Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. decembris, 2014
Drukāt

VL-TB/LNNK vēlas aktivizēt darbību Latgalē (13)

Foto-LETAFoto-LETA

Starp nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) prioritārajiem virzieniem ir gan partijas biedru skaita palielināšana, gan arī aktīva darbība Latgalē, 13.decembrī partijas kongresā stāstīja VL-TB/LNNK valdes loceklis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

Politiķis pauda viedokli, ka ir būtisks darbs VL-TB/LNNK pamatuzstādījumu iedzīvināšanai sabiedrībā, kā arī gatavošanās 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, jo nacionālajai apvienību būtu jāpiedāvā spēcīgi kandidātu saraksti visos novados.

Dombrava neslēpa neapmierinātību ar to, ka VL-TB/LNNK ir vāji pārstāvēta Latgales pašvaldībās un kopumā šajā reģionā partija saņem vien aptuveni 5% lielu atbalstu. Ja nākotnē nacionālā apvienība vēlas nostiprināt savas pozīcijas valdībā, tad svarīgi sākt ar Latgali, akcentēja deputāts, piebilstot, ka šajā reģionā “dzīvo mūsu valsts patrioti”, kurus arī jāspēj uzrunāt.

Savukārt deputāts Imants Parādnieks savā runā pievērsās arī sadarbībai ar valdības partneriem. “Koalīcijas partneri, kaut arī nevēlās to atzīst, ir parādā nacionālajai apvienībai par atbildīgo nostāju pirms vēlēšanām un valdības veidošanā,” sacīja Parādnieks.

Viņš arī uzsvēra, ka VL-TB/LNNK bija un būs koleģiāla pret partneriem, tomēr līdzīgi jārīkojas arī pārējiem koalīcijas dalībniekiem. Šajā valdībā nav jaunāko vai vecāko partneru, un tas jāapzinās arī “Vienotībai”, kā arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kas uz nacionālās apvienības rēķina esot vēlējusies apliecināt savas ambīcijas valdības veidošanas laikā, norādīja politiķis.

Parādnieks domā, ka VL-TB/LNNK ir iespējas būt uzstājīgākiem savās prasībās un virzīt priekšlikumus jomās, kuras “Vienotība” un ZZS uzskatot par piederīgām sev.

Debatēs partijas biedri runāja arī par drošību kontekstā ar ģeopolitisko situāciju un uzsvēra, ka jāstiprina gan ārējā, gan iekšējā drošība. Tāpat tika pārrunātas arī citas tēmas, piemēram, deputāts Edvīns Šnore sacīja, ka visus šos gadus notika mēģinājumi integrēt sabiedrību, tomēr pašlaik ir palikušas divas opcijas – veicināt valstij nelojālo cilvēku izceļošanu vai piekāpties viņiem un veidot divkopienu valsti.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Tāda šļura latgalei nav vajadzīga!

    • Nemuldi! Inese Laizāne ir ļoti palīdzējusi Latgalei un Latgales uzņemējiem, kā arī latgaliešu valodas popularizēšanā un attīstīšanā!

  2. pretiigie NA kangari – lata slepkavas

  3. Kad Raivis Dzintars un Imants Parāžnieks taisīs propagandas tūri pa Latgali? Man ir sajūta, ka ne Dzintars, ne Parāžnieks tālāk par Krustpili nav bijuši un neko nezina par reālo situāciju Latgalē.
    2015.gada februārī Rēzeknē būs latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks 2014”. Būtu labi, ja uz to ierastos arī Dzintars un Parāžnieks, un aprunātos ar latgaliešu kultūras darbiniekiem.

  4. Vai tiešām tikai viens Edvīns Šnore kongresā runāja par galveno, par kolonistu izceļošanas veicināšanu? Ja tas bija tā, tad nekādi nav saprotams kā šī partija domā sasniegt izsludināto mērķi-latvisku Latviju.

    • Nu nav tam laika,vēl tiek dalīti pīrāgi,un …kā tad tiek domāts uzrunāt Latgali -atbalstiet mūs un viss būs ?Jūs jau neintegrējat tautu un neradat pievienoto vērtību,tikai saukļi !

  5. Lūgums “Latvijas Avīzei”. Nointervējiet beidzot Inesi Laizāni. Lai viņa pastāsta 1) vai latgaliešu valodai jādod reģionālās valodas statusu; 2) lai pastāsta kā dabūt atpakaļ uz Latgales laukiem jaunās ģimenes; 3) lai pastāsta ko darīt ar nodokļiem – varbūt Latgalē ekonomiksas stimulēšanai kādus nodokļus jāsamazina; 4) lai pastāsta kā iekustināt inertos latgaliešus uz uzņēmējdarbību un ražošanu; 5) lai pastāsta par ES naudas piesaisti un kādas nozares ES fondu ietvaros būtu jāattīsta tieši Latgalē (lauksaimniecību? būvēt pansionātus? dabas vērošana?).
    No skata Laizāne ir pārāk klusa un noslēgusies sevī, Saeimā no tribīnes nerunā, bet varbūt viņai kā kautrīgam cilvēkam ir daudz labu un oriģinālu ideju, kuras tieši caur avīzi var atklāt plašākai sabiedrībai. Ja būs idejas, tad Latgale aktivizēsies un ies aiz līderes.

    • Dialekts nav “valoda”. Un kurš no daudzajiem tad būtu tas īstais?

      • Rīdzinieki arī runā dialektā. Pie tam riebīgā un ar neparieziem uzsvariem. It sevišķi riebīgā Rīgas dialektā runā Ina Druviete.
        Un vēl rīdzinieki neatsķir “ka” no “kad”. Pat Raivis Dzintars savā dialektā “ka” vietā saka “kad”.
        Par to, ka rīdzinieku dialekts pilns ar ģermānismiem – neizteikšos.

  6. Lai nesanāk 5% barjera,bet tas darbs jādara,ticiet Latgalē ir uzticami cilvēki Latvijai un NA.Pa vienām durvīm izgrūš,tad pa otrām jānāk iekšā un jārunā ar tautu.Vēlu NA veiksmi!

  7. Un tā aktivizētāja būs Rīgas iedzīvotāja Inese Laizāne, kura Latgales večus aktivizē jau 5 gadus, bet kā nesanāk, tā nesanāk pārvarēt 5% barjeru.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+