Foto – LETA

Neraugoties uz skaļajām runām par ekonomikas atveseļošanos, kultūra nākamā gada valsts budžeta jauno politikas iniciatīvu kontekstā šobrīd nobīdīta tālā vietā pie šā dzīves dzīru galda.


Lasītākie

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

“Kas notiek ar mūsu bērniem? Kādēļ viņi aug tik nežēlīgi?” 1.klases skolnieka mamma pauž sašutumu par bērnu rīcību

Lasīt citas ziņas

To varēja secināt no dzirdētā kultūras nozaru pārstāvju ārkārtas sanāksmē, kas notika piektdien pēc Kultūras alianses (KA) un Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas ierosmes. Apkopojot 15 kultūras nozaru neatliekamās vajadzības un ievērojot izvirzītās prioritātes – līdzekļus kultūras telpas attīstībai, nacionālās identitātes un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, diasporas atbalstam un starptautiskajai sadarbībai, kā arī tos, kas nepieciešami, lai nozares strādnieki beidzot arī savos makos varētu sajust izaugsmes sekas –, Kultūras ministrija (KM) bija sarēķinājusi, ka tai nākamgad papildus būtu nepieciešami 39 miljoni latu. Protams, var noprast, ka uz tik lielu pienesumu neviens nav cerējis, taču liela bijusi ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes neizpratne, uzzinot, ka Finanšu ministrija (FM) papildus gatava piešķirt vien trīs miljonus latu.

Varēja gan noprast, ka garajā un smagajā budžeta saskaņošanas procesā skaitļi mainās ne dienām, bet stundām, – nu jau esot cerības, ka kultūrai papildus varētu tikt kādi pagaidām vēl nekonkretizēti “miljoni” latu. Lielāka skaidrība par to varētu rasties šodien.

KNAB sācis pārbaudi, vai partija “Vienotība” pretlikumīgi izmantojusi kongresos “SOAAR” izstrādātās IT sistēmas

TV24

TIEŠRAIDE. Aktuālais par karadarbību Ukrainā

“Ilgi gaidītas ziņas!” Liepājas mērs sajūsmā par “airBaltic” specreisiem vasarā no Rīgas uz Liepāju

Ministrei ar premjeru Valdi Dombrovski jau esot izdevies vienoties par vairākām kultūrai būtiskām lietām – piemēram, ka 2014. gadā publiskā patapinājuma apjoms literātiem atkal varētu sasniegt 10%; arī nākamgad piešķirs 300 tūkstošus latu valsts budžeta līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, kā arī paredzēs līdzekļus pašmāju filmu ražošanai. Daudzajiem kultūras darbiniekiem, kuri vēl joprojām kā smagākajā krīzes laikā saņem atalgojumu par nepilnu darba nedēļu, faktiski strādājot pilnu darba slodzi, tas varētu tikt atjaunots arī likumiski.

“LA” jautāta, cik aktīvi kārtējo reizi tik “spiedīgos” budžeta apstākļos varēs risināties darbs pie plašās Latvijas simtgades programmas, kultūras ministre cita starpā apliecināja, ka esot nodoms izveidot nacionālās enciklopēdijas biroju pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Līdz 2018. gadam jātop arī vismaz vienai divām spēlfilmām.

Radošajam procesam nepatīkams pārsteigums ir Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) bāzes budžeta samazinājums nākamgad līdz 3,1 miljonam latu. Protams, VKKF arī nākamgad var cerēt uz ziedojumiem, kā arī papildu līdzekļiem līdz ar iespējamiem budžeta grozījumiem. Taču kļūst skaidrs, cik maza nozīme īstenībā ir agrāk panāktajam konsensam starp KA, KM un FM, kas paredzēja, ka jomas profesionāļi pagaidām “iesaldē” prasību pēc VKKF finansējuma nekavējošas atkalpiesaistes akcīzes nodokļa ieņēmumiem, tā vietā iegūstot pakāpenisku līdzekļu pieaugumu fondam līdz 10 miljoniem latu 2015. gadā.

Gadījumā, ja tomēr pieņemtu lēmumu par sociālā nodokļa maksāšanu no autoratlīdzībām, valsts kapitālsabiedrībām (teātriem, operai u.c.) šie līdzekļi it kā tiks atlīdzināti. Tas gan neko nemainītu faktā, ka šāds lēmums nav vērtējams citādi kā, maigi sakot, pārsteidzīgs un kaitniecisks, jo radikāli samazinātu radošo cilvēku ieņēmumus. Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese uzsvēra, ka cita starpā tas sagrautu arī “Rīga-2014” budžetu, kura lielu daļu veido autoratlīdzības.

Viedoklis

Kultūras alianses pārstāvis, publicists un tulkotājs Haralds Matulis: “Domāju, reālais piešķīrums kultūrai būs 12 – 15 miljonu robežās. Jo par šo summu mazāks piešķīrums faktiski ir finansējuma samazinājums kultūrai – salīdzinot ar 2013. gadu. Situācijā, kad visur tiek stāstīts par ekonomikas augšupeju, izeju no krīzes, veiksmes stāstu un tamlīdzīgi – tas būtu aprobežoti un stulbi. Vai arī tie ir meli par ekonomisko augšupeju? Kultūras “bāzes finansējums” vēl arvien ir zem izdzīvošanas minimuma, un adekvāti būtu to šādi palielināt, nevis katru gadu spēlēt spēli ar papildu miljonu piešķiršanu. Pašreizējais FM piedāvājums: VKKF bāzes finansējums 2014. gadam par 0,5 miljoniem latu mazāks nekā šogad. Par kādu izaugsmi vai iniciatīvām te var būt runa? Komplektā ar iespējamo autoratlīdzību aplikšanu ar sociālo nodokli autoriem un māksliniekiem tas nākamgad nozīmētu ienākumu kritumu par 40%.”

Skaties diskusiju šeit:

{source}

<iframe src=”http://cdn.tiesraides.lv/640×360/20130823154714_tiesraides.lv.12_0″     width=”640″ height=”360″     scrolling=”no” frameborder=”0″ style=”border: 0px none transparent;” allowfullscreen></iframe>

{/source}