Voldemārs Krustiņš: Baltas rozes uz tāla kapa 0
Kā zināms, Valsts prezidents pagājušajā nedēļā bija aizlidojis oficiālā vizītē uz Turkmenistānu, kuras teritorijā atrodas lielas dabas bagātības. Arī prezidents Zatlers ir apmeklējis bagāto Turkmenistānu, Latvijai šajā valstī pastāv normālas diplomātiskas attiecības ar saprotamām ekonomiskām interesēm. Tāpēc arī Bērziņa k-ga lidojums un sarunas uz tālo valsti.
Tomēr Rīgas “pusvadošajās”, bet smalkākajās aprindās prezidenta Andra Bērziņa vizīte vispirms pievērsusi uzmanību ar to, ka prezidents pašrocīgi nolicis ziedu pušķi izcilā Latvijas valstsvīra Kārļa Ulmaņa iespējamā kapa vietā Turkmenbaši, bijušās Krasnovodskas pilsētas kapos. Minēto Rīgas aprindu aizdomu smagumu, kā spriež lietpratēji, pastiprinājis tas, ka puķu pušķis (bet ne vainags!!) nolikts 15. maijā, un jūs jau zināt, kas tas par datumu. Nopietni ļaudis mums paskaidros, ka uz kapa nolikt vainagu vai puķu pušķīti vai kurā gada dienā nav nekas aizdomīgs, jo vairāk tad, ja šajā kapā apglabāts padomju režīma upuris, kas Latvijā vadījis astoņas no deviņpadsmit valdībām un stāvējis pie tās Latvijas valsts šūpuļa, kurai drīz ceram svinēt 100. dibināšanas gadskārtu.
Jāpiebilst, ka tiešā sakarā ar šo gadskārtu varas aprindas nevarēs izgrozīties no vēstures apkampieniem un novērtēt arī K. Ulmaņa vietu un lomu Latvijas simtgadu vēsturē. Varbūt, ka līdz tam laikam vara apkaunēsies un vismaz aprūpēs piemiņas cienīgās kapu vietas, arī ārpus valsts, arī – K. Ulmaņa.
Saprotams, ka šie darbi var arī neizdoties, jo pirmsokupācijas laiku Latvija ir pelta, lamāta un apsaukāta no sarkano ideologu laikiem līdz mūsdienu liberālajiem “naratoriem”, pats K. Ulmanis aprakstīts par neizglītotu, godkārīgu un nesekmīgu karjeristu.
Prezidents V. Zatlers, valsts 90. gadadienai veltīto izstādi atklājot, teica šādus vārdus, un ne jau tikai vēsturnieku zināšanai vien. Zatlers: “Mēs runājam par Latviju līdz 1940. gadam un par Latviju pēc 1991. gada… Mums ir jāsaprot, ka bija vairāki periodi: valsts atzīšanas periods, parlamentārās republikas periods, prezidenta pārvaldes periods, trīs okupācijas ar okupāciju pārvaldi un visbeidzot atkal šobrīd parlamentāra republika.” Kopš prezidenta pārvaldes laika, ko pārtrauca PSRS iebrukums Latvijā.
