Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. augusts, 2016
Drukāt

VM noslēdz darbu un prezentē trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus (17)

Foto - LETAFoto - LETA

Veselības ministrija ir pabeigusi darbu pie trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Pirmais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā, piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro. Šis modelis pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko kā minimumu iesaka Pasaules Veselības organizācija, lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Šobrīd Latvijā veselības aprūpei atvēl 9,8%, kas ir ievērojami mazāk kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Otrais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs – iedzīvotājs var izvēlēties valsts vai privātā apdrošinātāja piedāvātu pakalpojumu, tas ir tā saucamais Nīderlandes modelis. Šajā variantā apdrošinātai personai bez esošā nodokļu sloga būtu jāveic papildu maksājumi izvēlētajam apdrošinātājam, sākot no 25 eiro mēnesī. Konkrētajā modelī pakalpojumu grozs iedzīvotājiem būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polisē esošā piedāvājuma. Pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no apdrošinātāja un polises.

Trešajā modelī ir paredzēts sadalīt veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Daļu no pakalpojumu groza segtu valsts no kopējiem nodokļiem, piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību, tāpat tiktu ieviests arī papildus maksājums, kas ļautu saņemt papildu veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām. Arī šī modeļa ieviešana nozīmētu papildus finansiālo slogu iedzīvotajiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojums tiktu saņemts atbilstoši veiktajām iemaksām, kas negarantē vienlīdz pieejamu veselības aprūpi visiem. Tajā pašā laikā valsts veiktu apdrošināšanas maksājumus par noteiktām sabiedrības grupām, kas neveiktu papildus maksājumu, piemēram, pensionāriem, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti.

Lēmums būs jāpieņem valdībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Ministrijas ierēdņu izstrādājumu vietā-laika pārbaudītās Eiropas slimokases!

  2. Igaunijas Finanšu ministrija rosina mainīt valdības struktūru,apvienojot visas ministrijas vienotā valdības centrā un minimizējot iestāžu uzturēšanas izdevumus,vēsta Sputnik Igaunija.,atsaucoties uz rus.eu.ee.
    Pirmais solis šjā virzienā jau ir sperts.Pašlaik tiek celta “Superministrijas ēka,kurā atradīsies Finanšu,Tieslietu,Ekonomikas unSociālo lietu ministrijas.Nākamā gada oltrajā pusē celtnieki plāno nodot objektu.
    Finanšu ministrijas ideju komentēja bijušais Valsts kancelejas vadītājs Raivo Vare.Saskaņā ar valdības vienošanos gada laikā valsts sektorā ir jāatlaiž aptuveni 750 cilvēku.”
    Skat.”Igaunijā rosina veidot vienotu valdību un likvidēt ministrijas”,Sputnik News.lv,12:26 06.07.2016. Sputniknews.lv.com/Baltics/20160706/

  3. Kompakta vadības sistēma mums neder! Atbildēt

    “ivars_s Pievienoja viedokli pie raksta Budžets kā pārplēsts lupatu deķis 19.jūnijs 2013 11:04 Piemērs: tā pati Igaunia,kur nav Veselības ministrijas,bet visu vada Veselības padome (15 cilv) pie Labklājības ministrijas.Slimokase,kas menedžē naudu (~200 cilv) 2011.gadā strādāja ar pārpalikumu izlietojot ap 700 milj EUR Šajā summā ieiet arī slimības nauda,ko tāpat maksā slimokase.Igaunija ir izveidojusi kompaktu un profesionālu vadības sistēmu,kas strādā perfekti,ja vēlēšanās pārliecināties pašiem,skatīt katra gada pārskatu (www.haigekassa.ee/eng/e hit (annual) Ja vēlaties redzēt mūsu veselības sistēmas gada pārskatu,nāksies vilties,tāda vienkārši nav.
    Sk.laikraksts”Ir”

