Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. decembris, 2013
Drukāt

VNĪ eksperti: ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās no atklātas uguns būvniekam nodotajā daļā

Foto: LETAFoto: LETA

Ugunsgrēks Rīgas pilī. Ugunsgrēks Rīgas pilī.

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā, un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots – dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots, secinājuši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pieaicinātie Igaunijas eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība “SBRE” par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS “Baltijas Apdrošināšanas nams” (BAN) un “BTA Insurance Company” (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Igaunijas ekspertu uzņēmuma “H-ekspertii” eksperts Jans Aija skaidroja, ka ekspertīzē ir noskaidrota ugunsgrēka izcelšanās vieta – ugunsgrēka avots atrodas Pils laukuma pusē, pils ēkas bēniņu daļā, kāpņu telpas dienvidrietumu sienā.

Aija norādīja, ka noskaidrots arī ugunsgrēka izcelšanās tehniskais iemesls – ugunsgrēka izcelšanās ir iespējama no dzirkstelēm, kvēlojoša tabakas izstrādājuma vai jebkura cita atklātas uguns avota. Eksperti pieļauj, ka pēc aizdegšanās procesa turpinājās kvēlojoša degšana. Svētku zālē starp gruvešiem tika atrasts izlietots ugunsdzēšamais aparāts – eksperti nevar apstiprināt vai noraidīt saistību starp ugunsgrēka izcelšanos un atrasto uguns dzēšamo aparātu. Taču šis apstāklis var norādīt arī uz to, ka ugunsgrēks ir izcēlies no iepriekš līdz galam nenodzēstas lokālas uguns.

Aija norādīja, ka tehniski kvēlojošās degšanas procesa sākums bija iespējams 20.jūnijā visas dienas garumā. Pāreja no kvēlojošas degšanas uz liesmojošu degšanu notika aptuveni laikā no plkst.21.30 līdz 21.40. Ugunsgrēkam, iespējams, bija ilgstošs slēptais periods – vismaz piecas stundas no tā brīža, kad būvnieki 20.jūnijā plkst.16.30 aizgāja no bēniņiem, līdz ugunsgrēka konstatēšanai pēc ārējām pazīmēm orientējoši plkst.22.10.

Aija sacīja, ka ugunsgrēka dienā uz jumta darbus veica trīs strādnieki, kuri cēla uz jumta dakstiņus un tos tur izvietoja. Vēl viens strādnieks nodarbojās ar skursteņa apmešanu, bet vēl viens – ar vecā apmetuma noņemšanu no cauruļvadiem.

Eksperts arī skaidroja, ka atrastajā ugunsgrēka izcelšanas vietā konstatētas sagrieztas skārda konstrukcijas, kuru griešanai, visticamāk, izmantots abrazīvais disks, kas rada daudz dzirksteļu. Kāpņutelpas sienu dēļos ir daudz šķirbu, kurās uzkrājušies organiski putekļi no koka un frēzkūdras – tie arī varēja sākt gruzdēt dzirksteļu dēļ.

“Slēptā ugunsgrēka posms var būt saistīts tikai ar uzliesmojoša materiāla ilgstošu gruzdēšanu bēniņos, kas šajā gadījumā varēja būt tikai frēzkūdra, kas atradās bēniņos kā siltumizolācijas materiāls. Frēzkūdras pamatīpašības un tās atrašanās ugunsgrēka izcelšanās vietā – Rīgas pils bēniņos – arī ir iemesls, kāpēc kā ugunsgrēka avots ir ilgstošs, slēpts gruzdēšanas periods,” skaidroja Aija.

Viņš piebilda, ka virs ugunsgrēka izcelšanās vietas sadales skapjos tika konstatēti drošinātāji, kuros noticis īssavienojums, taču īssavienojums bijis nevis ugunsgrēka iemesls, bet tā sekas – īssavienojumu radījusi termiskā iedarbība, kuras avots bijis karsts gaiss vai atklāta liesma.

VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane uzsvēra, ka Igaunijas ekspertu uzdevums bija noskaidrot uguns izcelšanās vietu un iespējamos apstākļus, bet ne noteikt personu vai personas, kas būtu vainojami ugunsgrēka izraisīšanā.

