Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. jūlijs, 2015
Drukāt

Vokālais pedagogs: Dziesmu svētki vairs nav domāti dalībniekiem, bet organizētājiem (26)

Foto-LETAFoto-LETA

Svētku virsdiriģenti Edgars Vītols (no kreisās), Arvīds Platpers, Eduards Grāvītis, Romāns Vanags, Kaspars Ādamsons, Mārtiņš Klišāns, goda virsdiriģents Jānis Erenštreits un virsdiriģents Gints Ceplenieks XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta "Manā dziesmā tu..." laikā Mežaparka Lielajā estrādē.

Dziesmu svētki vairs nav domāti dalībniekiem, bet organizētājiem, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda vokālais pedagogs Edgars Kramiņš.

“Dalībnieki kļuvuši vien par līdzekli organizatoru un virsvadītāju ambiciozo mērķu sasniegšanai. Tāpēc arī repertuārs tik attālināts no pašu dalībnieku vēlmēm un nesniedz vairs vēsturisko gandarījumu,” sacīja Kramiņš.

Viņš uzsvēra, ka dziesmu svētkos nav nepieciešams tik liels mēģinājumu skaits. “Latvieši, tāpat kā citas tautas, pulcējoties pie ugunskuriem, mītiņos vai atceres pasākumos, skaisti dzied arī bez mēģinājumiem. Tas, ka reālie svētku organizētāji un virsvadītāji ar dalībniekiem nestrādā ikdienā un nepārzina viņu spējas, tad arī ir esošo problēmu pamatā. Un tieši tāpēc nākošajos svētkos mūs sagaidīs arvien jauni pārsteigumi,” stāstīja pedagogs.

Kramiņš uzskata, skolēnu dziesmu svētkos notikušais nav nejaušība, bet likumsakarīgs pēdējo 25 gadu valsts pārvaldības rezultāts, sākot no Saeimas deputātu līdz ministru veiktajam. “Ikvienam ir skaidrs, ka jo vairāk skolēni sēdēs pie datoriem, jo vairāk tie ģībs un mazāk izdziedās un izdejos latviešu tautas dziesmās ieliktās vērtības, kas spēcina,” norādījis pedagogs. Kramiņš atzīmējis arī to, ka izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav spējīga prasīt atbildību no saviem padotajiem, kas “25 gadu laikā pārvietojas no viena kabineta uz otru, no vienas izglītības pārraudzības iestādes uz citu”.

Jau ziņots, ka sestdienas vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Atraduši ko intervēt! Kramiņu… Viņš visām mucām par spundi ielīdīs, uzurpējis viedokļa teicēja tēlu, “direktoriņš mērka..is” . Mutes brūķētājs un viss.

  2. Pareizi tas Krāmiņs runā – vai t` tie ir kādi svētki, kur alu nevar nopirkt???? Šašļiks vismaz bija, bet tās rindas, rindas… vairāk cītus gadus vajag ugunskurus, visus apkārt ar ģitārām un, galvanais, lai ir alus!!! Alu tirgot vajag!!!

  3. Censoņiem!

  4. Kramiņ, tu sagatavo kaut vienu kolektīvu svētkiem, izbaudi ar viņiem kopā svētkus un tad runā! Tas tev nav vienu šlāgeri iemācīt un muzejā nodziedāt. Repertuārs šoreiz bija ciešams, tikai par daudz visiem kopā bija jādzied. varēja vairāk diferencēt, tad sanāktu skaitliski mazāk dziesmu. dejotājiem 3 dejas katrai grupai, un miers! Te 26 dziesmas jāiemācās bija. Tas gan nebija normāli. TV ekrānā varēja redzēt, ka viens otrs brīžam apātiski plāta muti līdz vai vispār nedzied, jo bez grāmatiņām nezināja tādu kvantumu.