  4. “Pateicoties tam,ka reformas paspējām veikt pirms krīzes,ka valstī ir izveidots Veselības apdrošināšanas fonds,kur no 33% lielā sociālā nodokļa tiek ieskaitīts 13% liels Veselības nodoklis (pārējie 20% tiek novirzīti pensijām) slimniekiem nav jāsūdzas par medicīnas pieejamību.Fonds jeb tautas valodā runājot,Slimokase,lemj par naudas tēriņiem-slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm un seko līdzi iedzīvotāju vajadzībām.
    Ja salīdzina ārstniecības izdevumus ar sasniegtajiem rezultātiem,tad Igaunijas veselības aprūpes sistēma tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām Eiropā”.tā Tallinā saka Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas direktors Toniss Alliks.Valgas slimnīcas pakalpojumus izmantojošie latvieši arī slavē Igaunijas veselības aprupes sistēmas priekšrocības,kaut igauņi tajā atrod arī trūkumus.
    Ārstu vdējā alga ap 2000 eiro,medicīnas māsām ap900 eiro mēnesī.
    Igaunijā ir izveidots tā sauktais sociālais parlaments,kas tur roku uz pulsa,lai cilvēkiem būtu pieejama veselības aprūpe un lai par to būtu atbildīgs ne tikai veselības ministrs,bet arī finanšu ministrs un Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājs.Tāpēc šīs personas kopā ar pieciem darba devēju un tikpat arodbiedrību pārstāvjiem veido tādu kā sociālo parlamentu,kas kopīgi ir atbildīgi par to,kas notiek veselības aprūpē.
    Direktors Alliks ir dzirdējis,ka Latvijā ātrā palīdzība ir centralizēta zem viena jumta,un uzskata,ka to var atļauties tikai tādās valstīs,kurās veselības aprūpei naudas netrūkst.”
    Šajā valstī grūti iedomāties situāciju.kad finanšu ministrs pēkšņi paziņo-griezīsim nost miljonus medicīnai,vai politiķi slimnīcās izveido valdes,kur sasēdina savus cilvēkus-naudas apsaimniekotājus. Igauniju sargā stipri morāliski spēki,kādreiz sacījis Kārlis Skalbe,un pēc visa tur redzētā,man nav ko iebilst.
    Skat.”Igaunijas sarkanie,dzeltenie un zaļie pacienti”.Reportāža,Māra Libeka,LA,16.02.2011.

  5. Naudu bija jānovirza svarīgākiem mērķiem arī pirms pieciem gadiem Atbildēt

    Aleksandra Klinklāva un Anša Kalniņa projektētā (1932.) Latvijas Sarkanā krusta sanatorija”Tērvete” 250 pacientiem (pašlaik rehabilitācijas centrs),ir viens no izcilākajiem funkcionālisma arhitektūras paraugiem Latvijā,30.gados tā bija viena no modernākajām ārstniecības iestādēm Eiropā.
    Taču arī Tērvetes sanatoriju,gan 2002.gadā,gan pirms pieciem gadiem,no slēgšanas,līdzekļu trūkuma dēļ paglāba vien tas,ka tās celtniecībai tika vākti tautas ziedojumi.

  6. Papildus naudu birokrātiem Atbildēt

    Pavisam klusu un nemanot no visiem trijiem Veselības ministrijas piedāvātajiem modeļiem ir pazudušas pašas slimokases,kurām jau pirmskara Latvijā bija savas aptiekas ar krietni lētākām medikamentu cenām,savas bezmaksas slimnīcas,sanatorijas,atpūtas nami un bērnu vasaras kolonijas.Mūsu veselības ministrijai nekādas sanatorijas nav vajadzīgas.Tas redzams jau pēc ministrijas ilggadējās vienaldzīgās attieksmes pret Baldones un Ķemeru sanatorijām un balneologiskajiem kūrortiem kā tādiem,kas kādreiz bija populāri ne tikai Latvijā vien! Vienīgais,kas ministriju interesē, ir papildus nauda,ne jau papildus pakalpojumi apdrošinātajiem,ko plašā klāstā piedāvā citu Eiropas Savienības valstu slimokases.Neaizmirsīsim,ka citās ES valstīs šī nauda atrodas nevis Veselības ministrijas,bet slimokasu rokās.Un par tās lietderīgu izlietošanu lemj autonomas slimokases pašas.

