Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. janvāris, 2015
Drukāt

VM sola pievērst pastiprinātu uzmanību laicīgai vēža diagnostikai un ārstēšanai (5)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Veselības ministrija (VM) Onkoloģijas modrības gadā plāno lielāku uzmanību pievērst tam, lai cilvēki aktīvāk izmanto iespēju veikt valsts apmaksātu profilaktisko vēža skrīningu, kā arī tam, lai pēc iespējas ātrāk tiktu sākta slimības ārstēšana un nodrošināta nepieciešamā rehabilitācija pēc izveseļošanās, šodien atklājot Onkoloģijas modrības gadu, teica VM valsts sekretāres vietniece Egita Pole.

Pole norādīja, ka, īstenojot Onkoloģijas slimību kontroles programmu 2009.-2015.gadam, VM secinājusi, ka iedzīvotāju atsaucība vēža skrīninga veikšanai ir pārāk zema. Piemēram, tikai 35,9% sieviešu, kurām 2014.gadā izsūtīti aicinājumi ierasties uz bezmaksas krūts profilaktisko pārbaudi, to arī izdarījušas.

Tādēļ VM plāno paaugstināt skrīninga programmas efektivitāti, precizējot profilaktiskās apskates saturu pie ģimenes ārstiem, jo ģimenes ārsti ir pirmie, kas var novērot vēža parādīšanos pacientam.

Tāpat VM uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumos, pērkot veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem, tajās jāiekļauj obligātās minimālās prasības regulārām profilaktiskām veselības pārbaudēm, kurās ietilptu skrīnings, šādi efektīvāk atklājot vēzi agrīnā stadijā.

Kā žurnālistiem preses konferencē stāstīja VM galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga, 2012.gadā Latvijā bija piektais augstākais mirstības rādītājs no dzemdes kakla vēža starp 40 Eiropas valstīm.

Viņa skaidroja, ka primārā profilakse pret šo vēža formu ir vakcinācija, bet sekundārā – vēža skrīnings. Latvijā 2012.gadā pret dzemdes kakla vēzi tiek vakcinētas mazāk par 60% meiteņu, tomēr, lai nopietni samazinātu saslimšanu ar šo vēža formu, nepieciešams vakcinēt vismaz 80% meiteņu.

Savukārt dzemdes kakla vēža skrīningu veic divas reizes mazāk sieviešu nekā vajadzētu, stāstīja Rezeberga. Viņa uzskata, ka skrīninga programma darbojas, bet nav efektīva, jo cilvēki nav ieinteresēti. Speciāliste pauda viedokli, ka jāvairo izpratne par cilvēka paša atbildību par savu veselību.

Lai nodrošinātu pacienta rehabilitāciju pēc izveseļošanās, plānots izvērtēt iespēju, piemēram, sievietēm pēc krūts vēža operācijas apmaksāt krūts rekonstrukciju, kā arī citas īpaši sarežģītas operācijas, lai slimniekam palīdzētu atgūt darba spējas.

Tāpat ar Labklājības ministriju notiekot sarunas, lai nodrošinātu pacientiem ne tikai fizisku rehabilitāciju, bet arī psihosociālo rehabilitāciju, lai cilvēkiem pēc vēža pārslimošanas būtu vieglāk iekļauties darba tirgū.

VM papildus plāno pievērst lielāku uzmanību sabiedrības informēšanai, sagatavojot informatīvos materiālus par valsts apmaksātajiem onkoloģijas pakalpojumiem, par paliatīvās aprūpes un rehabilitācijas saņemšanas iespējām, kā arī “zaļā koridora” darbību, kas pacientam ne ilgāk kā desmit dienas pēc vēža atklāšanas paredz nodrošināt speciālista konsultāciju, lai uzsāktu ārstēšanu.

Vienlaikus VM plāno izvērtēt “zaļā koridora” darbību, tai skaitā pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, un izstrādāt ārstniecības iestādēm skaidri saprotamus “zaļā koridora” realizācijas mehānismus.

Pole arī norādīja, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta informēšanai par solāriju kaitīgo ietekmi, pasīvās smēķēšanas ietekmi, kā arī par veselīga uztura nozīmi.

Savukārt paliatīvās aprūpes jomā VM šī gada laikā plāno uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp paliatīvās aprūpes speciālistiem un ģimenes ārstu institūciju.

Tāpat tiks izvērtētas iespējas nodrošināt pacientiem nepieciešamo medikamentu pieejamību pēc izrakstīšanās no paliatīvās aprūpes nodaļas līdz vizītei pie ģimenes ārsta, stāstīja Pole.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Manā ģimenes situācijā šis izklausās ļoti ļoti smieklīgi – lai cik tas skumji nebūtu…. “ģimenes ārsti ir pirmie, kas var novērot vēža parādīšanos pacientam.”

  2. VM vēl tikai sola.Cilcēks vairāk kā gADU STAIGĀJA PIE DAUDZIEM ;arstiem ar sūdzībām,galvenais strauji kritās svarā,visur tik vajadzēja maksāt,bet neviens gada garumā neiedomājās pārbaudīt uz vēža marķieriem.Tagad cīnīsimies,kas vairs atliek.Arī uz pirmreizējo ķīmiju bija jāgaida mēnesis.Gada garumā tik dzirdējām analīzes ļoti labas jāatpūtina nervi,stulbums.’

    • Mums ir ļoti līdzīga situācija, ka ģimenes ārst gada garumā neko nedarīja tikai ierakstīja slimības vēsturē nepārbaudītu diagnozi, pat nesalīdzināja asins analīžu rezultātus…. beigās izrādījās neoperabls pacients….. kā arī ko man darīt ja skrīningu jāveic pēc deklarētās dzīvesvietas, bet darba dienās tur ierasties nav iespējas? ir sajūta, ka tie, kas domā par šo visu neaizdomājas pāris soļus uz priekšu……

  3. 11.gadus neesu bijusi pie ārsta.Un dzīva esmu.

  4. ir jāizmanto kaut vai tas minimums , ko mums valsts apmaksā . tāpēc…mīļās kundzes un jaunkundzes , būsim aktīvas. es šos divus pakalpojumus izmantoju .

Draugiem Facebook Twitter Google+