  5. Nepiekriitu vina teiktajam.Korii dziedaat saaku jau ar 1956.gada sveetkiem.Meeginaajumi notika visos DZiesmu sveetkos.Tie bija vajadziigi taadiem dirigentiem kaa braali Kokari,Viigners, Gailis ,Mednis,Ozolins,Duumins u.c.Ne Kraminam konkureet ar viniem.Un giibusi dziedaataaji ir pilniigi visos Dziesmu sveetkos Uzdziedaat var taapat maajaas,bet sveetkos ir jaadzied un skatiitaajiem jaasanem baudiijums.

  6. Bērnu skolu jauniešu devums dziesmu svētkos bija grandiozs un to vajag arī novērtēt. Nevis meklēt blusas. Kā būtu, ja būtu vai nebūtu…
    Paldies mūsu mīļajiem jauniešiem par šo burvīgo sniegumu!!!! Lai katra diena būtu tikpat pacilāta un veiksmīga Jums mīļie!

  7. Kad vienreiz beigsies strīdi par pareizu un nepareizu mākslu! Tā ir tāda, kāda tā ir – konkrētās vietas, laika, nācijas, sabiedrības zīme. Tā nav ne laba, ne slikta, ne pareiza, ne nepareiza. “Vēsturiskais gandarījums”, par ko sūrojas autors, būs novērtējams tikai pēc gadiem, ne uz karstām pēdām.

  8. Kramiņa kungam taisnība! Absolūti patiesi vārdi!

    • Diemžēl tikai puspatiesību līmenī. Ļoti šaurs, vienpusīgs un tendenciozs skatījums.

    • Piekrītu Kramiņa kgam – tie vairs nav svētki, saprotiet, svētki, bet gan izrādīšanās. Kam mēs gribam izrādīties, tas taču nav konkurss, bet gan dziesmusvētki, kad ir jādzied ar prieku un smaidu! Un, ja to nevar nodrošināt, tad kaut kas ir garām!!! Bērni nav pelnījuši pārmetumus, jo visu gadu gājuši uz mēģinājumiem. Tie daudzie kopmēģinājumi vajadzīgi, lai nodrošinātu perfektumu, ko var prasīt no profesionāļiem. Bet bērni taču ir dziesmas mīlētāji – amatieri. Ak, tā, mums jau sāk vajadzēt skaitu. Kaut kur dzirdēts vārds masveidīgums, vai ne?

  9. Vai Kramiņa kungs nopietni domā, ka kultūras un mākslas procesi notiek lineāri un precīzi paredzami? Vai viņš ir gatavs uzņemties tā lēmēja un soģa lomu, kas jau a priori noteiks, kurš skaņdarbs beigu beigās izrādīsies vēsturiski nozīmīgs un paliekošs? Dziesmu svētku vēsturē arī tās pirmsākumos viss nav bijis tik viennozīmīgi vērtējams kā varbūt tagad kādam šķiet. Laiks uz daudz ko licis paskatīties citādi. Nevajag piesaukt pēdējos 25 gadus kā vienīgos vainīgos visās nelaimēs! Māksliniecisku ambīciju un politisku mērķu netrūka arī pirmajiem dziesmu svētkiem, citādi tie vispār nebūtu radīti.
    Vai arī tas bija uzsaukums latviešiem atgriezties pie saviem ugunskuriem?

    • tu jautā: “Vai arī tas bija uzsaukums latviešiem atgriezties pie saviem ugunskuriem?”
      ————————————————————————————————-
      Nu ir jau arī tā dēvētie “citādie latvieši”; un var jau būt, ka tev, kā vienam no viņiem, labāk piestāvētu kāds cits ugunskurs… Varbūt, ka tādam kārtīgam kosmopolītam derētu arī Kongo džungļu ugunskurs…
      Kā nu kurš to latvietību izprot.

