Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Foto: LETA

VK: Sabiedrībai jāspēj izsekot nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumam arodbiedrībās 3

Sabiedrībai ir jābūt iespējai izsekot miljonu eiro nodokļu maksātāju un Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļu izlietojumam arodbiedrībās, norāda Valsts kontrole (VK).

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Komentējot Rīgas domes deputāta un arodbiedrības LABA līdera Raimonda Gaiļa (S) apgalvojumus, ka informācija par ieņēmumiem un līdzekļu izlietojumu ne Arodbiedrību koordinācijas centra darbībā, ne arī arodbiedrību LABA un LABA RNP darbībā publiski netiek izpausta, jo tas apdraudētu arodbiedrību neatkarību un biedru aizsardzību, VK atzīmē, ka likuma grozījumi, kas uzdotu par pienākumu nodrošināt līdzekļu izlietojuma izsekojamību, nodrošinātu to, ka visi arodbiedrībām piešķirtie līdzekļi no pašvaldības vai tās kapitālsabiedrībām tiešām sasniedz savu mērķi – tiek izlietoti arodbiedrību un to biedru atbalstam.

Atklātība noteikti veicinātu arodbiedrību biedru uzticību un dotu iespēju arī viņiem sekot līdzi līdzekļu izlietojumam, uzskata VK.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar to VK nav saprotami atsevišķu Rīgas domes deputātu izteikumi par apdraudējumu arodbiedrību neatkarībai. Izsekot līdzekļu izlietojumam ir pašu arodbiedrību biedru interesēs, jo arī viņi ir nodokļu maksātāji, uzsver VK.

Gailis sarunā ar aģentūru LETA izteicās, ka informācija par ieņēmumiem un līdzekļu izlietojumu ne Arodbiedrību koordinācijas centra (AKC) darbībā, ne arī arodbiedrību LABA un LABA RNP darbībā publiski netiek izpausta, jo tas apdraudētu arodbiedrību neatkarību un biedru aizsardzību.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka 2014.gadā AKC kopējie ieņēmumi bija 1,8 miljoni eiro, tostarp no saimnieciskās darbības – vien 58 000 eiro. Kopējie izdevumi bija 1,7 miljoni eiro, tostarp algām un sociālās apdrošināšanas maksājumiem biedrībā strādājošajiem iztērēti 337 000 eiro jeb ap 20% no kopējiem izdevumiem.

Arodbiedrībā LABA, kurā strādā vidēji 22 darbinieki, par laika periodu no 2015.gada sākuma līdz septembra beigām algām un sociālajām iemaksām izlietoti 194 000 eiro, bet AKC ar vidēji 26 darbiniekiem šai pašā laika periodā šim pašam mērķim izlietoti 270 150 eiro. Arodbiedrībā LABA RNP ar diviem darbiniekiem šajā laikā minētajam mērķim iztērēti 5600 eiro.

Gailis skaidroja, ka jau pašreiz publiskajā telpā novērojami “mēģinājumi graut arodbiedrību koplīgumu un mērķtiecīga vēršanās pret arodbiedrību neatkarību”. Vaicāts, vai, viņaprāt, tieši informācijas par līdzekļu plūsmu noklusēšana neveicina šādu attieksmi, Gailis skaidroja, ka arodbiedrību dalībniekiem ir tiesības uz aizsardzību, kā arī svarīgi nodrošināt arodbiedrību neatkarību, tādēļ šī informācija netiek izpausta.

Reklāma
Reklāma

Gailis pastāstīja, ka pabalstu un citu sociālo labumu piešķiršanu regulē koplīgums, kas arodbiedrības LABA gadījumā esot uz 20 lapām un arvien uzlabotā veidā darbojoties jau kopš 1952.gada. Arodbiedrība savulaik izveidota, apvienojoties vairākām SIA “Rīgas satiksme” (RS) arodbiedrībām, pastāstīja Gailis. Savukārt arodbiedrība LABA RNP izveidota 2012.gadā, pārņemot saistības un apvienojoties “vecajām” SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) arodbiedrībām.

