Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. septembris, 2013
Drukāt

VKPAI: ja īpašnieks ļauj piemineklim sabrukt, jābūt iespējai atsavināt bez atlīdzības

foto - Letafoto - Leta

Ja īpašnieks apzināti ļauj kultūrvēsturiskai ēkai sabrukt, vajadzētu būt iespējai šo īpašumu atsavināt bez atlīdzības, intervijā aģentūrai BNS uzsvēra Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.

“Manuprāt, ja tiek pierādīts, ka īpašnieks apzināti ļauj piemineklim sabrukt, tad vajadzētu būt iespējai atsavināt bez atlīdzības. Pietiktu ar kādiem diviem trīs atsavināšanas gadījumiem valstī, lai pārējie īpašnieki vairs neļautu saviem objektiem nonākt līdz tādam stāvoklim,” viņš uzskata.

Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzības konvencija šādu iespēju paredz, bet Latvijas normatīvie akti norāda, ka var būt piespiedu atsavināšana, taču ne bezatlīdzības. Taču tam vajag finansējumu, un līdz ar to šo likuma normu praktiski nav iespējams izmantot. Runājot par to, vai normu par piespiedu atsavināšanu bez atlīdzības ir iespējams iestrādāt likumos, inspekcijas vadītājs atzina, ka tam ir samērā liela pretestība, jo juristi uzskata, ka tas neatbilst konstitūcijas principiem.

“Es gan uzskatu, ka to varētu panākt, jo kultūras mantojums atbilstoši starptautiskajām konvencijām ir visas sabiedrības vērtība. Ja kāds apzināti mēģina iznīcināt visai sabiedrībai nozīmīgu vērtību, tad kopīgais zaudējums ir daudz lielāks nekā privātīpašuma principu ievērošana,” viņš norādīja.

Attiecībā uz Rīgas vēsturisko centru šis jautājums nu ir atrisināts – ēkas ir novērtētas no kultūrvēsturiskā viedokļa un veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz – ja iet bojā kultūrvēsturiski unikāla vai vērtīga ēka, tad tās vietā ir atļauts būvēt tikai tāda paša apmēra un materiāla ēku.

“Tas nozīmē – ja nodeg neliela koka ēciņa, tad tās vietā varēs uzbūvēt tikai tāda paša apjoma koka ēku. Līdz ar to vairs nav jēgas pūdēt vai dedzināt, jo neko lielāku vienalga nevarēs uzbūvēt. Īpašnieki ir spiesti iet likumīgo ceļu,” atzina Dambis.

Runājot par slaveno graustu Marijas ielā 6, VKPAI vadītājs sacīja, ka šajā gadījumā problēma saistīta ar īpašnieka attieksmi.

“Manuprāt, īpašnieki gaida ekonomiski labākus laikus, kad šos lielos objektus varētu pārdot, vai arī iesaistīt biznesā un ar tiem labāk nopelnīt, nekā ir iespējams pašlaik,” viņš paskaidroja.

Dambis uzsvēra, ka vēl svarīga norma, kas jāmaina, ir nekustamā īpašuma nodoklis, jo kultūras pieminekļi, ja tie netiek izmantoti saimnieciskā darbībā, ir atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa. Šis atbrīvojums attiecas arī uz tiem kultūras pieminekļiem, kas netiek uzturēti kārtībā. Līdz ar to viens īpašnieks iegulda naudu objekta sakopšanā un šis nodokļa atbrīvojums ir kā zināma kompensācija, bet cits vienkārši gaida kultūras pieminekļa sabrukšanu un arī saņem tādu pašu priekšrocību.

“Mēs jau pirms vairākiem gadiem aicinājām Saeimu uz šo situāciju reaģēt. Mūs atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība un šobrīd jau ir izstrādāts grozījumu projekts par šīs normas koriģēšanu. Līdz ar to, ja īpašums netiek uzturēts atbilstošā kārtībā, tad to apliks ar nekustamā īpašuma nodokli. Šajā gadījumā nodoklis būtu kā instruments, lai veicinātu veikt elementārus saglabāšanas darbus,” pastāstīja VKPAI vadītājs.

Savukārt, runājot par valsts īpašumā esošiem kultūras pieminekļiem, Dambis teica, ka “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) īpašumā ir daudz kultūras pieminekļu, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, tomēr pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, atzīstot, ka VNĪ vadībai ir izpratne par kultūras pieminekļu vērtību.

“Mēs ar jauno VNĪ vadītāju bijām kopīgā vizītē Norvēģijā mācīties, kā viņi organizē valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu apsaimniekošanu un atjaunošanas darbus, kā arī abu organizāciju sadarbību. Savulaik Norvēģijā bija situācija, ka Kultūras mantojuma direktorāts karoja ar viņu valsts īpašumu apsaimniekošanas institūciju, jo netika ievērotas īpašumu uzturēšanas normas. Tagad starp viņiem ir ļoti laba sadarbība. Tādēļ mēs kopā ar VNĪ vadību arī braucām pētīt šo pieredzi, un domāju, ka pirmais impulss ir ļoti labs,” informēja Dambis.

Viņš sacīja, ka šogad sarunas un kopīgās sanāksmes ar VNĪ bijušas produktīvas un pieminekļu vērtību atbalstošas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+