  10. Kramiņa kungs ir pedagoģijas zinātņu doktors. Respect.

  11. Tad nu bija ko uzklausīt! Kramiņš sevi ir pierādījis kā izcilu demagogu! Nav tālu no ‘Saskaņas’ pārstāvju, Ždanokas, Plinera, Girsa, Lindermaņa un tml muldoņu demagoģijas…

  12. profesors Skabarga Atbildēt

    Tas jau notiek vairākus svētkus pēc kārtas. Izteikti, no 2008.gada. Diemžēl. Jo arī lielo Dziesmusvētku mērķis ir pelnīt. Un tādēļ repertuārā tiek iekļauti nesakarīgi nezināmu autoru skaņdarbi, kuri izskan vienīgo reizi, bet nav paredzēti nedz tādiem tūkstošiem dalībnieku, nedz baudāmi skatītājiem. Kā dalībnieks esmu piedalījies visos dziesmusvētkos, sākot no 1990. gada.

  13. Briesmīgi un pretīgi lasīt šo visu un it sevišķi slavenā viltus “pravieša” Kramiņa izteikšanos. Varēja jau nu kaut vienu vienīgu reizi paklusēt.

  14. Viss pateikts ļoti pravietiski…..
    Visi viņi ģībst – mājas dari jāpilda – ģībst, eksāmeni – ģībst….
    Pedagoģijā esmu jau gandrīz 30desmit gadus………..katra nākamā paaudze ar vien švakāka, bet tagad jau to visu sauc par integrāciju………..paskatieties, kas sēž skolu solos, tādi arī dzied, jo nostāvēt nevar, nekas negaršo, saule par karstu, vējš par aukstu!!!!!!!!!!!

  15. Organizatori skaita pantiņu: Kurš putniņš agri ceļas ,agri slauka deguntiņu! Dalībnieki:Visu nakti neguļam un līdz rītam izturam! Tad seko agra celšanās, emocionāla slodze un bērni krīt no pārpūles. Kamēr nepapūlēsimies noskaidrot, kas vajadzīgs un derīgs bērniem, tikmēr turpināsim pa vecam. Piekrītu Kramiņa kungam, ka tā mēģināšana ir vien ambīciju apmierināšanai.Maz ticams, ka bērni nesapratīs diriģentu, ņemot vērā atlases kritērijus un gatavošanos vairāku gadu garumā.

  16. Kramiņa kungam taisnība! Absolūti patiesi vārdi!

  17. Viedi vārdi! Tāpēc jau bērni bija tik saviļnoti ka organizātori viņusizspieda kā citronus un dresēja līdz pēdējam elpas vilcienam. Tapēc jau viņi raudāja, ka netiek gājienā. Nost ar tādiem svētkiem, kur visi lauri tiek ministriem un skolotājiem. Bet tie 17 bērni jau tāds nieks vien ir salīdzinājumā ar 200 Pozitivus festivālā kritušajiem jau pirmajā dienā.

  18. Es ‘ļauno organizatoru’ vietā pārstātu organizēt.

  19. The show must go on / Šovam jāturpinās – pārsteigumiem jābūt!

  20. Varbūt vajag vēl ko sliktu atrast-izrakt,tad visiem būs priecīgs prāts…….jo mēs jau tikai visā redzam slikto.Svētki bija skaisti,emocionāli ,ar ļoti jauku repertuāru un varu pateikt vēlreiz – JAUKI !!!!!!!!! Arī jauniešiem pašiem patika. Paldies visiem kas radīja svētkus !!!!!!

  21. Astoņkājis pārņem visu!
    “Pokazuha” visaugstākajā līmenī!
    Kautkas atgādina socgados redzēto sevis pašslavināšanu!
    Izpildīsim par 150% un vperjod!
    Skumji ka zivtelei jāpūst no galvas!
    Katrs saņem to ko ir pelnījis un liekas ka drīz te būs pilns ar “melnīšiem”,kuri nedziedās…bet būs viņi ar visiem bērniem un vecākiem jauztur un tā tik ilgi kamēr sabrauks visi radi.
    Āmen baznīcā un šlus und ende mums

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+