satiksmes drošības attīstība, jāsakārto melno punktu likvidēšanas process, jānodrošina pietiekama satiksmes dalībnieku kontrole un jāvērtē informatīvo kampaņu ietekme uz sabiedrības paradumu maiņu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

“Tikai zinot, kur, kad un kāpēc notiek ceļu satiksmes negadījumi, ir iespējams uzlabot ceļu satiksmes drošību. Eiropas valstu vidū joprojām esam ļoti bēdīgā situācijā: mums ir trešais lielākais negadījumos mirušo cilvēku skaits uz miljonu iedzīvotāju, savukārt smagi cietušo skaits pat pieaug. Piemēram, 2016. gadā 525 cilvēki tika smagi ievainoti, bet 158 dzīvības izdzisa. Katrs šāds gadījums ir gan cilvēciska traģēdija, gan zaudējums valsts tautsaimniecībai. Tādēļ sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Iekšlietu ministriju revīzijas laikā raudzījāmies, kā risināt nepilnības ceļu satiksmes drošības jomā, lai turpmāk sasniegtu labāko iespējamo rezultātu un lai cilvēki uz ceļiem neietu bojā un neciestu satiksmes negadījumos,” revīzijas mērķi skaidro Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

VK uzskata, ka līdz šim Ceļu policijas reģistrā iekļautie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ir nepilnīgi, un bieži trūkst informācijas par negadījumu apstākļiem un precīzu notikuma vietu. Arī informācija par reidos konstatētajiem pārkāpumiem netiek plaši analizēta. Pēc Valsts kontroles revidentu domām nepilnību novēršana datu uzkrāšanā un analīzē palīdzēs izvēlēties labākos veidus, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Tāpēc Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai jāsadarbojas, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju, kur, kad un kāpēc notikuši negadījumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Galvenais kritērijs ceļu atjaunošanas un rekonstrukcijas darbu plānošanā ir bijusi satiksmes intensitāte, nevis bīstamības novēršana, pauž VK. Tāpēc joprojām smagi ceļu satiksmes negadījumi nereti notiek vienās un tajās pašās vietās – īpaši bīstamos ceļu posmos jeb melnajos punktos. Gada laikā Latvijas Valsts ceļiem ir jāizveido kontroles sistēma, kā notiek melno punktu likvidēšana. Iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, lai satiksmes dalībniekus efektīvi brīdinātu.

Ceļu satiksmes drošības direkcijai jāvērtē, kā kampaņas ietekmējušas ceļu satiksmes dalībnieku paradumu maiņu. Savukārt Valsts policijas darba organizācijas dēļ kontrole uz ceļiem tiek organizēta pēc “pārpalikuma principa” un rezultātu izvērtēšanas sistēma atšķiras. Lai varētu novērtēt, vai reidi organizēti visbūtiskākajās jomās un policijas klātbūtne ir pietiekama, Valsts policijai jāuzlabo reģionālo struktūrvienību darba organizācija un atskaitīšanās sistēma.

Tikmēr Satiksmes ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka pērn avārijās dzīvību zaudējuši 134 cilvēki, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Pērn avārijās dzīvību zaudējuši 134 cilvēki, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas

Pagājušā gadā avārijās dzīvību zaudējuši 134 cilvēki, kas ir zemākais bojā gājušo skaits kopš valsts neatkarības atgūšanas, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM). Pērn bijis arī rekordzems mirušo gājēju skaits – 50. Salīdzinājumā ar 2016.gadu to skaits samazinājies par 9%.

SM norādīja, ka Latvija pēdējos gados ir viena no ES līderēm ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazināšanā. Jau 2016.gadā ar 158 bojāgājušiem tika sasniegts zemākais rādītājs valsts vēsturē, turklāt tas arī bija gada laikā ceturtais straujākais kritums ES – par 16%.

Kopš 2000.gada ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem samazinājies četras reizes – no 635 bojāgājušajiem 2000.gadā līdz 134 bojāgājušajiem pērn.