  7. Sasteigtā apdrošināšana Atbildēt

    “Nīderlandē iegulties slimnīcā uz divām trīs dienām,lai saņemtu zāles caur sistēmu,ir gandrīz neispējami,jo gultas diena maksā dārgi-vairāk nekā 1000 eiro.” Skat.”Sapnis par Nīderlandes veselības aprūpi”,Māra Libeka,LA,2014.gada 5.septembris.
    Vai Latviju varam salīdzināt ar bagāto Nīderlandi,izvēloties kā vienu no obligātās veselības apdrošināšanas modeļiem,Nīderlandes modeli? Kur tādā gadījumā ir Slimību fonds personām ar zemiem ienākumiem kā Nīderlandē? Kāpēc,netiek solīts,ka arī Latvijā pamatpakas fiksētā cena tiks pārrēķināta katru gadu? Un mazturīgajiem kompensēta puse no maksājumiem? Nav taču Latvijā ne Patērētāju un pacientu asociācijas,ne Veselības aprūpes uzlabojumu institūta! Kā lasām,minētajā rakstā,”Sirds ķirurgs (akadēmiķis Stradiņš),uzskata,ja politiķi vēlas Latvijā ieviest Nīderlandes veselības aprūpes sistēmu,tad to vajadzētu izpētīt līdz saknēm,bet to var izdarīt ne jau no attāluma,bet gan atbraucot uz Nīderlandi,lai patiešām iedziļinātos,kā šī sistēma strādā…”

  8. Veselības ministrijas piedāvātā 2.modeļa sekmīgai darbībai,nepieciešams radīt visus priekšnoteikumus. Jo atšķirībā no Latvijas,Nīderlandē veselības aprūpes poliriku nosaka Nīderlandes Veselības,labklājības un sporta ministrija sadarbībā ar Nīderlandes sociālo lietu ministriju.
    Trīs valsts inspektorāti monitorē un uzrauga veselības aprūpes kvalitāti un iedzīvotāju labklājības limeni.Bez tam Nīderlandē pastācv dažādi slimību fondi:
    Veselības aprūpes apdrošināšanas valde,kur’ierilpsrt 9 Veselīobas,labklājības un sporta ministrijas apstiprināti locekļi;Veselības aprūpes pārraudzības valde;Vweselības konsīlijs,sastācošs no 160 locekļiem,kura uzdevums ir konsultēt valdību par medicīnas zinātnisko pusi,veselības jautājumiem,sabiedrības veselības jautājumiem un dabas aizsardzību; Veselības aperūpes un sabiedrības veselības konsīlijs,ko nozīmē karaliene un kurš nodrošina valdību ar stratēģiskiem padomiem veselības aprūpē un labklājības jautājumos;Veselības apdeošināšanas tarifu valde,neatkarīga valdības organizācija,kas nosaka vadļīnijas veselības tarifos,maksimālos tarifus,veido pārskatus un uzrauga Veselības tarifu akta ievērošanu;Medikamentu valde,kas atbild par Faermācijas kompāniju regulēšanu;Nīderlandes slimnīcu valde,kas sniedz padomus slimnīcu darevības plānošanā un infrastruktūru attīstībai; Sabiedrības veselības un vides naxionālais institūts,kas apkopo datus par sabiedrības veselību un veselības aprūpi,veic klīniskos testus un strādā ar vakcīnām. Bez tam vēl Nīderlandē pastāv sabiedriskās organizācijas: Ārstus pārstāvošā Holandes medicīniskā asociācija (Dutch federation of patients and consumers) un Holandes veselības aprūpes uzlabojumu institūts (Dutch institute for health care improvement).

