Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. februāris, 2016
Drukāt

VKKF izvērtēs iespēju konkursos atteikties no dalījuma nozarēs (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors Edgars Vērpe piedalās preses konferencē par aktualitātēm VKKF darbībā.

Valsts Kultūrkapitāla fondā (VKKF) izvērtēs iespēju VKKF finansējuma piešķiršanas konkursos atteikties no dalījuma nozarēs, aģentūrai BNS pauda fonda pārstāve Jana Vērdiņa.

Šāds ierosinājums ilgtermiņa stratēģijas īstenošanā ieteikts pētījumā par VKKF kultūras nozaru finansējuma sadalījumu, kuru veicis Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs sadarbībā ar uzņēmumu “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.

Vērdiņa norādīja, ka ekspertu komisijām katrā nozarē nepieciešams laiks, lai pārdomātu un spriestu par pētījumā piedāvāto. “Ir jānoskaidro, vai atteikšanās no dalījuma nozarēs ir labākais piedāvājums,” norādīja VKKF pārstāve.

Diskusijas, lai eksperti un fonda padome nonāktu pie kopsaucēja, gan varētu ilgt vairākus gadus, skaidroja Vērdiņa. Viņa norādīja, ka pētījumā ierosinātās pārmaiņas nav iespējamas bez likuma grozījumiem.

Tajā pašā laikā VKKF, sekojot līdzi LKA pētījuma norisei, jau veikusi pārmaiņas nozaru dalījumā, laikmetīgo deju pievienojot teātra mākslas nozarei. Lai sadalījums būtu atbilstošāks, mūzikas un dejas mākslas nozarē, kur iepriekš bija arī laikmetīgā deja, atstāts tikai balets. Vērdiņa piemetināja, ka nozaru definīcijas un tajos iesniedzamo projektu loks tiek pārrunāti katru gadu, tādēļ nozares nav sastingušas.

Lai nesadrumstalotu finansējuma piešķiršanu, nolikumā veiktas izmaiņas, ka, atvēlot projektam mazāk nekā 70%, ekspertiem ir jāskaidro savas rīcības iemesls.

VKKF vēlas uzlabot arī savu mājaslapu, kas finansējuma trūkuma dēļ nav bijusi fonda prioritāte. Izstrādes procesā esot arī pētījumā ieteiktā sistēma, ar kuras palīdzību projektus konkursiem varētu iesniegt elektroniski.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka izstrādāts pētījums, kurā LKA eksperti iesaka dažādus modeļus kā uzlabot VKKF darbību. Ilgtermiņā pats svarīgākais uzdevums, pēc pētnieku teiktā, būtu precizēt VKKF darbības stratēģiju, iestrādājot izmērāmus mērķus un rezultatīvos rādītājus. Šī pārmaiņa, kas būtu saskaņota ar valsts kultūrpolitiku, pēc viņu domām, visdrīzāk nav savietojama ar striktu nozaru dalījumu. Tādēļ VKKF tika ieteikts fonda finansējuma piešķiršanas konkursos atteikties no dalījuma nozarēs, rīkojot kopēju regulāru konkursu bez šī dalījuma un pieņemot individuālus pieteikumus. Ilgtermiņa darbības modelī pētnieki ieteica atjaunot finansēšanas modeli, iegūstot līdzekļus no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, ko Kultūras ministrija nesekmīgi mēģināja darīt jau 2014.gada beigās. Pētnieki gan norādīja, ka pārmaiņas iespējamas arī bez šīm vērienīgajām pārmaiņām.

Īstermiņa darbības modeļos pētījuma autori ieteikuši uzlabot komunikāciju, informējot sabiedrību, kultūras un mākslas kopienu par fonda darbību. Pētījumā ieteikts rīkot atklātu konkursu uz ekspertu amatu vietām, lai vairotu kultūras kopienas pozitīvu attieksmi pret fondu. Ja tiek saglabāta līdzšinējā finansējuma sadalījuma starp nozarēm formula, tad eksperti rosina ņemt vērā datus par pieprasīto un piešķirto finansējumu nevis viena, bet trīs gadu periodā.

Saglabājot dalījumu nozarēs, pētījuma veicēji bija ieteikuši izveidot skatuves mākslas nozari, kurā apvienotu dejas un teātra nozares. Eksperti norāda, ka literatūras nozari vajadzētu pārdēvēt par literatūras un grāmatniecības nozari, kas precīzāk atspoguļotu šajā nozarē iekļautās apakšnozares. VKKF ieteikts veicināt starpdisciplināru projektu iesniegšanu, kā arī izveidot kompetentu ekspertu komisiju tieši šādu projektu vērtēšanai.

LKA pētījums pēc VKKF pasūtījuma tapis 2015.gada rudenī. Tā darba grupā strādāja LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe, LKA Zinātniskās pētniecības centra pētnieces Baiba Tjarve un Agnese Hermane, ekonometrists Uldis Spuriņš un pētnieks Gints Klāsons, kā arī LKA studenti.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tas nu gan ir absurds! Haoss! Ko grāmatniece zina par dizainu un koriste par instalāciju?! Neprofesionālisma ziedu laiki. Agrāk tomēr bija pareizs un taisnīgs uzstādījums- prioritāte ir radošais darbs, ne institūciju un darboņu ķekari, kas aplīp apkārt komponista darbam, rakstnieka grāmatai, gleznai un filmai. Visu vienā katlā savārot, ieguvēji būs rosoņi, ne mākslinieki un radošais darbs.

  2. Palasīju pētījumu, diezgan dīvains, izskatās uz “neapmierināto” projektu iesniedzēju atbildēm veidots

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+