Vollebeks aicina dot pilsonību visiem bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta 0
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks aicinājis piešķirt pilsonību visiem bērniem Latvijā, kas dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, arī nepilsoņu bērniem, kas nozīmētu, ka tiek nojaukti būtiski šķēršļi viņu līdzdalībai Latvijas sabiedrībā, par vēstules saturu aģentūru BNS informēja Saeimas preses centrā.
Šāda vēstule nosūtīta Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (“Vienotība”). Vēstule saņemta laikā, kad Saeimā grozījumiem ir atvērts Pilsonības likums, kam priekšā vēl tikai galīgais lasījums.
Vollebeks norāda, ka Pilsonības likuma grozījumi ir lieliska iespēja Latvijai pilnībā izpildīt savas starptautiskās saistības un pieņemt likumu, kas atbilst visām starptautiskajām normām attiecībā uz ikviena bērna tiesībām saņemt pilsonību.
Viņš vēstulē atgādināja, ka vairākkārt ir ieteicis Latvijai piešķirt pilsonību jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem, ja vien vecāki no tās īpaši neatsakās. “Šādas izmaiņas ilgtermiņā ietekmētu Latvijas sabiedrības integrāciju, novēršot nepilsoņa statusa saglabāšanos arī turpmākās paaudzēs,” uzskata EDSO augstais komisārs.
Vēstulē parlamenta priekšsēdētājai Vollebeks ieteica Latvijai novērst visus iespējamos šķēršļus, kas nepilsoņu bērniem liedz no dzimšanas iegūt valsts pilsonību.
“Manuprāt, ja bērns ir dzimis Latvijā vecākiem nepilsoņiem un nesaņem nevienas citas valsts pilsonību, Latvijas valstij ir jārīkojas bērna interesēs, reģistrējot bērnu kā Latvijas pilsoni. Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju tas ir Latvijas pienākums. Patiesībā valstis parasti rīkojas, lai nodrošinātu bērnu pamatintereses, neskatoties uz vecāku nodomiem un vēlmēm, piemēram, gadījumā, kad ir jāsniedz bērnam obligātā izglītība un veselības aprūpe,” teikts vēstulē.
Izņēmuma gadījumi ir tie, kad pret Latvijas pilsonības piešķiršanu bērnam asi iebilst viņa vecāki.
“Turklāt es asi iebilstu pret papildu nosacījumu izvirzīšanu vecākiem vai bērniem naturalizācijas procesā, piemēram, prasības, ka gan bērniem gan vecākiem ir pastāvīgi jādzīvo Latvijā vai vecāku apņemšanās bērnam mācīt latviešu valodu vai lojalitāti Latvijas valstij,” minēts vēstulē un piebilsts, ka tās izpilde jebkurā gadījumā ir subjektīva, nevis tiesiski saistoša.
