VNĪ: Rīgas pils pagaidu jumts ir nekvalitatīvs un tas jāpārtaisa (papildināts) 0
Pagaidu jumta izbūves darbi nav veikti atbilstoši prasībām un tos nevaram pieņemt, pavēstīja “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) Būvniecības pārvaldes direktors Artis Dzirkalis.
“Tā kā pagaidu jumta izbūves darbi nav veikti atbilstoši prasībām, šobrīd VNĪ nav pamata tos pieņemt. VNĪ turpina sarunas ar SBRE par tālāko rīcību,” norādīja Dzirkalis.
Kā pauda Dzirkalis, “SBRE” paziņojis, ka jumts neatbilst pat minimālajām prasībām – tas var vējā sabrukt un neizturēt lietu un sniegu. Turklāt būvnieki piekrita, ka pagaidu jumtam jākalpo vismaz deviņu mēnešu garumā.
“Tādējādi viņi atzīst, ka nav izpildījuši VNĪ prasības. Mēs vērsāmies pie “SBRE” ar lūgumu novērst defektus, lai jumts nodrošinātu savu funkciju un varētu tikt ekspluatēts lietus un sniega gadījumā līdz nākamā gada maija mēnesim. Šajā laikā paredzēts izbūvēt Rīgas pils pastāvīgo jumtu,” informēja Dzirkalis.
Būvniecības direktors pauda, ka VNĪ nosūtījis uzaicinājumu Rīgas pils projektētājiem pilnsabiedrībai “Pils projekts” nākamnedēļ piedalīties sarunās un parakstīt līgumu par izmaiņām esošajā tehniskajā projektā un arī par pastāvīgā jumta izstrādi.
VNĪ uzskata, ka šobrīd ir pāragri runāt par to, kad pilij varētu izbūvēt pastāvīgu jumtu. Ir zināms, ka projektēšanas darbam vajadzīgi trīs mēneši. Nākamnedēļ VNĪ saņems projektētāju redzējumu, kāds risinājums pils pastāvīgajam jumtam nepieciešams un cik ilgā laikā to var izbūvēt.
“SBRE” pārstāve Mārīte Straume uzsvēra, ka pēc VNĪ izteikumiem medijos oficiālu atteikumu nepieņemt darbus “SBRE” nav saņēmis un kompānija tam arī neredz pamatojumu.
“Pagaidu jumti Rīgas pilī ir izbūvēti atbilstoši kā, to paredz vienošanās par ugunsgrēka seku likvidāciju, kur arī puses atzīst, ka tas ir tikai pagaidu risinājums. Minētos deviņus mēnešus šīs konstrukcijas saskaņā ar vienošanos pildīs pagaidu jumta funkcijas – aizsargās no nokrišņiem, un, kur tas tehnoloģiski ir iespējams, tiks siltināts. Tomēr, pats svarīgākais ir fakts, ka pagaidu jumts nav risinājums, lai šajā situācijā gaidītu pavasari. Tikai absolūti hermētisks pastāvīgais jumts ar pietiekamu siltumizolāciju ļaus veikt attiecīgo pasākumu kompleksu, lai pilnībā apturētu mitruma radītos bojājumus konstrukcijās un būvelementos,” paskaidroja Straume.
Savukārt “SBRE” informēja, ka ar VNĪ pagaidu jumts bija saskaņots tikai kā pagaidu risinājums aizsardzībai no lietus. Tāpat līgumā teikts, ka savlaicīgi jāuzliek pastāvīgais jumts.
Objektā norīkoti papildu cilvēki, kas nepārtraukti monitorē jumta stāvokli un pēc nepieciešamības jumta segumā veic labojumus. Pēdējo dienu spēcīgajās lietusgāzēs pierādījies, ka šāds risinājums nav paredzēts kā ilglaicīgi ekstrēmiem laikapstākļiem, norāda būvnieki, piebilstot, ka gadījumā, ja pilij netiks uzlikts pastāvīgais jumts, nebūs iespējams pieslēgt arī apkuri.
“Tas ne tikai liedz veicināt žūšanu, bet arī pakļauj reālam riskam, ka samirkušās sienas izsals un rezultātā vēsturiskajai ēkai tiks nodarīti vēl lielāki zaudējumi,” pārliecināta pilnsabiedrība.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20.jūnija vakarā un to izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3,2 tūkstoši kvadrātmetru.
Kā aģentūrai BNS sacīja Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava, joprojām turpinās izmeklēšana un ugunsgrēka cēloņi nav zināmi.
