Voldemārs Krustiņš: Urbanovičs nometa cimdu 0
Jūlija beigās “Saskaņas centra” otrā persona, proti, Jānis Urbanovičs, Rīgas krievu avīzē sniedz interviju ar zīmīgu nosaukumu: “Gaidu racionālu nacionālistu parādīšanos”. Pēc dažām dienām politiķi Urbanoviču intervē “Neatkarīgā Rīta Avīze” (Urbanovičs: “Gaidu partneri – nacionālu un racionālu”, NRA 29. jūlijā).
Jau pēc dažām dienām bijušais “TB”/LNNK līderis J. Straume “Dienā” aicina “racionālus latviešus” sniegt roku “Saskaņas centram”, bet 12. augustā tā pati avīze publicē interviju ar Latvijas Attīstības biedrības izpilddirektoru Edgaru Jaunupu – “Es esmu par racionālismu un loģiku politikā”.
Kā redzams, J. Urbanovičs sācis politisku ofensīvu t. s. latviešu partiju virzienā. Tā, pirmkārt, piestāv partijas publiskajai – saskaņas sejai.
Urbanoviča kungs ir piedzīvojis politiķis un prasmīgi izvēlējies, kad ar racionālisma mūru graušanas mašīnām sākt graut “latviskuma mūrus” – pēc nepārprotamās uzvaras Rīgas domes vēlēšanās, kad sabiedriskajā telpā par modi kļuvusi paššaustīšanās un histēriska lamāšanās.
Objektivitātes dēļ man “Latvijas Avīzes” lasītājiem ir jāpasaka, ka ar pragmatisma un racionālisma kopšanu nenodarbojas vien Jānis Urbanovičs. Jau pērngad pazīstamais Lindermans, kas it kā sacenšas ar “Saskaņas centru”, Rīgas krievu avīzēs stāsta, ka esot bijušas un esot saglabājušās cerības, ka noformēsies pragmatisks latviešu “centrs”, ar kuru varēšot runāt. Lindermans pie runātājiem nosauc Rozenvaldu, Kamensku, Kažoku un Avotiņu. Ar piebildi, ka tie gan neesot noformējušies politiski. (“Vesti Segodnja”. 2012. 17. februāris). Savukārt, kā ziņojis “LA” korespondents G. Zvirbulis no Ikšķiles, kur noticis Latvijas politisko represēto 15. salidojums, politiski represēto apvienības vadītājs G. Resnā kungs uzskatot, ka “tā sauktajām latviskajām partijām tuvākajā nākotnē neizbēgami būs jārod kopīga valoda ar “Saskaņas centru””. (“LA” 19. augustā). Resnā kungs gan piebilst, ka saskaņiešiem vispirms esot “jāatbrīvojas no naidīgiem provokatoriem”.
Patiešām, pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā kā vienīgais nosacījums domājamai rokas sniegšanai izskanējusi vēlēšanās, lai “Saskaņas centrs” atbrīvojas no racionāliem nacionālistiem politiski nepieņemamām personām, kā teic Resnā kungs, – provokatoriem. To gan Urbanoviča kungs nav solījis darīt.
Toties bieži daudzinātā “Providus” pētniece Dace Akule Rīgas krievu laikrakstam “Vesti segodņa” gandarīti vēsta, ka “pirmoreiz pēc daudziem gadiem” krievu valodā translēta karaspēka parāde valsts svētkos, krievu valoda tiekot ieviesta sabiedriskajā televīzijā un radio. Pētniece D. Akule ieteic valsts amatpersonām atvainoties “tiem Latvijas iedzīvotājiem”, pilsoņiem un nepilsoņiem, kuriem, pēc Akules kundzes apgalvojuma, ilgus gadus nācies dzīvot neskaidrībā par savu statusu un nākotni…
Skaidrs, ka Akules padomi ir viena kārtējā dīvainība, kas nāk no “centriem” un “institūtiem”. Taču tāda ir realitāte, tāds ir fons, kuru papildina agresīva ne tikai krievus maldinoša propagandas literatūra no vietējiem autoriem Gapoņenko, Guščina, Kabanova un citiem, kuriem autori dzīvo aiz Krievijas robežām, bet kuru radītie produkti tiek izpildīti šeit Latvijā. Ar Urbanoviča kunga nacionālistu vilinājumiem sākas, manuprāt, līdz šim visgarākā pirmsvēlēšanu kampaņa 12. Saeimas vēlēšanās. Nākamais jautājums ir – ko Jānis Urbanovičs kā politiķis piedāvā?
