Latvijā
Kriminālziņas

VP paziņo, ka nelegālo televīziju rūpala “aisberga redzamā daļa” ir apkarota 16


Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un biedrības “Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva piedalās preses konferencē par pretpirātisma sociālo kampaņu “Nemāni sevi – tu zodz!” un Valsts policijas darba rezultātiem cīņā ar televīzijas satura nelegālajiem izplatītājiem.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un biedrības “Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva piedalās preses konferencē par pretpirātisma sociālo kampaņu “Nemāni sevi – tu zodz!” un Valsts policijas darba rezultātiem cīņā ar televīzijas satura nelegālajiem izplatītājiem.
Foto LETA

Audiovizuālā satura nelikumīgas aprites biznesa “aisberga redzamā daļa” ir apkarota, taču nacionālo draudu novēršanā policija turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību šai problēmai, trešdien žurnālistiem atzina Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

VP pērn sākusi 19 kriminālprocesus, kuru rezultātā pārtraukta televīzijas satura nelegāla piegāde aptuveni 20 000 lietotāju. Kopumā audiovizuālā satura nelicencētas aprites ierobežošanas pārkāpšana tiek inkriminēta 12 personām, no kurām vienai par nelegālās televīzijas izplatīšanas organizēšanu aptuveni 8000 klientiem un uzņēmējdarbību bez licences tiesa piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu. Aizdomās turētais divus mēnešus pavadīja Rīgas Centrālcietumā.

Krimināllietās arī sākti divi procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai. Bargākais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis ir uzņēmuma likvidācija.

Realizējot valdības politisko iniciatīvu un arī VP prioritāti – cīņu ar kibernoziegumiem un nelegālās televīzijas apkarošanu, VP kopumā pērn veikusi 563 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes. Kopumā policijā sākta 61 administratīvā pārkāpuma lieta un noformēti 23 administratīvā pārkāpuma protokoli.

Ķuzis trešdien žurnālistiem uzsvēra, ka pirms vairākiem gadiem Latvijā arvien vairāk aktualizējās nelegālās televīzijas apraide. Šī problēma “salikās kopā” ar ģeopolitiskās situācijas rezultātā sākto tā dēvēto informatīvo karu un šāds stāvoklis apdraudēja Latvijas nacionālo drošību.

Lai apkarotu nelegālo apraidi tika pieņemts lēmums par struktūrvienības veidošanu VP. Pateicoties valdības piešķirtajam papildus finansējumam, VP izveidoja septiņas štata vieta kriminālpolicijā, bet par koordinējošo institūciju kļuva Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Likumsargi šai problēmai visaktīvāk sāka pievērsties no pagājušā gada janvāra.

Ķuzis uzskata, ka pagājušā gada izmeklēšanas rādītāji liecina par labiem darba rezultātiem, lai gan priekšā vēl ir daudz darāmā. “Virs ūdens redzamo aisberga daļu esam diezgan veiksmīgi apkarojuši, taču skaidrs, ka apakšā šīs lietas ir diezgan organizētas. Nevaram domāt, ka šī parādība pārtrauks eksistēt, tāpēc mums jādomā par jaunām apkarošanas formām,” uzsvēra VP priekšnieks.

Policijas darba rezultātus uzteica arī biedrības “Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva. “Nelegālās televīzijas izplatītāji noteikti nevar naktī mierīgi gulēt, jo policijas darbs ir bijis iespaidīgs,” uzsvēra Kotzeva. Viņa pieminēja, ka pērn rudenī sociālais tīkls “Facebook” un video straumēšanas serviss “Youtube” bija pilns ar nelegālām interneta saitēm uz Latvijas boksera Maira Brieža cīņas ar kubieti Maiku Peresu translāciju. Savukārt šogad janvārī Brieža un ukraiņa Oleksandra Usika mača translācijai “kafejnīcas un bāri stāvējuši rindā pēc licencēm”.

Lai pievērstu uzmanību iepriekšminētajai problēmai, biedrība “Par legālu saturu!” un VP rīkos pretpirātisma sociālo kampaņu “Nemāni sevi – tu zodz!”.

Atbilstoši 2016.gadā veiktam pētījumam, katrs otrais jeb 46,3% Latvijas iedzīvotāju kaut reizi izmantojuši interneta saturu nelegāli, turklāt 240 000 iedzīvotāju Latvijā izmanto nelegālos televīzijas pieslēgumus.

Vienlaikus par deviņiem procentpunktiem, proti, līdz 31% palielinājies to interneta vietņu nelegālo lietotāju skaits, kuri attaisno savu rīcību.

LA.lv