AKC šajā ķēdē esot pilnvarotājs, kas regulē sociālo labumu piešķiršanu darbiniekiem. Pēc Gaiļa teiktā, ja, piemēram, kāda persona ir gan LABA, gan LABA RNP biedrs, šī persona koplīgumā paredzētos labumus nesaņem dubultā – taisnīgu regulēšanu nodrošinot AKC, kas arī esot šīs organizācijas galvenā funkcija.

Vaicāts par arodbiedrību ienākumu avotu, Gailis norādīja, ka tie ir maksājumi no koplīguma uzņēmumiem, tostarp RNP un RS, kā arī biedru naudas. Biedru naudas apmērus Gailis nevēlējās atklāt, norādot, ka arī šī informācija nav publiski izplatāma, bet ir katra uzņēmuma “iekšienē”.

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar līgumu atbalstu no arodbiedrībām saņem ne tikai arodbiedrību biedri vien. Valsts kontrole (VK), veicot revīziju RNP, gan ziņojumā norādīja, ka labumus saņem tikai uzņēmuma darbinieki, kas ir arodbiedrību biedri, turklāt RNP rīcībā neesot informācijas par šo līdzekļu faktisko izlietojumu un atbilstību mērķim.

Arī RS preses sekretārs Viktors Zaķis aģentūrai LETA stāstīja, ka saskaņā ar koplīgumu ir pabalsti un sociālie labumi, kas attiecoties uz visiem darbiniekiem, bet ir atsevišķi pabalsti, par kuriem darba devējs un AKC ir vienojušies, ka tie attiecas tikai uz arodbiedrības biedriem. Zaķis sacīja, ka pabalstu RS darbiniekiem summa iekļauta maksājumos, ko RS veic AKC, tādēļ RS nevarot atbildēt, cik tieši līdzekļu kuram mērķim iztērēti, – to regulē AKC.

Vaicāts, kādēļ ir šķēršļi atklāt arodbiedrību kopējo līdzekļu izlietojumu, ja RNP un RS atklāt ikgadējo AKC veikto iemaksu apjomu nebija sarežģījumu, Gailis sacīja, ka “mēs nevaram to atļauties”. “Ja darba devējs nesaskatīja šķēršļus, varēja šo informāciju izpaust, tas nenozīmē, ka arī mēs varam to atļauties. Mēs nevaram,” pauda politiķis.

Kā ziņots, Rīgas domē ir saņemta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstule, kurā Rīgas domes priekšsēdētājam un minēto uzņēmumu kapitāldaļu turētājam Nilam Ušakovam (S) lūgts izvērtēt RS un RNP veikto mērķa maksājumu biedrībai AKC lietderību un tiesiskumu, apsverot iespēju uzdot pašvaldības kapitālsabiedrībām pārtraukt finanšu līdzekļu piešķiršanu arodbiedrībai, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

KNAB vēstulē lūdzis “izvērtēt RS un RNP veikto mērķa maksājumu AKC lietderību un tiesiskumu, atbilstību Rīgas pilsētas iedzīvotāju interesēm, vienlaicīgi apsverot iespēju uzdot pašvaldības kapitālsabiedrībām pārtraukt finanšu līdzekļu piešķiršanu minētajai biedrībai un slēgt darba koplīgumus pa tiešo ar arodbiedrībām”. Līdzekļi, kas pārskaitīti AKC, vēlāk tiek pārskaitīti arī kritizētajām arodbiedrībām LABA un LABA RNP.

Rīgas dome, izskatot minēto KNAB vēstuli, norāda, ka ne VK, ne Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde, veicot revīzijas RS un RNP attiecībā uz kapitālsabiedrību mērķa maksājumiem AKC, nav konstatējusi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumu pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes pārstāve Laila Ivāna. Šāda satura atbilde arī nosūtīta KNAB.

Saskaņā ar darba koplīgumu RNP aizejošajā gadā AKC pārskaitījusi 530 452 eiro, kas ir par 167 650 eiro vairāk nekā 2014.gadā, aģentūrai LETA pastāstīja RNP pārstāve Santa Vaļuma. 2014.gadā AKC no RNP pārskaitīti 362 802 eiro. Savukārt RS aizejošajā gadā AKC ir pārskaitījusi 1,49 miljonus eiro, kas ir par 0,13 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, aģentūrai LETA pastāstīja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis. 2014.gadā attiecīgi RS minētajai biedrībai pārskaitīja 1,36 miljonus eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.