  9. Vai mums to vajag? Atbildēt

    Lai ieviestu Latvijā Nīderlandes modeli (2.VM piedāvātais modelis) ir jārada vispirms visi priekšnoteikumi tā sekmīgai darbībai.Jo atšķirībā no Latvijas,Nīderlandē gan par veselības aprūpi,gan labklājību atbild Nīderlandes Veselības,labklājības un sporta ministrija,kas veselības apdrošināšanas jomā sadarbojas ar Nīderlandes Sociālo lietu ministriju.Trīs valsts inspektorāti monitorē un uzrauga veselības aprūpes kvalitāti un iedzīvotāju labklājības līmeni.
    Bez tam Nīderlandē pastāv dažādi slimību fondi: Veselības aprūpes apdrošināšanas valde,kurā ietilpst 9 Veselības,labklājības un sporta ministrijas apstiprināti locekļi,kas konsultē ministriju un uzrauga veselības aprūpes sistēmu;Veselības aprūpes apdrošināšanas pārraudzības valde;Veselības konsīlijs,kas sastāv no 160 locekļiem,kura uzdevums ir konsultēt valdību par medicīnas zinātnisko pusi,veselības jautājumiem,sabiedrības veselības jautājumiem un dabas uzraudzību;Veselības aprūpes un sabiedrības veselības konsīlijs,kuru nozīmē karaliene un kas nodrošina valdību ar stratēģiskiem padomiem veselības aprūpē un labklājības jautājumos;Veselības apdrošināšanas valde,neatkarīga valdības organizācija,kas nosaka vadlīnijas veselības tarifos,maksimālos tarifus,veido pārskatus un uzrauga,vai tiek ievērots Veselības tarifu akts;Medikamentu valde,kas atbild par Farmācijas kompāniju regulēšanu;Nīderlandes slimnīcu valde,kas sniedz padomus par slimnīcu darbības plānošanu un infrastruktūras attīstību;Sabiedrības veselības un vides nacionālais institūts,kas apkopo datus par sabiedrības veselību un veselības aprūpi,veic klīniskus testus un strādā ar vakcīnām.
    Bez tam vēl darbojas sabiedriskās organizācijas: Karaliskā Holandes medicīnas asociācija,kas pārstāv ārstus; Holandes patērētāju un pacientu asociācija (Dutch Federartion of patients and consumers) un Holandes veselības aprūpes uzlabojumu institūts (Dutch institute for health care improvement). Tos visus tagad atvietos viena pati Anda Čakša? Vai arī dabūsim uz sava kakla vēl šos Trojas zirga ierēdņu tūkstošus?!

  10. Veselības apdrošināšana ir vajadzīga,lai samazinātu apdrošināto un viņu ģimenes locekļu izdevumus saslimšanas gadījumā,nevis sekmētu ierēdņu skaita palielināšanu Veselības ministrijā! Ja runājam par reformām veselības aprūpē,tad vienlaicīgi ar obligātās apdrošināšanas ieviešanu ir obligāti jāreformē arī ši ūdensgalva-Veselības ministrija!
    Kā pareizi saka profesors Arnis Vīksna: “…ārstniecības nauda nedrīkst atrasties ministrijas pārziņā.Tur jau tā nelaime,ka no tā naudas maisa neviens negrib atteikties. Lietuvā un Igaunijā jau sen tas ir nokārtots,bet pie mums nav,jo vienmēr kāds grib pirkt dārgus medicīniskos aparātus,celt nevajadzīgas būves utt. Pirmskara Latvijā visa medicīnas nauda vija slimokasu rokās,tad nebija ne rindu,ne kukuļu ārstiem.” Skat.”Kaut kājas basas,tomēr bija slimokases”.Intervija ar Arni Vīksnu,Māra Libeka,Latvijas Avīze,18.septembris 2013.

  11. Netiek apskatīta,piemēram,arī Austrijas veselības apdrošināšanas sistēma,no kuras mēs ļoti daudz ko varētu mācīties,kaut vai nevajadzīgi garo rindu novēršanā un ģimenes ārstu atslogošanā.Jo Austrijā vizīte pie ģimenes ārsta nav obligāta un nepieciešamo speciālistu var apmeklēt arī bez nosūtījuma!