Savukārt ceļu satiksmes negadījumos ievainoto skaits šajā laika periodā ir samazinājies par 9%, proti, ja 2000.gadā ievainojumus guva 5402 satiksmes dalībnieki, tad pērn tādi bija 4942.

Reklāma
Reklāma

Kā norāda SM, Pateicoties satiksmes drošības kampaņām, kas maina cilvēku apziņu un uzvedību ceļu satiksmē, piemēram, drošības jostu lietotāju skaits automobiļa priekšējā sēdeklī ir sasniedzis 81%. Savukārt alkohola reibumā izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2017.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu samazinājies septiņkārtīgi.

Kaut arī pieejamie dati liecina par ievērojamu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumu, to apjoms uz miljonu iedzīvotāju vēl aizvien ir viens no augstākajiem ES, tādējādi atbildīgajām institūcijām ceļu satiksmes drošības uzraudzības un kontroles jomā joprojām ir jāplāno intensīvs darbs, norādīja SM.

Virzoties uz kopējo mērķi – uzlabot satiksmes drošību – ne mazāk svarīgs ir topošo autovadītāju apmācību un pārbaudes process, kura teorētiskā un praktiskā sadaļa tiek nemitīgi pilnveidota, uzsvēra ministrijā. Kā vienu no pēdējiem jaunumiem SM minēja video jautājumu ieviešanu eksāmenos no 2018.gada pavasara, kas mudinās autovadītājus laikus prognozēt un atpazīt bīstamas satiksmes situācijas, kā arī attīstīs prasmes rīkoties šādās situācijās.

“Droša satiksme nav iedomājam bez droša auto, tāpēc tehniskajā apskatē tiek ieviestas jaunākās un modernākās tehnoloģijas,” uzsvēra SM. Papildus tam ikdienā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, savukārt, lai veicinātu autovadītāju izpratni par drošu auto, jau sešus gadus visā apskates stacijās tiek organizēti “Tehniskās apskates nakts” pasākumi.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, pēdējos gados ir veikti arī ievērojami ieguldījumi valsts autoceļu infrastruktūrā, kā arī rīkotas izglītojošās kampaņas par autoceļu segumu specifiku dažādos gadalaikos un par drošas braukšanas ieteikumiem, skaidroja SM.

Ministrijas dati liecina, ka kopš 2012.gada par 22% ir palielinājies labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars. Ja 2012.gadā šādā stāvoklī bija 35% valsts galveno autoceļu, tad 2017.gadā tie bija 57,3%.

SM uzsvēra, ka, veicot remontdarbus valsts autoceļu tīklā, pieejamā finansējuma robežās tiek uzlabota satiksmes drošība vietās un posmos, kur regulāri fiksēti ceļu satiksmes negadījumi, vai ir reģistrēti tā saucamie “melnie punkti”. Autoceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros tiek pārbūvēti krustojumi, izbūvēti apļveida krustojumi, likvidēti kreisie pagriezieni, veikti citi infrastruktūras uzlabojumi, norādīja ministrijā.

Pieejamo līdzekļu robežās tiek ierīkoti arī apgaismoti gājēju un velosipēdistu ceļi, tādā veidā paaugstinot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, jo tiek atdalīta transporta un velosipēdistu un gājēju satiksme.

SM arī piebilda, ka, realizējot lielāko pēdējo gadu autoceļu attīstības projektu – Ķekavas apvedceļu -, tiks būtiski uzlabota satiksmes drošības situācija uz Bauskas šosejas, kā arī tiks uzlaboti satiksmes apstākļi deviņās vietās, kas ir “melno punktu” reģistrā.

Uzlabojot satiksmes drošību uz šosejas Tīnuži – Koknese, kur bija vērojams liels frontālo sadursmju skaits, 2016.gadā tika izveidotas akustiskās ribjoslas, kuras informē autobraucējus, ja tie iebrauc pretējā braukšanas joslā. Šādu marķējumu plānots ieviest arī citos autoceļu posmos, skaidroja SM.

Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 55 stacionārie fotoradari. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40.