Kultūra
Kultūrpolitika

VKPAI bažījas par Lielo kapu attīstības koncepcijas izstrādes gaitu 16

Foto LETA

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) ieskatā Rīgas pieminekļu aģentūrai (RPA) jāveic aktīvāks darbs pie dārzu un parku arhitektūras ansambļa “”Lielie kapi” ar memoriālajām celtnēm” attīstības koncepcijas izstrādes, aģentūru LETA informēja VKPAI pārstāve Alma Kaurāte.

Viņa skaidroja, ka Kultūras ministrija (KM) un VKPAI eksperti šomēnes iepazīstināti ar RPA sagatavoto prezentāciju “Seno kapsētu transformācija un to izmantošana šodien”, kurā minēti gan ārzemju piemēri, gan hronoloģiski aplūkotas Lielo kapu pārveides ieceres no dibināšanas līdz mūsdienām, papildus ieskicējot piecus iespējamus attīstības variantus.

Pērn KM piešķīra aptuveni 170 000 eiro finansējumu RPA divu gadu periodam ar mērķi veikt Lielo kapu izpēti, attīstības koncepcijas izstrādi un nepieciešamos renovācijas darbus. VKPAI ieskatā šīs attīstības koncepcijas izveide ir ieilgusi, jo iespējamie koncepcijas varianti RPA bija jāizstrādā jau līdz 31.martam, un tagad, iepazīstoties ar tiem, inspekcija saskatījusi trūkumus.

Piemēram, koncepcijas variantos RPA dažādās kombinācijās iezīmējusi kapu nožogojuma atjaunošanu, apmeklētāju centra, tualešu, stāvvietas automašīnām, kolumbārija izbūvi. Vienā no koncepcijas variantiem arī tiek piedāvāt veidot apbūvi gar kapu dienvidu malu.

“KM un VKPAI kategoriski iebilst pret jebkādām jaunas apbūves iecerēm un uzsver, ka koncepcijā galvenā uzmanība jāvelta vērtību saglabāšanai, savukārt attīstība plānojama tikai vērtību izcelšanai,” uzsvēra Kaurāte.

Savukārt, runājot par jaunu būvju celtniecību, Kaurāte norādīja, ka, saskaņā likumu, Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju platība, kā arī tiek mainīta to izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Pašlaik par piešķirto finansējumu papildus jau pieminētajai izpētei 2017.gadāuzsākta divu kapliču konservācija, kā arī veikta 16 kapliču neatliekama glābšana, taču VKPAI joprojām nav skaidrība par to, kā tiks izmantota šī gadam paredzētā finansējuma daļa.

Kā ziņots, VKPAI pārraudzībā esošo Lielo kapu memoriālo celtņu sakārtošanā šogad plānots ieguldīt 170 000 eiro valsts budžeta finansējuma, aģentūra LETA uzzināja VKPAI.

Papildu 30 000 eiro Lielo kapu sakārtošanai atvēlēti no Rīgas pilsētas pašvaldības finansējuma. Līdz ar to, Lielo kapu atjaunošanai paredzēts kopējais finansējums 200 000 eiro apmērā.

Inspekcija ir izvērtējusi un saskaņojusi Veicenbreijera kapličas restaurācijas projektu, ko plānots īstenot līdz šī gada augustam. Tiek izstrādātas arī Nikolaja Pihlava un Krēgera dzimtas kapliču restaurācijas programmas.

RPA uzsākusi dārzu un parku ansambļa Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm saglabāšanas koncepcijas izstrādi, tālākos, 2018.gadā veicamos darbus, aģentūra plānos atbilstoši šai koncepcijai.

Savukārt 27.martā un 28.martā notika RPA organizēta starptautiska konference “Senās kapsētas un memoriāli pilsētvidē Rīgā, Latvijā, Eiropā. Teorija. Prakse. Pieredze.”, kurā tika runāts par Somijas, Krievijas, Vācijas, ASV, Igaunijas un Lietuvas pieredzi, lai dotu iespēju izveidot Lielo kapu ansambļa konceptuālo noslēguma risinājumu, un turpmākajā stratēģijā, darba plānos, restauratoru, arhitektu un ekonomistu priekšlikumos izteikto varētu realizēt praktiski.

LA.lv