Gaismas pils no Pārdaugavas puses.
Gaismas pils no Pārdaugavas puses.
Foto: LETA

VKPAI atzinusi Nacionālās bibliotēkas ēkas atbilstību aizsargājama kultūras pieminekļa statusam 1

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) trešdien Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) atzinusi kā atbilstošu iekļaušanai aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, žurnālistiem sacīja VKPAI vadītājs Juris Dambis.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71
Lasīt citas ziņas

Iesniegumu ar iniciatīvu veikt šādu atzinumu pagājušā gada novembrī VKPAI iesniedza LNB Atbalsta biedrība, un to parakstījuši visi bijušie atjaunotās Latvijas Republikas kultūras ministri.

Tāpat inspekcija trešdien nolēma, ka, līdzīgi kā LNB, aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaujama arī 2007.gadā pabeigtā arhitekta Meinharda fon Gerkāna “Villa Guna” Jūrmalā un 2012.gadā pabeigtais arhitektes Zaigas Gailes projektētais Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kultūras pieminekļa statusu iespējam piešķirt tikai tām ēkām, kas jau atbilst vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu statusam. Līdz ar to, VKPAI pagājušā gada novembrī izstrādājusi priekšlikumus šo noteikumu grozīšanai, lai kultūras pieminekļu sarakstā varētu iekļaut arī mūsdienās radītas kultūrvēsturiskās vērtības.

Dambis kā piemēru šādai praksei minēja Norvēģiju, kur Oslo opera par kultūras pieminekli tika atzīta divus gadus pēc tās pabeigšanas.

Pašlaik Latvijas jaunākais kultūras piemineklis ir 1981.gadā pabeigtā Ikšķiles estrāde.

Kā ziņots, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki – pilnsabiedrība “Nacionālo būvkompāniju apvienība” Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesnieguši prasības pieteikumu par 11 449 483 eiro piedziņu no valsts, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļa vadītāja Lita Kokale.

KM pārstāve pauž pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga “Hill International” izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016.gada 31.decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību.

Kopumā par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.