Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. maijs, 2014
Drukāt

VNĪ: sākotnēji nevarēja prognozēt JRT rekonstrukcijas izmaksas (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Jaunā Rīgas teātra telpas

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas metu konkursa laikā visi iesniegtie meti pārsniedza iepriekš VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) prognozētās būvniecības izmaksas, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

“JRT ir pirmais tik specifisks objekts, un iepriekš VNĪ nebija specifiskas pieredzes šādu objektu rekonstrukcijas izmaksu plānošanā. Sākotnēji, nosakot izmaksas, VNĪ vadījās pēc aptuvenām līdzīga apjoma ēkas rekonstrukcijas izmaksām, taču teātrim rekonstrukcija ir daudz specifiskāka,” sacīja Laukšteina.

VNĪ, konsultējoties ar sertificētiem arhitektiem, savas nozares profesionāļiem, precizēja rekonstruējamo ēku viena kvadrātmetra izmaksas, kas pēc arhitektu un būvniecības nozares speciālistu atzinuma iepriekš bijušas plānotas pārāk mazas šāda apjoma specifisku teātra ēku rekonstrukcijai un jaunbūvei, norādīja Laukšteina.

Arī Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka sākotnēji VNĪ veica vienus provizoriskos izmaksu aprēķinus, taču pēc metu konkursa tie tika precizēti un tika nosaukta jauna summa.

“Saprotam JRT ēkas rekonstrukcijas nozīmību Latvijas kultūrai. Jebkurā gadījumā visas izmaksas būs jāskata kontekstā ar valsts budžetu. Nu jau divus gadus budžets tiek gatavots vidējam termiņam – trīs gadiem, tāpēc par šīm papildu izmaksām varēsim lemt šī gada vasarā, kad sāksies budžeta plānošana. JRT rekonstrukcijas izmaksas nav jaunās politikas iniciatīvas, bet gan ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc ārpus budžeta šis jautājums nevar tikt skatīts,” sacīja Jarockis.

Viņš piebilda, ka par precīzu JRT rekonstrukcijai nepieciešamo summu varēs runāt tad, kad tiks izstrādāts rekonstrukcijas tehniskais projekts.

“Kad tika noslēgts līgums par JRT rekonstrukcijas skiču un tehniskā projekta izstrādi ar pilnsabiedrību “Zaigas Gailes birojs un partneri”, šīs pilnsabiedrības piesaistītais skatuves tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma projektētājs Luiss Jansens no Nīderlandes uzņēmuma “Theateradvies”, kurš ir kvalificēts pasaulē pazīstams augsta līmeņa teātra un koncertzāļu tehnoloģiju projektētājs, precizēja trīs skatuvju zāļu tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma izmaksas, kas sākotnēji nebija ietvertas ar valdības rīkojumu piešķirtajā finansējumā. Kopumā trīs skatuvju tehnoloģiskajam aprīkojumam paredzēts un nepieciešams ap pieciem miljoniem eiro,” informēja Laukšteina.

Viņa piebilda, ka līgumā ar projektētāju – pilnsabiedrību “Zaigas Gailes birojs un partneri” – ir noteikts, ka projektētāja piedāvātie rekonstrukcijas risinājumi nedrīkst pārsniegt piešķirtā finansējuma apmēru. Līdz ar to pašlaik aprēķinātais kopējais projekta izstrādei un būvniecības darbiem plānotais finansējums, kas tiek lēsts ap 20 miljoniem eiro, ir uzskatāms par galējo nepieciešamo teātra ēkas rekonstrukcijai.

Jau ziņots, ka JRT rekonstrukcijai papildus būs nepieciešami 12 669 848 eiro rekonstrukcijas izdevumu segšanai no 2013. līdz 2017. gadam.

Rekonstrukcijas projektā telpu apdarei un interjera elementiem neesot plānots piemērot paaugstinātas klases tehniskās prasības un standartus, kas sadārdzinātu teātra ēku kompleksa būvniecības izmaksas. Teātrī tikšot projektētas un izbūvētas skatuves iekārtas un pielietotas tādas tehnoloģijas, kas apmierinās JRT prasības.

Papildu izdevumos ir būvizmaksas 7 313 252 eiro, tehniskā projekta izstrādes izmaksas 498 942 eiro, piesaistītā kapitāla izmaksas 76 959 eiro un papildus nepieciešamais finansējums tehnoloģiskā aprīkojuma piegādei un montāžai 4 892 650 eiro apmērā.

Kopumā JRT rekonstrukcija tādējādi izmaksās 20 034 825 eiro. 2015. gadā tai nepieciešami 406 754 eiro, 2016. gadā – 5 483 655 eiro un 2017. gadā – 13 586 240 eiro.

Papildu līdzekļi būs nepieciešami, jo, izvērtējot metu konkursā iesniegtos metu provizoriskos būvizmaksu piedāvājumus, secināts, ka tie ievērojami pārsniedz iepriekš plānotās provizoriskās izmaksas būvniecības darbiem.

Žūrijas komisija, kuras sastāvā bija pieci profesionāli sertificēti arhitekti, kā arī trīs pieaicināti eksperti ar padomdevēja tiesībām no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, izvērtējot konkursa piedāvājumus, norādīja, ka vidējās optimālās objekta viena kvadrātmetra būvizmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) būtu jāplāno aptuveni 1750 eiro kvadrātmetrā. Pirms konkursa provizoriski noteiktie būvizmaksu apmēri bija mazāk par 854 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Par šādu naudu (kvadrātmetrā) NĪ spekulanti pārdod luksus dzīvokļus. Laikam VNĪA arī ir savs misters 20%, nu jau jāsaka 40%.

Draugiem Facebook Twitter Google+