“Pie vainīgo noskaidrošanas darbu turpina Valsts policija, kurai izvērtēšanai esam iesniegušu arī igauņu ekspertu atzinumu. Tā kā mums patlaban ir skaidrība par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem un tā izcelsmes vietu, varam turpināt aktīvi risināt zaudējumu segšanas jautājumu. Patlaban esam vērsušies par zaudējumu atlīdzināšanu gan pie būvnieku apvienības “SBRE”, prasot ar saviem spēkiem un līdzekļiem novērst pilij radītos postījumus, kā arī esam iesnieguši pieteikumu abām iesaistītajām apdrošināšanas kompānijām. Vienlaicīgi būvniekam un būvuzraugam ir izvirzīta prasība nekavējoties no pils rekonstrukcijas darbiem atstādināt visus darbiniekus, kuri bija atbildīgās amatpersonas par būvniecības darbu veikšanu un uzraudzību ugunsgrēka izcelšanās laikā,” sacīja Strautmane.

Jautāta, vai gadījumā, ja Valsts policijas un apdrošinātāju veikto ekspertīžu slēdziens nesakritīs ar VNĪ pasūtītās ekspertīzes slēdzienu, VNĪ ir gatava tiesāties ar būvniekiem, Strautmane sacīja, ka šāda iespēja tiks izskatīta.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Sintija Virse teica, ka policijas rīcībā ir VNĪ pasūtītās ekspertīzes rezultāti un tos izvērtēs kriminālprocesā par pils ugunsgrēku. Lai lemtu par tālāk darbībām, policijai nepieciešami sākotnēji likumsargu pasūtīto ekspertīžu rezultāti. Kriminālprocess par ugunsgrēku joprojām tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma nodaļas, un pēc ekspertīžu rezultātu saņemšanas tiks izlemts, vai to pārkvalificēt pēc konkrēta Krimināllikuma panta. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) iepriekš minēja, ka policijas pasūtīto ekspertīžu rezultāti varētu būt zināmi decembrī.

Savukārt “SBRE” šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Kā ziņots, šā gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kurā noritēja rekonstrukcijas darbi, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā – 200 kvadrātmetru platībā. Par ugunsgrēka iemesliem tika sākts kriminālprocess.

Jūnijā notikušā Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumi tiks segti no pils būvniecībai paredzētā finansējuma 19,65 miljonu latu apmērā, 3.decembrī nolēma valdība.

Kopējie Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumi patlaban aprēķināti 421 071,55 latu apmērā, taču daļu no tēriņiem samaksājusi apdrošināšanas kompānija BTA. Tādējādi valdība nolēma, ka ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumi 326 927 latu apmērā jāsedz no jau iepriekš VNĪ paredzētā kopējā finansējuma Rīgas pils projektam.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajos dokumentos prognozēts, ka ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumu apmērs vēl palielināsies, jo pēc papildu projektēšanas darbu pabeigšanas būs nepieciešams veikt būvniecības darbus.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbus nodrošina pilnsabiedrība “SBRE”, ar ko tika noslēgta vienošanās par ugunsgrēka seku likvidēšanas darbu veikšanu par 220 939 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Pagaidu jumta izbūve ir pabeigta gan virs Rīgas pils Baltās zāles, gan virs Rīgas pils Svētku zāles, gan Konventa daļas. No gruvešiem attīrītas visas telpas. Turpinās un nepieciešamības gadījumā turpināsies darbi telpu mitruma līmeņa samazināšanai. Saskaņā ar ugunsgrēka seku likvidācijas un pagaidu jumta izbūves darbu izpildes grafiku darbi tiks turpināti līdz 2014.gada maijam. Pilnsabiedrība “SBRE” līdz septembra sākumam veikusi darbus par 92 823 latiem bez PVN.

VNĪ jau jūlijā nosūtījusi vēstuli BAN ar lūgumu nekavējoties saskaņot un apmaksāt Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas ārkārtas darbus 220 939 latu bez PVN apmērā ar norādi, ka šis ir Rīgas pils ugunsgrēka likvidācijas ārkārtas darbu izmaksu aprēķins un tas nav uzskatāms par galīgo seku un seku novēršanas zaudējumu aprēķinu.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+