  12. Kā lasām jau Ulda Berķa 2004.gada promocijas darbā,ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai “Informācijas stratēģiskā loma apdrošināšanā”,tad (143 lpp.): “Te gan jāatzīmē,ka veselības aprūpe Nīderlandē (Veselības ministrijas piedāvātais pirmais modelis),netiek uzskatīta par ļoti labu Eiropas mērogā un daudzi ārstējas blakus esošajās valstīs.taču no informācijas asimetrijas un riska izlīdzinājuma viedokļaNīderlandes piemērs ir ļoti reprezentatīvs.” Bet,vai ar to vien pietiek,ja turpat lasām,ka “Nīderlandes reforma ir tehniski sarežģīta.Riska aprioru mēru intensīva attīstība norisinās tikai pēdējos desmit gadus.” Kāpēc Veselības ministrija nav piegriezusi nekādu uzmanību Nīderlandes kaimiņvalstij Beļģijai,ja Beļģijas modelis tiek dēvēts par”viscēlsirdīgāko aprūpes sistēmu”? Un,iespējams,tādēļ,kā raksta U.Berķis,”daudzi ārstējas blakus esošajās valstīs”?!

  13. Koalīcijas izstrādājumi vienmēr paši labākie visā Eiropas Savienībā-kā nodokļu,tā arī veselības apdrošināšanas jomā! Laiks to būtu sabiedrībai saprast! Kādas vēl slimokases,ar pašu dalībnieku vēlētu vadību,savām aptiekām,slimnīcām un citiem papildus piedāvājumiem!?

  14. ATKAL netīra roka grābstīsies pa sociālo budžetu, kur jau tagad smeļas visi, kam nav slinkums!?? Tā domājot un darbojoties, NEKAD nebūs cilvēka cienīgas algas un pensijas!!! Vai tiešām ir tikai sociālais budžets, no kura var veikt visu caurumu aizlāpīšanu???

  15. ATKAL viena netīra roka grābstīsies un iztīrīs tukšu sociālo budžetu, no kura jau tagad smeļas visi, kam nav slinkums!?? Te ir rezultāts pensiju indeksācijai, kas līdz šim ir bijusi smieklīgi maza pie mūsu lielās dārdzības un strādājošo algām. Tā darbojoties NEKAD NEBŪS ne normālas, cilvēka cienīgas pensijas, ne algas, no kurām tiek veiktas iemaksas sociālajā budžetā!??

  16. Janis J. Dimants., Jr., M.D. Atbildēt

    Ja mums būs politiskā griba, tad rezultāti šoreiz būs. Pretējā gadījumā – čiks vien būs.

  17. Tur pat blakus Nīderlandei ir Beļģija,kuras galvaspilsēta ir mums visiem labi pazīstamā Brisele! Tad,lūk šajā Beļģijā,kuru mūsu Veselības ministrija nez kādēļ nav pat pamanījusi:”Gandrīz visa slimokases noteikušas cenu par standarta apdrošināšanas paketi 10 Eur/mēnesī robežās.Tomēr var atšķirties,vai šī cena piemērota par vienu ģimenes locekli vai visu ģimeni kopā.Piemēram,Euromut piedāvā veselības apdrošināšanu visai ģimenei,ieskaitot bērnus,par 9,90 Eur mēnesī.
    Tomēr bez šī minimuma katra slimokase attīsta un piedāvā klientiem dažādus papildus produktus un pakalpojumus,piemēram,Euromut pievērsusi uzmanību slimo bērnu skolas apmācībai mājas apstākļos,briļļu un kontaktlēcu apmaksai,ortodontijas apmaksai utt.Tādēļ pastāv pietiekami redzamas atšķirības starp slimokasēm,jo tās piedāvā dažādus pakalpojumus īpašām mērķa auditorijām,piemēram,ģimenēm ar bērniem,pensionāriem,strādājošiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.” Skat. www,latviesi,be
    Ko papildus,par 25 eiro mēnesī,piedāvā Veselības ministrija?

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+